Atpakaļ uz visiem jaunumiem

Komforts un energoefektivitāte birojā – kā panākt abus?

16. novembrī, 2026.

Elektrum Enerģijas centrā aizvadīts vebinārs par energoefektivitāti darba vietās. Apkures sezona nāk ar saviem izaicinājumiem – viena no izplatītākajām problēmām ir pārāk sauss gaiss iekštelpās, vienlaikus vienam birojā ir par aukstu, otram par karstu, bet sapulču telpā par smacīgu. Nozares eksperti apsprieda šos un citus biroju komforta un energoefektivitātes aspektus, daloties ar labajām pieredzēm un atgādinot, kādiem rādītājiem ziemas sezonā sevišķi svarīgi neaizmirst pievērst uzmanību.

Praktiski soļi un paradumu spēks

Elektrum Enerģijas centra pārstāve Madara Treimane norāda, ka lielāko daļu no biroja kopējā enerģijas patēriņa bieži veido tieši apkure un dzesēšana, kam seko ventilācijas sistēmas, jaudīga biroja tehnika un visbeidzot apgaismojums.

Enerģijas taupīšanā izšķirošs ir laiks ārpus pamata darba cikla. Piemēram, 40 stundu darba nedēļā varam pieņemt, ka birojs ārpus darba laika atrodas 128 no 168 stundām. Šajā laikā ir liels potenciāls enerģijas patēriņa samazināšanai, nodrošinot tikai nepieciešamo sistēmu darbību un samazinot arī apkures temperatūru.

Eksperte iesaka šādus praktiskus soļus:

  1. Apkure – jāuzmanās, lai radiatori netiktu aizsegti ar mēbelēm un lieliem priekšmetiem, kā arī ieteicams pārbaudīt, vai logu un durvju blīvējumi ir darba kārtībā. Apkures grafikus ieteicams pielāgot reālajam darba laikam un ņemt vērā arī attālināto darba plūsmu.
  2. Apgaismojuma zonēšana un sensori - lai gan LED spuldzes ir efektīvas, tās joprojām patērē enerģiju, tādēļ svarīga ir vieda vadība. Sapulču telpās, kur cilvēki uzturas ilgstoši un mazkustīgi, piemēroti ir klātbūtnes sensori, savukārt gaiteņos un koplietošanas zonās – kustību sensori.
  3. Vēdināšana – tieši apkures sezonā ir svarīgi neaizmirst par gaisa apmaiņu un telpu vēdināšanu. Ieteicams telpas vēdināt, logus atverot pilnībā uz īsu laiku (2-3 minūtēm), nevis ilgstoši atstājot pusatvērtus. Ja darbā ir mehāniskā ventilācija, to nevajadzētu aizsegt ar mēbelēm vai aizlīmēt ciet, jo no tām šķietami pūš vēsais gaiss.
  4. Biroja tehnika - datoru ekrānsaudzētāja režīms taupību nenodrošina, tādēļ jāvienojas ar IT nodaļu par automātiskiem izslēgšanās režīmiem. Regulāra iekārtu apkope samazina enerģijas patēriņu un pagarina to kalpošanas laiku.

M. Treimane atgādina, ka darbinieku novērojumi ir tikpat vērtīgi kā patēriņa mērījumu dati, jo tie ļauj atklāt konkrētas lietošanas problēmas telpās, tāpēc ir svarīgi uzklausīt darbinieku viedokli un sūdzības.

Viedie tehnoloģiju un darba vides risinājumi

SEB bankas Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Jānis Valdrums dalās pieredzē par pāreju uz jauno ēku Elizabetes ielā 95, apvienojot četras iepriekšējās lokācijas vienā ēkā. Iepriekš tika novērots, ka aptuveni 30% telpu ikdienā paliek tukšas, tādēļ izvēlēts pāriet uz atvērtu, aktivitātēs balstītu biroja modeli, nodrošinot galdu skaitu 55-60% darbinieku. Ēkas projektēšana veikta atbilstoši BREEAM Outstanding standartam un stāvu plānojums veidots tā, lai veicinātu darbinieku ikdienas sadarbību un neformālu satikšanos.

J. Valdrums izcēla vairākus viedos risinājumus, kas ieviesti jaunajā biroja ēkā un ir daļa no mūsdienu ēku pārvaldības:

  • Automātiskā ēkas vadība - fasādē iestrādātas automātiskās žalūzijas, kas reaģē uz saules intensitāti un temperatūru, atvieglojot dzesēšanas sistēmu slodzi. Mākslīgais intelekts patstāvīgi regulē ventilāciju, temperatūru un CO2 līmeni, kā arī automātiski brīdina par sistēmu apkopēm. Darbiniekiem saglabāta iespēja vietēji pielāgot temperatūru 4 °C robežās.
  • Apgaismojums seko darbinieku klātbūtnei un dienas laikā pielāgo krāsas spektru cilvēka cirkadiānajam ritmam jeb cilvēka bioloģiskajam pulkstenim. Visā ēkā ir vien pieci funkcionāli slēdži.
  • Citi risinājumi – lai samazinātu ūdens patēriņu, visos jaucējkrānos uzstādīti aeratori, savukārt virtuves zonās nodrošināts filtrēts, dzesēts un gāzēts dzeramais ūdens. Biroja pagrabā izveidotas 180 velonovietnes ar dušām un elektroauto uzlādes vietas.

Šādu tehnisko un plānošanas risinājumu kopums SEB bankas birojā nodrošina par 20-30% zemāku kopējo enerģijas patēriņu. Vienlaikus J. Valdrums uzsver, ka līdztekus tehniskajiem risinājumiem, tikpat būtiska ir arī darbinieku izglītošana. Kā spilgtu piemēru viņš min gaisa kvalitātes uztveri birojā: "Ir cilvēki, kas ierauga ciparu 800 ppm, un viņiem liekas, ka tas ir šausmīgi daudz un nav cilvēcīgi, taču tajā pašā laikā 800 ppm patiesībā ir tīri labs rādītājs." Šāds CO2 līmenis ir pilnīgi drošs un normatīvajiem aktiem atbilstošs.

Mikroklimats, apgaismojums un darbinieku veselība

Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pārstāve Žanna Martinsone uzsver, ka telpu mikroklimats tieši ietekmē darbaspējas un veselību. Organisma termālo komfortu nosaka trīs savstarpēji saistīti parametri – gaisa temperatūra, gaisa mitrums un gaisa plūsmas ātrums:

  • Optimālā temperatūra birojā ir 20-24 °C, normatīvajos aktos ziemā pieļaujamā temperatūra ir arī 19 °C, bet tā parasti tomēr būs par zemu, savukārt  temperatūrā virs 25 °C strauji pieaug sūdzības par diskomfortu.
  • Optimālais gaisa mitruma līmenis ir 40–60%. Ja mitrums noslīd zem 40%, izžūst acis un elpceļu gļotāda, mazinot organisma dabisko aizsardzību pret vīrusiem un palielinot saslimstību.
  • Optimālais gaisa plūsmas ātrums ir 0,15 m/s, kas nodrošina siltuma aizvadīšanu, neradot caurvēja sajūtu.

Mērījumus ir ieteicams veikt vairākos līmeņos - gan galvas un kāju līmenī, gan horizontāli telpā, jo pie sienām novietotie sensori uzrāda tikai vidējo rādītāju un neuztver lokālu diskomfortu.

Attiecībā uz apgaismojumu Ž. Martinsone skaidro, ka galvenā mūsdienu biroju problēma ir ne tikai nepietiekams apgaismojums, bet arī apžilbšana, ko rada nepareizs lampu izvietojums un virsmu atspīdumi. Darba vietā ar datoru apgaismojumam jābūt vismaz 500 luksiem. Mākslīgās gaismas zilais spektrs dienas laikā veicina nomodu, taču vakara stundās tas kavē melatonīna izdalīšanos un traucē miega kvalitātei.

Uz jautājumu – ar kuriem diviem mērījumiem ieteicams sākt birojā, eksperte atbild – CO2, jo CO2 ir universāls rādītājs telpas ventilācijas kvalitātei, un gaisa mitruma kontroli, jo tas visbiežāk rada ādas un gļotādas kairinājumu. Šie rādītāji ir būtiski gan komfortam, gan produktivitātei.

Vebinārā izskanējušās atziņas apliecina, ka energoefektivitāte un darbinieku komforts birojā nav savstarpēji izslēdzoši mērķi, tieši otrādi – tie iet roku rokā! Apvienojot pārdomātus darbinieku ikdienas paradumus, viedās ēku vadības tehnoloģijas un regulāru mikroklimata kontroli, uzņēmumi var panākt būtisku resursu ietaupījumu un vienlaikus nodrošināt veselīgu un produktīvu darba vidi.