Atpakaļ uz visiem jaunumiem

Latvenergo stiprina saikni starp ražošanu un klientu vajadzībām

22. oktobrī, 2026.

Guntis Lūsis, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības direktors

Latvenergo 2026. gada pirmajā pusgadā saražoja 27 % no Baltijas kopējā elektroenerģijas apjoma, turpinot attīstīt atjaunīgās enerģijas jaudas un stiprināt saikni starp ražošanu un klientu vajadzībām. Vienlaikus Baltijas valstīm jārisina nevienmērīgas ražošanas, pieaugoša elektroenerģijas patēriņa un importa atkarības izaicinājumi.

Koncerna kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms 2026. gada pirmajā pusgadā veidoja 27 % no kopējā Baltijā izstrādātā elektroenerģijas apjoma, un no tā 66 % elektroenerģijas saražots no atjaunīgajiem energoresursiem. Šis rezultāts balstās ciešā saiknē starp klientu izaugsmi, elektroenerģijas patēriņu un uzņēmuma ražošanas jaudām. Attīstāmies soli solī ar Elektrum klientu vajadzībām, savlaicīgi plānojot nepieciešamos energoresursu apjomus. 2026. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotās elektroenerģijas apjoms par 6 % apsteidz visiem Elektrum klientiem nepieciešamo, un tas ir pozitīvs signāls, ka koncerns spēj ekonomiski pamatotā veidā nodrošināt klientu patēriņu.

Tirdzniecības stratēģijas pamatā ir integrēts biznesa modelis – ražošanas un pārdošanas portfeļi tiek cieši sasaistīti, nodrošinot sabalansētu apjomu plānošanu, finanšu risku pārvaldību un efektīvu resursu izmantošanu. Būtiska priekšrocība ir spēja arvien lielāku daļu nepieciešamās elektroenerģijas nodrošināt savās ražotnēs. Tas prasa mērķtiecīgas investīcijas atjaunīgās enerģijas un uzkrāšanas risinājumos – vēja elektrostaciju (VES), saules elektrostaciju (SES) un bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmu (BESS), elektrotransporta uzlādes risinājumu attīstībā. Latvenergo pievienotā vērtība ir ražošanas, tirdzniecības un investīciju plānošana kā vienotai sistēmai.

Nevienmērīga ražošana Baltijā: ietekme uz elektroenerģijas cenām, apgādes drošumu

Salīdzinājumā ar citiem lielākajiem Baltijas enerģētikas uzņēmumiem Latvenergo ir kļuvis par vienu no aktīvākajiem investētājiem atjaunīgās enerģijas segmentā, un pēc kopējā investīciju apmēra 2025. gadā esam ieguldījuši vairāk nekā Lietuvas un Igaunijas energokompānijas. Latvenergo 2026. gada pirmā pusgada rezultāti parāda, ka ražošanas attīstības temps Baltijas valstīs atšķiras. Ražošanas jaudu un to pieejamības nevienmērība Baltijā būtiski sarežģī reģiona energosistēmas ilgtermiņa plānošanu. Mums jāspēj prognozēt un sabalansēt ražošanu un patēriņu ne tikai nākamajās stundās vai gados, bet arī 5, 10 un pat 25 gadu perspektīvā. Tas ir īpaši izaicinoši apstākļos, kad pieaug atjaunīgās enerģijas īpatsvars, un ražošanas apjomi arvien vairāk ir atkarīgi no laikapstākļiem.

Ražošanas nevienmērība tieši ietekmē elektroenerģijas tirgus cenu dinamiku un prognozējamību. Ja vietējā ražošana nespēj segt pieprasījumu, pieaug atkarība no importa un pieejamās starpsavienojumu jaudas. Savukārt brīžos, kad ražošana pārsniedz patēriņu, tīkla ierobežojumi var kavēt elektroenerģijas nodošanu tirgiem, kuriem tā ir nepieciešama. Elektroenerģijas cenu starpības starp reģioniem rada izaicinājumus gan ražotājiem, apgrūtinot ieņēmumu prognozēšanu, gan industriālajiem patērētājiem, kuriem, īpaši Baltijas mērogā, ir būtiski nodrošināt stabilu un konkurētspējīgu enerģijas cenu.

Tāpēc ar jaunu ražošanas jaudu būvniecību vien nepietiek, nepieciešama arī atbilstoša tīkla infrastruktūra. Inženiertehniskā realitāte ir tāda, ka elektroenerģiju nevar novirzīt tur, kur tā konkrētajā brīdī ir vajadzīga, ja to ierobežo pārvades tīkla jauda. Jaunu starpsavienojumu attīstība, esošo tīklu stiprināšana un elastības risinājumi ir nepieciešami, lai efektīvāk izmantotu reģionā pieejamo ražošanu, mazinātu pārslodzes un uzlabotu elektroenerģijas tirgus integrāciju. Tas ir īpaši svarīgi, pieaugot vēja un saules enerģijas ražošanai. Mūsu skatījumā reģiona prioritātei jābūt vienotai pieejai ražošanas, patēriņa un pārvades infrastruktūras attīstībā.

Imports kā īstermiņa risinājums, vietējā ražošana kā ilgtermiņa enerģētiskās drošības pamats

Ilgtermiņā paļaušanās uz importu rada arvien būtiskākus riskus. Elektroenerģijas imports palīdz segt starpību starp Baltijas valstu patēriņu un vietējo ražošanu. Tomēr vienlaikus turpina augt gan elektroenerģijas patēriņš, gan Baltijas uzņēmumu un industrijas vajadzības. Ja jaunu atjaunīgās enerģijas jaudu attīstība atpaliek no pieprasījuma pieauguma, vietējās ražošanas deficīts saglabājas, un atkarība no ārējiem enerģijas avotiem joprojām ir būtiska.

Galvenais jautājums nav, vai importēt šodien varam atļauties, bet gan – vai elektroenerģija būs pieejama arī rīt un par kādu cenu. Pat ja importa elektroenerģijas vidējā cena kādā periodā ir salīdzinoši zema, tā nav garantija nākotnei. Tāpēc importa pieejamību nevar uzskatīt par pašsaprotamu ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju. Baltijai ir nepieciešams paātrināt vietējo enerģijas ražošanas jaudu attīstību, īpaši vēja un patēriņa elektrifikācijas un elastīguma enerģētikā, vienlaikus investējot enerģijas uzkrāšanas risinājumos un pārvades infrastruktūrā. Būtiska nozīme ir arī starpsavienojumiem, kas ļauj izmantot reģiona resursus efektīvāk un mazināt apgādes riskus. Latvenergo pieeja ir attīstīt ražošanu ciešā sasaistē ar klientu patēriņa vajadzībām, veidojot sabalansētu ražošanas un tirdzniecības portfeli.

Enerģētiskā pašpietiekamība - ceļš uz prognozējamākām elektroenerģijas cenām

Ražošanas pašpietiekamība vispirms nozīmē drošību, bet ilgtermiņā arī būtisku priekšnoteikumu stabilākām un prognozējamākām elektroenerģijas cenām. Spēja lielāko daļu nepieciešamās elektroenerģijas saražot pašiem mazina atkarību no importa un ārējiem faktoriem, kurus nevaram kontrolēt – ģeopolitiskajiem notikumiem, kurināmā cenu svārstībām un situācijas kaimiņvalstu energosistēmās.

Tomēr pašpietiekamība automātiski nenozīmē zemāku elektrības cenu katrā stundā. To nosaka ne tikai tas, cik daudz elektroenerģijas saražojam, bet arī tas, kādas ir ražošanas izmaksas, cik elastīgi spējam pielāgoties patēriņam un cik efektīvi elektroenerģiju varam uzkrāt un pārvadīt. Tāpēc būtiski ir attīstīt savstarpēji papildinošas ražošanas jaudas – vēja enerģiju kopā ar hidroenerģiju, siltuma-dzesēšanas risinājumus un enerģijas uzkrāšanas sistēmas kopā ar atbilstošu tīkla infrastruktūru (gan agregācijai lokālos tīklos, gan elektrotransporta uzlādes pieslēgumiem). Vietējās ražošanas lielākā stratēģiskā priekšrocība ir iespēja ilgtermiņā padarīt elektroenerģijas izmaksas paredzamākas. Baltijas reģionam tas ir īpaši svarīgi.

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā aug

2026. gada dati liecina par elektroenerģijas patēriņa pieaugumu Baltijā, lai gan tas nav vienmērīgs un ir atkarīgs arī no laikapstākļiem un ekonomiskās aktivitātes. Piemēram, 2026. gada pirmajā ceturksnī elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs kopumā bija par 13 % lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Būtiska ietekme bija aukstākiem laikapstākļiem taču ilgtermiņā elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums ir likumsakarīga tendence. To veicina ekonomiskā attīstība, rūpniecības un pakalpojumu sektora vajadzības, ēku elektrifikācija un arvien plašāka elektroenerģijas izmantošana procesos, kuros agrāk tika lietoti citi energoresursi. Plānošanā jāņem vērā arī prognozētais ikgadējais patēriņa kāpums 1–4 % robežās, vienlaikus šo diapazonu regulāri pārskatot atbilstoši faktiskajiem datiem un ekonomikas attīstībai. Nākamais būtiskais pieprasījuma pieauguma virzītājs var būt elektrotransports un lielie datu centri, arī elektroauto izplatība un uzlādes infrastruktūras attīstība kopā ar datu centru startēšanu un baterijas sistēmu pieaugumu pakāpeniski palielinās elektroenerģijas patēriņu. Ja šī tendence sasniegs masveida mērogu, ietekme uz Baltijas energosistēmu būs ievērojama.