Trīs ieteikumi, kā parūpēties, lai mājoklis nepārkarst!

Vasaras Latvijā kļūst aizvien karstākas, un pārkarstošas telpas kļūst par arvien lielāku izaicinājumu. Lai gan kondicionieris šķiet ātrākais risinājums, tas palielina elektrības patēriņu un rada papildu slogu videi. Par laimi, pastāv vienkārši, ilgtspējīgi un energoefektīvi veidi, kā pasargāt mājokli no pārkaršanas. Uzziniet 3 pieejas, kas palīdzēs uzturēt vēsumu mājās bez liekām izmaksām!

Ko var darīt jau esošā mājoklī?

Ja dzīvojat jau ierīkotā mājoklī – dzīvoklī vai mājā –, iespējams paveikt vairāk, nekā varētu šķist. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir novērst saules staru iekļūšanu iekšā. To var panākt, izmantojot biezus aizkarus vai žalūzijas, īpaši logiem, kas vērsti uz dienvidiem vai rietumiem. Vēl efektīvāk darbojas ārējās žalūzijas, markīzes vai aizēnojumi – tās noēno loga virsmu pirms siltums sasniedz stiklu, tādējādi būtiski samazinot telpas uzkaršanu.

Logiem var uzklāt siltumu atstarojošās plēves, kas samazina UV un infrasarkanā starojuma iekļūšanu mājoklī. Šādas plēves ir viegli uzliekamas un būtiski uzlabo mikroklimatu. Tāpat arī ir vērts apsvērt griestu vai sienu papildus izolāciju, ja mājoklis tiek kaut nedaudz pārplānots vai atjaunots. Dažkārt neliela ieguldījuma rezultātā iespējams samazināt karstuma iekļūšanu līdz pat 40 %.

Vēdināšana ir vēl viens svarīgs faktors. Dienā logus ieteicams turēt ciet, lai karstums netiktu iekšā, savukārt vakaros, kad temperatūra krītas, logi jāatver, lai veicinātu caurvēju. Ja iespējams, atveriet logus pretējās mājas pusēs – tas ļaus izveidot dabisku ventilāciju un izvadīt uzkarsušo gaisu. Griestu vai galda ventilatori šādā situācijā palīdz uzlabot gaisa plūsmu un rada vēsuma sajūtu bez ievērojama enerģijas patēriņa.

Ja iespējams, iestādiet augus vai kokus pie logiem – īpaši svarīgi tas ir mājām ar dienvidu orientāciju. Koki vai augsti krūmi, kas vasarā sniedz ēnu, bet rudenī lapas nobirst, ir ideāls dabiskais risinājums mājas aizsardzībai no pārkaršanas.

Ko var darīt pirms mājokļa izvēles vai būvniecības?

Lielākā ietekme uz telpu temperatūru ir pieejama tad, kad mājoklis vēl tiek plānots. Mājas orientācija, logu novietojums, izmantotie materiāli un siltumizolācija – tas viss būtiski ietekmē iekšējo klimatu.

Plānojot mājokli, ir svarīgi ņemt vērā saules lokāciju. Mājas dienvidu un rietumu pusei bieži vien izmanto vairāk stiklotas virsmas, lai izmantotu saules sniegto siltumenerģiju ziemā, tomēr vasarā tas var radīt pārmērīgi lielu efektu. Šādiem logiem vai citām stiklotām virsmām ieteicams plānot dziļas pārkares, lai mazinātu saules gaismas iekļūšanu mājoklī vasaras periodā, bet atļautu siltumam nonākt telpās ziemas laikā. Logi austrumu pusē ļauj mājā ienākt maigajai rīta saulei, kas nesasilda telpas pārmērīgi. Šāda gudra orientācija samazina nepieciešamību pēc aktīvas dzesēšanas.

Arī izmantotie būvniecības materiāli ir būtiski. Gaiši jumta un fasādes toņi atstaro sauli un samazina pārmērīgu siltuma nonākšanu telpās, savukārt tumši jumti absorbē daudz siltuma un var karsēt telpas arī vakarā. Siltumizolācija griestos, jumtā un ārsienās ir ilgtermiņa ieguldījums komfortā gan vasarā, gan ziemā. Ne mazāk svarīgi ir arī logi – izvēlieties logus ar zemu siltumcaurlaidības koeficientu (piemēram, trīskāršā stiklojuma logus ar selektīvo pārklājumu), kas aiztur gan aukstumu, gan siltumu.

Jāņem vērā arī iespēja ieplānot zaļo zonu – apstādījumus, dzīvžogus vai pat zaļo jumtu, kas darbojas kā dabisks siltuma izolētājs un uzlabo mikroklimatu apkārtnē. Pilsētvidē šādi risinājumi kļūst arvien svarīgāki ne tikai estētisku, bet arī praktisku apsvērumu dēļ.

Ikdienas paradumi, kas palīdz uzturēt vēsumu

Pat vienkāršas, ikdienā pielietojamas darbības var dot jūtamu efektu, lai mājoklis saglabātu vēsumu. Viens no svarīgākajiem ieradumiem – dienas laikā turēt logus un aizkarus aizvērtus. Daudzi intuitīvi vēlas "ielaist gaisu", taču karstākajās stundās šis "gaiss" var padarīt mājokli vēl karstāku. Vakarā, kad ārā kļūst vēsāks, gan var plaši atvērt logus un ļaut gaisam cirkulēt. Telpas nepieciešams izvēdināt rīta vēsajās stundās, lai dienas laikā būtu pēc iespējas mazāk jālaiž iekšā karstais gaiss.

Ieteicams arī izvairīties no siltumu izstarojošu ierīču lietošanas dienas vidū. Cepeškrāsns, plīts, televizors un pat dators var būt ievērojami siltuma avoti. Ja iespējams, ēdienu gatavošanu pārnesiet uz vakara stundām vai izmantojiet alternatīvas – āra grilu, salātus vai "auksto virtuvi". Arī spuldžu nomaiņa uz LED tipa apgaismojumu palīdz samazināt siltuma izdalīšanos.

Vēl viena noderīga prakse ir mitruma izmantošana. Vēsā ūdenī samitrināts dvielis, kas novietots pie ventilatora, palīdz dzesēt gaisu dabiskā veidā. Līdzīgi darbojas arī istabas augi ar lielām lapām – tie ne tikai uzlabo gaisa kvalitāti, bet arī samazina temperatūru ar iztvaikošanas palīdzību.

Svarīgi arī atcerēties par apģērbu un tekstilizstrādājumiem telpā – kokvilnas gultasveļa, plāni aizkari un gaisa caurlaidīgi pārklāji palīdz uzturēt vieglāku un vēsāku vidi. Paklāji vasarā var uzkrāt siltumu, tādēļ tos iespējams sezonāli novākt, lai telpa būtu vēsāka un vieglāk vēdināma.

Cīņa ar karstumu mājās nav tikai kondicioniera jautājums. Tā ir gudras plānošanas, pārdomātas būvniecības un saprātīgas ikdienas rīcības kombinācija. Jo agrāk sāksiet domāt par šo tēmu, jo labāk. Mūsdienās, kad klimata pārmaiņas rada arvien krasākus laikapstākļu kontrastus, spēja uzturēt komfortu mājoklī kļūst par būtisku dzīves kvalitātes faktoru. Tāpēc sāciet jau šodien – ar vienkāršiem, bet efektīviem soļiem, kas rīt padarīs jūsu mājokli vēsāku, ērtāku un energoefektīvāku.