Interesanti fakti un informācija.
Neilgi pēc tam, kad decembrī pasaulē nāca divas mazās tīģermeitenes, Elektrum kļuva par Amūras tīģeru saimes aizbildni Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Aicinājām visus, lielus un mazus, dzīvnieku draugus kopā ar mums izvēlēties vārdus šiem retajiem un apburošajiem dzīvniekiem.
Amūras tīģermeiteņu Augustes un Safīras svētki
2024. gada 16. decembrī Rīgas ZOO Amūras tīģeru ģimenē pasaulē nāca divas burvīgas tīģermeitenes – Auguste un Safīra. No maziem, pūkainiem tīģerēniem viņas gada laikā ir izaugušas par gudrām, zinātkārām un enerģiskām tīģerītēm, svinot savu pirmo jubileju.
Mums ir gods būt par tīģeru krustvecākiem, tāpēc šos svētkus atzīmējām kopā ar Rīgas ZOO un Elektrum darbiniekiem, sagatavojot tīģermeitenēm īpašas dāvanas, lai viņām būtu, ar ko rotaļāties un izzināt pasauli.
Protams, svētki nebūtu iedomājami bez garduma – Auguste un Safīra tika pie plēsējiem piemērota svētku cienasta.
Atklājiet savu iekšējo tīģeri!
Vai jūtiet sevī mežonīgo enerģiju vai esat vairāk mājas mīlulis? Šis tests palīdzēs noskaidrot, cik procentuāli jums ir tīģerim raksturīgās iezīmes!
Atbildiet uz 10 jautājumiem par savu ikdienu, paradumiem un dzīves stilu, un uzziniet, cik daudz jūsos slēpjas šis majestātiskais un svītrainais kaķis.
Izskatā ļoti līdzīgas, raksturā - atšķirīgas
Māsām arvien izteiktāk novērojams katrai savs raksturs. Viena no viņām līdzīgāka mātei Taigai, bet otra – tēvam Augustam.
“Taigas meita” ir diezgan draiskulīga, viņai patīk kaitināt arī mammu un māsu. Par kopējiem nav sajūsmā, uz tiem mēdz šņākt. Reizēm atņem citiem barību, jo svešs gabaliņš vienmēr garšīgāks.
Otra ir mierīga un diezgan patstāvīga, viņai patīk spēlēties arī vienatnē. Iepazīstot jaunas mantas, ir piesardzīgāka, un ļauj māsai izmēģināt pirmajai. Ja redz kopējus, tos mierīgi vēro.
Rūpēs par dabas daudzveidības saglabāšanu
Nāciet ciemos uz Rīgas Zoodārzu, lai apciemotu mūsu krustbērnus – Amūras tīģerus! Esam priecīgi un lepni būt par šo majestātisko skaistuļu krustvecākiem.
Šī draudzība ar vieniem no iespaidīgākajiem zoodārza iemītniekiem simbolizē mūsu apņemšanos atbalstīt dabas daudzveidības saglabāšanu un rūpes par dzīvniekiem. Tīģeri ir apdraudēta suga, un mēs ar prieku sniedzam savu ieguldījumu, lai viņiem būtu droša, aprūpēta un enerģijas pilna ikdiena.
Cik daudz jūs zināt par tīģeriem?
Tīģerim ziemā kājas nesalst, jo dzīvnieka ķepas un kājas no virspuses klāj biezs un silts kažoks, bet pēdu apakšu sargā bieza āda.
Tīģeri ir plēsēji un medī dažādus dzīvniekus, piemēram, briežus, cūkas, putnus un pat zivis. Savvaļā tīģeri neēd katru dienu, jo medības ne vienmēr ir veiksmīgas, taču vienā reizē tie var apēst pat 30–40 kg gaļas.
Tīģeri ir ārkārtīgi spēcīgi un ātri, taču savvaļā tiem ir svarīgi taupīt spēkus medībām un sevis aizstāvēšanai. Ilga gulēšana drošā vietā palīdz taupīt enerģiju un saglabāt siltumu, tāpēc tas nav slinkums, bet gan izdzīvošanas stratēģija. Tīģeri ir aktīvi arī naktī, tādēļ gulēšana ir sadalīta dažādos laikos.
Jā, tīģeriem ļoti patīk peldēt, it īpaši karstā laikā, lai atvēsinātos.
Tīģeru svītras ir kā cilvēku pirkstu nospiedumi – tie katram ir unikāli un palīdz dzīvniekus atpazīt. Piemēram, Rīgas zoodārza mūsu tīģermeitenes Augusti un Safīru var atšķirt pēc svītru raksta uz pieres un sāniem.
Strīpu forma, izvietojums un daudzums kopumā ir unikāls katram tīģerim un palīdz tos identificēt, taču tam nav tiešas saistības ar dzīvnieka vecumu, veselību vai personību.
Svītras palīdz tīģeriem maskēties garā zālē. Lielie zālēdāji, ko tīģeri medī visvairāk, neatšķir oranžu un zaļu krāsu, tāpēc svītrains, oranžs tīģeris viņu acīs saplūst ar apkārtni un kļūst gandrīz neredzams.
Meklējot barību vai apstaigājot teritoriju, tīģeri diennaktī var nostaigāt apmēram 10 līdz 20 kilometrus.
Savvaļā tīģeri dzīvo vidēji 10–15 gadus un reti sasniedz 20 gadu vecumu. Nebrīvē, kur ir pieejamas vakcīnas, vetārsti un nav konkurences par barību, tie var nodzīvot līdz pat 25 gadiem.
Īsās distancēs tīģeris skrien ar ātrumu vidēji 40–60 km/h, bet izņēmuma gadījumos tas var pārsniegt pat 90 km/h.
Tīģeru mātes grūsnība ilgst apmēram 100 dienas.
Tīģeriem zooloģiskajos dārzos ciltskoks tiek veidots elektroniskā sistēmā ZIMS. Tas palīdz koordinēt to, kuri dzīvnieki var radīt mazuļus, lai izvairītos no ģenētiskām slimībām un tuvradniecīgas pārošanās, kā arī, lai paredzētu to, kāds tīģeru skaits nebrīvē nepieciešams sugas saglabāšanai.
Lielākajai daļai tīģeru acis ir dzeltenas vai dzintarkrāsas.
Īpašākas migas tiek veidotas tikai mazuļu piedzimšanas laikā. Bet ikdienā tīģeri guļ dažādās klinšu iedobēs, biezā veģetācijā vai tuvu lielam medījumam, lai to aizsargātu no maitēdājiem.
Nē, tīģeru tēvi nepalīdz audzināt mazuļus un nedzīvo kopā ar ģimeni – par pēcnācējiem rūpējas tikai māte.
Tīģeri neprot murrāt tāpat kā mājas kaķi, bet tiem ir dažādas citas skaņas, piemēram, "pukšķēšana", ar ko izrādīt patiku un draudzīgumu.
Tīģeri un lauvas mūsdienu izplatībā dabā nesatiekas. Tā kā tīģeris parasti ir smagāks un lielāks par lauvu, divcīņā, visticamāk, uzvarētu tīģeris. Tomēr lauvas varētu gūt virsroku, esot barā, jo tīģeri ir vientuļnieki.