Kā saglabāt siltumu mājoklī, nepaaugstinot rēķinu?

Ziemas periodā, kad gaisa temperatūra noslīd zem -10 °C, mājokļa apsilde var kļūt par būtisku izmaksu pozīciju. Siltuma zudumi palielina enerģijas patēriņu un var ietekmēt gan ikmēneša rēķinus, gan apkures sistēmas darbības efektivitāti.

Ne visi risinājumi prasa lielus ieguldījumus – arī ar nelielām ikdienas izmaiņām iespējams mazināt siltuma zudumus un kontrolēt apkures izmaksas. Elektrum Enerģijas centra speciālisti ir apkopojuši praktiskus ieteikumus, kā saglabāt komfortablu temperatūru mājoklī, enerģiju izmantot pārdomātāk un izvairīties no būtiska ikmēneša rēķinu pieauguma.

Kur mājoklī pazūd siltums?

Siltuma zudumi var rasties gandrīz jebkurā mājokļa daļā, taču visbiežāk tie veidojas vietās, kur konstrukcijas nav pietiekami noslēgtas vai siltinātas. Pat nelielas spraugas vai nepilnības var būtiski ietekmēt kopējo enerģijas patēriņu.

Tipiskākās siltuma noplūdes vietas ir:

• bēniņi un jumts;
• logi un durvis;
• sienas un grīdas;
• skursteņi un ventilācijas atveres;
• koplietošanas telpas daudzdzīvokļu namos.

Par siltuma zudumiem bieži liecina arī vizuālas pazīmes - lāstekas uz jumta, kondensāts uz logiem, aukstas sienas vai caurvējš pie durvīm. Tie ir signāli, ka siltums no mājokļa aizplūst un ir vērts izvērtēt iespējamos uzlabojumus.

Logi un durvis – siltuma saglabāšanas vārti

Logi un durvis bieži ir siltuma zudumu vietas - pat nelielas spraugas var radīt ievērojamus zaudējumus. Vienkāršs veids, kā pārliecināties par logu un durvju hermētiskumu, ir papīra tests – ievietojiet papīra lapu starp logu un rāmi. Ja lapu var viegli izvilkt, blīvējums nav pietiekams. Var izmantot arī rokas testu – ja, pieliekot roku pie loga vai durvīm, jūtams aukstums vai caurvējš, nepieciešama regulēšana.

Ja novēroti siltuma zudumi caur logu vai durvju spraugām, ir risinājumi, kurus iespējams ieviest uzreiz. Visbiežāk pietiek ar nolietoto blīvgumiju nomaiņu vai plastmasas logu furnitūru noregulēšanu ziemas režīmā. Dažkārt siltums aizplūst arī caur durvju apakšu vai bojātām loga rūtīm - šādos gadījumos efektīvs risinājums ir papildu durvju blīvējums. Šie risinājumi neprasa lielus ieguldījumus, bet sniedz jūtamu efektu.

Papildu siltuma saglabāšanai dienā izmanto saules siltumu, atstājot aizkarus vaļā, bet vakaros tos aizver. Paklāji uz aukstām grīdām un aizvērtas durvis telpās, kurās nav apkures, palīdz uzturēt vienmērīgāku temperatūru un komfortu.

Ventilācija – svaigs gaiss bez liekiem siltuma zudumiem

Ventilācija ir svarīga gan veselībai, gan ēkas ilgmūžībai, taču ziemā ieteicams ievērot dažus pamatprincipus. Aukstā laikā efektīvāk ir īsi, bet intensīvi vēdināt - dažas minūtes ar pilnībā atvērtu logu nodrošina svaigu gaisu, neļaujot telpām un virsmām atdzist.

Pirms vēdināšanas ieteicams uz brīdi samazināt apkures temperatūru, bet pēc tam atjaunot iepriekšējo režīmu. Šī metode samazina enerģijas patēriņu, uztur komfortu un nepalielina rēķinus.

Kā efektīvi organizēt mājokļa apsildi?

Neatkarīgi no apsildes veida, apdomīga temperatūras regulēšana palīdz samazināt enerģijas patēriņu. Komfortabla temperatūra dažādās telpās atšķiras:

• viesistabā no +20 līdz +22 °C,
• guļamistabā +17 līdz +19 °C,
• virtuvē no +19 līdz +21 °C,
• vannas istabā no +20 līdz +22 °C.

Naktī vai ilgstošas prombūtnes laikā temperatūru var samazināt par dažiem grādiem, bet ne zemāk par +16 °C, kas palīdz taupīt enerģiju, vienlaikus saglabājot komfortu un labu miegu.

Energoefektīva apkures izmantošana

Samazinot temperatūru par nieka 1 °C, iespējams ietaupīt līdz 5 % enerģijas.

Lai panāktu šo efektu bez pastāvīgas iesaistes, noder termostati un taimera režīmi, kas ļauj automatizēt telpu uzsildīšanu un uzturēt vienmērīgu temperatūru. Tas ir energoefektīvāk nekā bieža sildītāju izslēgšana un ieslēgšana, kas mēdz radīt lielākus siltuma zudumus un palielināt apkures sistēmas slodzi.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību tam, lai siltums varētu brīvi cirkulēt telpā. Sildierīces strādā efektīvāk, ja tās nav aizsegtas ar mēbelēm vai aizkariem un nav pārklātas ar putekļu slāni, kas samazina siltuma atdevi. Ja siltums netiek bloķēts, telpa uzsilst ātrāk, un apkurei nav jāstrādā tik intensīvi.

Ja mājoklī ir kamīns vai krāsns, svarīgi atcerēties, ka periodos, kad tā netiek kurināta, atvērts dūmvads darbojas līdzīgi kā atvērts logs - rada caurvēju un ievērojami palielina siltuma zudumus. Aizbīdņa aizvēršana palīdz saglabāt siltumu dzīvojamajā zonā un samazināt apkures slodzi.

Koplietošanas telpas daudzīvokļu namos – mazs ieradums, liels ietaupījums

Daudzdzīvokļu namu siltuma zudumus būtiski ietekmē koplietošanas telpas. Atvērtas kāpņu telpas durvis vai logi rada caurvēju, un siltais gaiss no dzīvokļiem aizplūst ārā. Līdzīgi ir ar pagrabiem un bēniņiem - vaļīgi logi nozīmē, ka ēka zaudē siltumu, un apkures sistēmai jāstrādā intensīvāk.

Ziemā pārliecinies, ka koplietošanas telpas ir noslēgtas, un ieejas durvju aizvērēji darbojas pareizi. Ja pamani bojājumus, ziņo apsaimniekotājam - tas palīdzēs samazināt siltuma zudumus visā ēkā.

Siltuma saglabāšana nav tikai komforta jautājums - ar pārdomātiem risinājumiem, nelielām investīcijām un pareiziem paradumiem iespējams samazināt siltuma zudumus, uzlabot gaisa kvalitāti un rēķinus padarīt pārskatāmākus.

Vai biržas cenu risks ir piemērots? Izvēlies stabilitāti aukstajos mēnešos

Aukstākajos gada mēnešos pieaug gan elektroenerģijas patēriņš, gan rēķini. Biržas cenas klientiem izmaksas var būtiski palielināt arī tirgus svārstības — aukstā laikā samazinās vēja izstrāde un pieprasījumu biežāk nodrošina dārgāki ražošanas avoti. Tāpēc aicinām mierīgi izvērtēt, vai biržas cenu risks tev ir piemērots - vairāk nekā 90% Elektrum klientu jau izvēlas fiksētas cenas stabilitāti. Ja vēlas pāriet uz prognozējamāku risinājumu vai radušās grūtības ar apmaksu, droši sazinies ar mums — kopā atradīsim piemērotāko risinājumu!

Gudra siltuma saglabāšana palīdz nodrošināt komfortu mājoklī un vienlaikus samazināt arī rēķinus. Sāc ar vienkāršiem soļiem jau šodien!