Kā uzlabot un uzturēt veselīgu mikroklimatu mājoklī?

Mājas mikroklimats ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kas ietekmē gan fizisko, gan garīgo veselību. Pārlieku liels mitrums, paaugstināts ogļskābās gāzes līmenis vai sauss gaiss var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti dalās ar informāciju par svarīgākajiem mājas mikroklimatu ietekmējošiem faktoriem un ieteikumiem, kā padarīt iekštelpu vidi veselīgāku.

1. Temperatūra

Telpas temperatūra ir ne tikai labsajūtas jautājums, bet arī ietekmē veselību. Pārāk augsta telpas temperatūra var radīt diskomfortu, palielināt nogurumu un izraisīt pat dehidratāciju, savukārt pārāk zema temperatūra var izraisīt drebuļus, veicināt saaukstēšanos vai nopietnākas veselības problēmas, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un maziem bērniem. Ieteicamā mājokļa temperatūra dienā ir no +20 līdz +22 °C, savukārt nakts laikā temperatūru iesakām pazemināt par 3–4 °C, nodrošinot labāku miegu un stiprinot imunitāti.

Eksperti iesaka:

• Ja iespējams, lai uzturētu stabilu un komfortablu temperatūru, izmantojiet programmējamus termostatus. Tie ļauj automātiski pielāgot temperatūru dažādos dienas laikos, palīdzot ne vien nodrošināt komfortablu temperatūru, bet arī samazināt enerģijas patēriņu. Termostati samazina nepieciešamību cilvēkam iesaistīties manuālā temperatūras regulēšanā, jo tas tiek automatizēts.
• Jo lielāki mājokļa siltuma zudumi, jo vairāk enerģijas nepieciešams apsildes vai dzesēšanas temperatūras uzturēšanai. Lai saglabātu siltumu, noblīvējiet logus un durvis, nosiltiniet ārsienas, bēniņus un pagraba pārsegumus. Labi nosiltināts mājoklis palīdz ne tikai siltuma noturēšanai, bet arī mazāk uzkarst saulainā un karstā dienā.

2. Mitruma līmenis

Pārmērīgs mitrums ietekmē gan ēkas, gan cilvēka veselību. Optimāls gaisa mitruma līmenis ir 40% - 60%. Ja tas ir paaugstināts, iespējama ūdens pilienu kondensēšanās uz aukstām virsmām, piemēram, logu rāmjiem un sienām, kas var veicināt pelējumu. Tas ne tikai bojā ēku, bet arī kaitē tās iedzīvotāju veselībai, jo gaisā izdala alergēnus, mikotoksīnus, kā arī nepatīkamas smakas. Arī pārāk sauss gaiss var kaitēt veselībai, izraisot ādas sausumu, elpceļu kairinājumu un diskomfortu.

Eksperti iesaka:

• Gaisa mitruma līmeni iespējams noteikt ar mērierīci – higrometru, ko var iegādāties saimniecības preču veikalos. Lai mitrinātu gaisu telpā, īpaši apkures sezonas laikā, vēlams uz radiatoriem novietot atvērtu trauku ar ūdeni vai izklāt telpā mitru drānu. Taču, ja mitruma līmeni palielināt neizdodas, varat iegādāties elektriski darbināmu gaisa mitrinātāju, kas palīdz sasniegt nepieciešamo gaisa mitruma līmeni un radīt labvēlīgu mikrovidi.
• Vasarā un citos gadalaikos, kad gaiss mēdz būt pārlieku mitrs, ieteicams izmantot mitruma savācējus un gaisa sausinātājus, kas palīdz gan samazināt mitrumu lokāli, gan novērst dažādu sēnīšu un pelējuma vairošanos.
• Regulāra telpu vēdināšana palīdzēs regulēt telpas mitruma līmeni.
• Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, ieteicams izmantot telpaugus. Tie ne tikai atdzīvina telpas interjeru un uzlabo pašsajūtu, bet arī kalpo kā dabiski gaisa filtri, uzsūcot gaisā esošos toksīnus.

3. Gaisa kvalitāte

Svaigs gaiss ir viens no labas veselības priekšnoteikumiem, jo skābeklim ir būtiska nozīme cilvēka fizioloģiskajos procesos. Viens no būtiskākajiem telpu mikroklimata rādītājiem ir ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrācija telpā. Šis ir visplašāk izmantotais parametrs, kas raksturo telpas gaisa kvalitāti, un to mēra miljondaļās jeb "ppm". Ja ieelpotajā gaisā ir augsts ogļskābās gāzes (CO₂) līmenis, tas var izraisīt miegainību un elpas trūkumu, kā arī veicināt nogurumu, tādējādi samazinot garīgā darba efektivitāti par 50 – 70 %.

Eksperti iesaka:

• Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti mājās, ir efektīva vēdināšana – vismaz reizi stundā pilnībā atveriet logus uz pāris minūtēm! Vienlaikus aukstajā sezonā, vēdinot telpas, vēlams atslēgt sildītājus un radiatorus, lai neveicinātu lieku siltumenerģijas patēriņu. Radiatoriem ar siltuma regulēšanas iespēju ieteicams izvēlēties režīmu, ko apzīmē ar "zvaigznīti" (*), un pēc vēdināšanas režīmu atjaunot uz līdzšinējo.
• Ieteicams regulāri pārbaudīt ventilācijas sistēmu - vai tai nav nepieciešama apkope un uzlabojumi.
• Regulāri uzkopiet māju, lai samazinātu putekļu un alergēnu uzkrāšanos. Īpašu uzmanību pievēršot paklājiem, aizkariem un mēbelēm.
• Lai vienmēr būtu pārliecība par labvēlīgu mājokļa mikroklimatu, ieteicams izmantot gaisa kvalitātes sensoru, kas nodrošina nepārtrauktu CO₂, temperatūras, mitruma uzraudzību telpā.

4. Apgaismojums

Apgaismojums būtiski ietekmē labsajūtu un darba spējas, emocionālo stāvokli, miega ciklu un vispārējo veselību.

Dabiskā gaisma palīdz regulēt bioloģisko ritmu, kā arī palielina serotonīna līmeni, kas uzlabo garastāvokli un veicina produktivitāti un koncentrēšanās spējas. Izmantojot dabisko gaismu, iespējams samazināt nepieciešamību pēc mākslīgā apgaismojuma un ietaupīt enerģiju. Tādēļ, pamostoties no rīta, ieteicams atvērt aizkarus un žalūzijas, lai telpās ielaistu gaismu. Gaismu mājoklī vairos arī spoguļi un citi atstarojošie dekoratīvie elementi, kā arī gaišie toņi interjerā.

Vienlīdz būtisks ir arī mājokļa mākslīgais apgaismojums, kas ievērojami ietekmē telpas atmosfēru un garastāvokli. Siltā gaisma (2700 – 3000 K) rada mājīgu un relaksējošu atmosfēru, savukārt aukstā gaisma (5000 – 6500 K) ir piemērota darba vietai, jo veicina koncentrēšanos.

Eksperti iesaka:

• Gaišajā dienas laikā pārliecinieties, ka logi nav aizsegti ar bieziem aizkariem vai aizšķērsoti ar mēbelēm. Izvēlieties      vieglus un caurspīdīgus aizkarus, lai maksimāli izmantotu dabisko gaismu.
• Izvēlieties gaišas mēbeles un sienas krāsojumu, kas atstaro gaismu un padara telpas gaišākas.
• Izvēlieties LED spuldzes, jo tās ir energoefektīvākās un patērē mazāk elektrības.
• Apsveriet iespēju uzstādīt apgaismojumu regulējošas ierīces, kas palīdzēs samazināt elektrības patēriņu.

Aicinām ieskatīties šeit, lai uzzinātu arī citus noderīgus ieteikumus mājokļa energoefektivitātes un mikroklimata uzlabošanai un smeltos iedvesmu saimniekot gan maciņam, gan videi draudzīgāk.