Klimatneitrāls mājoklis – kā to iespējams sasniegt?

Tandēms, kas ļauj kļūt enerģētiski neatkarīgam un ļauj ietaupīt jau šodien – siltumsūknis un saules paneļi

Zaļā kursa ietvaros Eiropa apņemas līdz 2050. gadam ēku sektoru padarīt klimatneitrālu un tam jāatbilst ne tikai mūsdienu energoefektivitātes prasībām, bet arī jāspēj pielāgoties nākotnes tendencēm.

Par to, kas ir klimatneitrāls mājoklis, ko ņemt vērā, būvējot jaunu mājokli un renovējot esošo, kādas modernās tehnoloģijas jau šodien ļauj ietaupīt, kā jāmaina ikdienas paradumi, vienā pirmajām šīs vasaras sarunu festivāla LAMPA diskusijām "Klimatneitrāls mājoklis – kā to iespējams sasniegt?", sprieda Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis, energoefektivitātes eksperts Anrijs Tukulis, energoauditors, SIA "Energi" valdes loceklis Kārlis Grīnbergs un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Savu mājokli padarīt pēc iespējas energoefektīvāku un klimatneitrālu ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka Eiropas Savienība ir paziņojusi par virkni apņemšanos, lai mazinātu sabiedrības ietekmi un apkārtējo vidi un samazinātu vides piesārņojumu, īpaši ar siltumnīcas efekta gāzēm, bet arī tāpēc, ka karš Ukrainā ir skaidri parādījis – pēc iespējas jāsamazina atkarība no fosilās kurināmā un līdz ar to atkarība no tā piegādātajiem. Māju energoefektivitātes paaugstināšana un pievēršanās atjaunojamajiem enerģijas avotiem ir veids kā ietaupīt un vienlaikus vairot arī politisko neatkarību.

Eiropas Zaļais kurss paredz panākt, ka līdz 2050. gadam izveidojas situācija, kurā netiek radīts vairāk emisiju, kā iespējams piesaistīt. Un tieši mājokļi rada aptuveni 30 procentu no visām emisijām.

Kas ir klimatneitrāls mājoklis?

Toms Lācis: "Klimatneitrālā mājoklī nepatērē vairāk enerģijas, nekā nepieciešams un nerada negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi. Turklāt, enerģija, kas ir nepieciešama, tiek iegūta zaļi un tā tiek tērēta pēc iespējas mazāk."

Mārtiņš Zemītis: "Savā ziņā tas ir ļoti pareizi, ka resursus, kas mums ir vajadzīgi, iegūstam zaļi un tērējam taupīgi. Šovasar paši pārliecināmies, ka svarīgi ir ne tikai lai ziemā būtu silti, bet vasarā mājoklis nepārkarstu. Taču mums vajadzētu domāt ne tikai par klimatneitrālu, bet pat klimatpozitīvu mājokli, kas ne tikai nerada vairāk emisiju nekā patērē, bet pat absorbē emisijas, tās ir mājas, uz kuru jumtiem aug koki, ir ierīkoti saules paneļi. Tiek ražots vairāk enerģijas, nekā pašam mājoklim nepieciešams un ar to iespējams dalīties ar kaimiņiem energokopienas ietvaros."

Kārlis Grīnbergs: "Tas, par ko runā kolēģi, ir enerģijas patēriņš. Tam, protams, jābūt pēc iespējas mazākam, tāpat kā CO₂ emisijām. Taču jāņem vērā arī tas, kā mēs ēku būvējam, no kā būvējam. Kā panākt to, ka mēs tērēsim maz, nemaz netērēsim vai pat ražosim. Tāpēc svarīgi ir izvēlēties atbilstošus materiālus, kas to iegūšanas laikā radā pēc iespējas mazāk emisiju."

Protams, ir konkrētas robežvērtības, ko nozīmē pasīva vai nulles emisijas ēka. Gandrīz nulles emisijas ēkai tie ir 45 kilogrami CO₂ ekvivalenta uz kvadrātmetru gadā. Un ir zināms, kas ir nepieciešams, lai uzbūvētu pasīvās ēkas, kas ir nepieciešams, lai uzbūvētu nulles emisijas ēkas un šīs prasības jau ir iestrādātas likumdošanā ar Eiropas Komisijas direktīvām. Noteikts, ka no 2027. gada visām nedzīvojamajām ēkām, bet no 2030. gada arī visām dzīvojamajām ēkām kas tiks būvētas, ir jābūt gandrīz nulles energoefektivitātes ēkām. Protams, būs jāmeklē risinājumi vecajām ēkām, kas patērē ļoti daudz enerģijas. Arī to energoefektivitāte jāpalielina. Lai visas ēkas Latvijā padarītu energoefektīvas, nepieciešami 19 miljardi eiro, kas ir divi Latvijas budžeti vai 2/3 no Latvijas iekšzemes kopprodukta.

“Pēc likumdošanas jau tagad Latvijā ir jābūvē gandrīz nulles energoefektivitātes ēkas. Savukārt pasīvās ēkas nav Eiropas Komisijas standarts, bet brīvprātīgs standarts, kas radies Austrijā un Vācijā. Un nav tā, ka šīs ēkas nepatērē neko enerģijas vai CO₂ ziņā. Taču tā ir ļoti, ļoti energoefektīva ēka un tas ir veids, kā nonākt līdz enerģijas pozitīvām ēkām,” tā Kārlis Grīnbergs.

Salīdzinot ar energoefektīvu ēku, ēka, kas būvēta pirms gadiem pieciem, sešiem, patērē piecas reizes vairāk enerģijas, ēkas kas būvētas pirms gadiem četrdesmit, piecdesmit – pat desmit reižu vairāk enerģijas. Ietaupījums, izveidojot energoefektīvu ēku ir vērā ņemams. Pasaulē ir valsti, kur iedzīvotāji pat savā ziņā sacenšas, kuram izdosies uzbūvēt energoefektīvāki mājokli un domājot par māju, tieši šim aspektam būtu jābūt galvenajam ikvienā situācijā.

Vēl ir lēta nauda

Lai uzbūvētu ēku, protams, nevar iztikt bez ievērojama finansējuma. Vai energoefektīvi risinājumi būvniecību būtiski sadārdzina?

Mārtiņš Zemītis: "Ar nodokļu sistēmu un finanšu stimuliem tiek veidota sistēma, lai energoefektīvu ēku būvniecība būtu izdevīgāka. Dzirdēti apgalvojumi, ka labprāt jau cilvēks būvētu šādā veidā, bet tās naudas vēl pagaidām nav. Taču tieši šobrīd vēl ir pieejama lēta nauda tieši šādu energoefektivitātes mērķu sasniegšanai."

Anrijs Tukulis: "Nesen lasīju banku veiktu pētījumu, ka ņemot kredītus, cilvēki izvēlas vairs ne tik lielas mājas."

Toms Lācis: “Ja pirms pāris gadiem cilvēki interesējās vairāk par to, kādu izvēlēties siltinājumu vai logus, tad šobrīd jautājumi ir citi: kādu rekuperatoru izvēlēties, kādu siltumsūkni izvēlēties granulu vai gāzes katla vietā, un, ja ir siltumsūknis, vai to varēs darbināt ar saules enerģiju. Nāk konsultēties par kombinētiem risinājumiem ar domu par nākotni, lai laikus iebūvētu mājā nepieciešamās komunikācijas. Tā ir iespēja izveidot mājā vēlamo mikroklimatu, neraugoties uz to, vai ārā ir ļoti karsts vai ļoti auksts.”

Mārtiņš Zemītis: "Arī mana māja tika plānota kā ļoti energoefektīva būve. Ir ierīkoti arī saules paneļi un tie ekspluatēti divas sezonas. Cipari ir labi – man nav nācies maksāt par elektroenerģiju. Vienīgās izmaksas ir par ūdeni un par atkritumiem...

Elektrību saražo saulīte un nepatērēto daļu ielaiž tīklā, savukārt to paņemt atpakaļ tad, kad tā nepieciešama. Jāmaksā bija par pārvadi. Taču valdība iedzīvotājiem atbalstu un mani rēķini saules enerģijas izmantošanas dēļ bija “pa nullēm”. Es varu ieteikt saules paneļu izmantošanu, jo esmu tos pats pārbaudījis. Manā ielā pirms gadiem pieciem sešiem šādi paneļi bija vienā vai divās mājās, tagad ar saules enerģiju saistīti risinājumi ir jau trešdaļai māju. Saules enerģija ir par brīvu, to tikai nepieciešams paņemt un mums ir tehnoloģijas, lai to izdarītu. Un tas pilnībā atbilst Eiropas politikai, būt pašpietiekamiem, saražot pašiem to, kas nepieciešams, lai mēs varētu sevi sasildīt un apgaismot.

Taču ir vajadzīgs komplekss risinājums. Ir vajadzīgi saules paneļi un siltuma avots – siltumsūknis un ideālā variantā arī laba vēdināšana ar siltum atguvi. Šīs lietas praksē strādā."

Kārlis Grīnbergs: "Tas, ko no šī procesa var secināt – valsts un sabiedrība ir pašregulējošs mehānisms. Ēkas lielums un kvadrātmetru daudzums ir tieši atkarīgs no tā, cik lielu aizdevumu banka var iedot. Respektīvi, no cilvēka ienākumiem. Ja cilvēks ir izpratis rekuperācijas, siltumsūkņu un saules paneļu  nozīmi, tas ir labi un pareizi. Taču ir cilvēki, kuri siltumsūkņa un rekuperatora vietā izvēlas dažus kvadrātmetrus lielāku ēku. Atsakoties no rekuperācijas iekārtas enerģija tiks tērēta nelietderīgi un ziemā tiks sildīta atmosfēra, tiks bojāta veselība.

Kā uz to raugās bankas? Ja ēkā tiks nelietderīgi tērēta enerģija, tas ir milzīgs risks jūsu maksātspējai nākotnē. Enerģijas cenas aug un iespējams, lai samaksātu par apkuri, vairs nepietiks kredītmaksājumam. Tāpēc bankas kļūst arvien uzmanīgākas, finansējot ēkas, kas nav energoefektīvas. Jā, tas ir veids, kā nodrošināt savu biznesu, bet tās tāpat parūpējas, lai mēs nebūvētu pārāk lielas un neefektīvas ēkas.

Ēka ir paredzēta, lai uz galvas nelītu lietus, nepūš, būtu silti un patīkami. Pārējais ir tikai pēc tam."

Kurš ir labākais apkures risinājums?

Ja māja ir jābūvē šodien, kādu apkures risinājumu izvēlēties? Vai ir alternatīva centrālapkurei? Lūk šie ir jautājumi, atbildes uz kuriem interesē visvairāk.

Kārlis Grīnbergs: "Ja es tagad būvētu māju, es elektrībai izvēlētos saules paneļus un apkurei – siltumsūkni. Kopā tā ir superkomanda! Lai kādu risinājumu izvēlētos, prātā jāpatur neatkarības faktors.

Attiecībā uz dzīvokļiem ir ļoti sarežģīti. Ēkas konstrukcijas nav dzīvokļa īpašums kā tāds. Līdz ar to ideja par siltumsūkni nestrādās. Tas, ko var darīt, var uzstādīt gāzes dzesētājus, kas var arī sildīt. Tā var izmantot elektrību, ja gāze paliek dārgāka. Vēl dzīvokļu radiatorus vērts aprīkot ar gudrajām trermogalvām, kas veic automātisku sistēmas regulēšanu. Tas, ir jāsaprot – mājai ir kopēja uzskaite, tāpēc šāds risinājums jāveic visos dzīvokļos. Pretējā gadījumā ietaupījuma nebūs – ēkas kopējo patērēto siltuma daudzumu tik un tā izdalīs proporcionāli visiem īpašniekiem.

Šie ieteikumi, protams, dos efektu renovētās ēkās, kam samazināti siltuma zudumi. Plānojot renovāciju, jāparedz ne tikai sienu siltināšana, bet visu inženierkomunikāciju rekonstrukcija. Īpaši ventilācijas sistēmas sakārtošana. Energoefektīvi risinājumi nav superdārgi. Jā, ir nepieciešamas sākotnējās investīcijas, kas visai ātri atmaksājas.

Piemēram, vai tagad ir pareizais brīdis likt saules paneļus? Jā, īstais, cita, pareizāka brīža pagātnē nav."

Mārtiņš Zemītis: "Fosilo resursu un arī elektrības cenas ir stipri pieaugušas. Cenas pirms krīzes bija vēsturiski zemākās. Taču šīs augstās cenas nāk par svētību, lai mēs izvēlētos energoefektīvus risinājumus. Ir jāpieņem lēmums un jārīkojas atceroties, ka investīcija energoefektivitātē vienmēr atmaksājas. Un šobrīd tās dos ieguvumu ne tikai maciņam, bet arī apziņu, ka valsts kļūst neatkarīgāka no Krievijas energoresursiem."

Kā atvēsināt mājokli?

Karstā vasara liek domāt ne tikai par apkuri nākamajā ziemā, bet arī par to, kā jau šobrīd atdzesēt mājokli.

"Protams, ja karstums jau iekļuvis mājā, efektīvākais risinājums ir kondicionieris. Taču karstumu var mājā arī neielaist. Viens no veidiem – žalūzijas. Vislabāk, ka tās ir starp stikliem vai ārpus loga. Ja mājās ir vēsāk, nekā ārpus tām un CO₂ līmenis ir apmierinošs no vēdināšanas ir jāatturas. Ja gaiss nav kvalitatīvs, protams, ir jāvēdina. Izveidojam caurvēju un ātri apmainām gaisa masas. Mēbeles un ēkas konstrukcijas, kas vēl nav sakarsušas, atdzesēs ieplūdušo gaisu. Jau būvējot ēku svarīgi, lai tai būtu pārkares. Vasarā tās neļaus saulei tieši spīdēt logos un būs vēsāk. Ziemā saulīte būs zemāk un pārkares netraucēs tai iespīdēt logos un sasildīt telpas. Tādējādi saules enerģiju ikdienā var izmantot jebkurš un bez saules paneļiem," tā Toms Lācis.

Cik svarīgi ir iekārtas pareizi lietot?

Lai cik modernas un gudras būtu ierīces siltuma vai aukstuma ražošanai, svarīgi ir tās pareizi lietot.

Kārlis Grīnbergs: "Iekārta pati par sevi nevar būt efektīva vai nē. Ja to nemācēs lietot, rezultāta nebūs. Tā ir arī ar radiatoriem, ventilāciju un visu pārējo. Piemēram, ir nosiltinātas ēkas, bet enerģijas patēriņš nav mainījies vai pat pieaudzis. Bet sākotnējo bija paredzēts 50% ietaupījums. Fasāde tika nosiltināta, taču netika sabalansēta apkures sistēma un tikai izjaukta ēkas ventilācija – padomju laiku mājās ventilāciju nodrošināja neblīvā konstrukcija. Cilvēki vēra vaļā logus, jo istabā bija 27 grādi… un nesamērīgs enerģijas patēriņš.

Tāpat nevar uzstādīt modernu iekārtu un cerēt, ka varēs iztikt bez automātiskās regulēšanas sistēmas. Tas nebūs lētāk un mērķis netiks sasniegts."

Mārtiņš Zemītis: "Pētījumos noskaidrots, ka vairāk nekā 60 procentu lietotāju iekārtās atstāj rūpnīcas uzstādījumus… Mēs mākam saražot lieliskas iekārtas, bet nemākam tās pareizi uzstādīt. Jāteic, iekārtu vadība no lietotāja puses paliek arvien vienkāršāka. Manai rekuperācijai iekārtai ir mazs panelītis un četras pogas, četriem režīmiem: - kad neviena nav mājās, kad mājās esat viens pats, kad mājās ir visa ģimene un ja paredzēta liela ballīte, kad nepieciešams lielāks gaisa daudzums.

Siltumsūkņa vadība ir sarežģītāka, taču pēc optimālā režīma iestatīšanas, ko veic pieredzējis meistars, pašam vadība nav jāregulē. Atliek vien pasūtīt regulāras apkopes."

Kārlis Grīnbergs: "Spēkā ir būvniecības likums un ir lietas, ko tas paredz. Tā tas bija pirms desmit un pirms piecdesmit gadiem. Ir jāsaprot, ka prasības mainās un līdz ar to ir lietas, kas “strādāja” pirms kāda laika šodien ir aktuālas. Mēs šodien nevaram dzīvot pēc principiem, kuri tika ievēroti pagātnē."

Laiks jautājumiem un viedokļiem

Jevgēnijs Luriē, apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektētājs: "Mūsu problēma ir vecas daudzdzīvokļu ēkas, kurās dzīvo vismaz 70% no Latvijas iedzīvotājiem. Ēkas ir privatizētas, dzīvokļi ir privatizēti un, lai kaut ko izdarītu, ir nepieciešama praktiski visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Jā, pēc likuma ir 51%, taču ja vēlas pārbūvēt apkures sistēmu, nepieciešams, lai meistarus ielaistu katrā dzīvoklī. Neko nevarēs izdarīt, ja meistarus neielaidīs… Tā ir ļoti liela problēma, cilvēku izglītotības problēma.

Daudzdzīvokļu mājā svarīga ir uzskaite. Ja tāda ir, patēriņu var samazināt par 30 procentiem. Cilvēki, kuri maksā saskaņā ar skaitītāja rādījumiem, regulē sistēmu, nevis ziemā atver logus."