Pasaules Vides diena. Misija "Zemes atjaunošana"

Zeme uztur dzīvību uz planētas. Lauksaimniecības zemes, meži, zālāji, savannas, kūdrāji un pat kalni nodrošina cilvēci ar resursiem un pakalpojumiem, kas ļauj pastāvēt civilizācijai. Šo teritoriju pamatu veido ūdens ekosistēmas, piemēram, okeāni, upes un ezeri, kas nodrošina ūdens apriti un saglabā augsnes auglību. Taču pasaules ekosistēmas ir apdraudētas, jo neilgtspējīgas ražošanas un patēriņa prakses veicina trīs galvenās planētas krīzes – klimata pārmaiņas, dabas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un piesārņojuma un atkritumu veidošanos.

Katru gadu 5. jūnijā tiek atzīmēta Pasaules Vides diena, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīva globālās izpratnes veicināšanai par vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Vairāk nekā 50 gadu laikā, tikai otro reizi Pasaules Vides diena tiek atzīmēta Rietumāzijā. To organizē Saūda Arābija, koncentrējoties uz augsnes atjaunošanu, pārtuksnešošanos un noturību pret sausumu. Šī gada sauklis un tēmturis ir "We Are #GenerationRestoration", kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – "Mēs esam #PaaudzeAtjaunošana".

Tēma ir saskaņā ar ANO ekosistēmu atjaunošanas desmitgades (2021–2030) mērķiem, kas mudina aizsargāt un atjaunot ekosistēmas visā pasaulē. Zemju atjaunošana ir būtiska, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, uzlabotu cilvēku dzīves kvalitāti un saglabātu planētas veselību.

Vairāk nekā piektā daļa no zemes sauszemes platības jeb aptuveni 2 miljardi hektāru ir degradēta, zaudējot tādas īpašības kā auglība, bioloģiskā daudzveidība, ūdens absorbcijas spēja un ekosistēmas pakalpojumu nodrošināšanas spēja. Degradācija var ietvert augsnes eroziju, augsnes izsīkšanu, piesārņojumu, mežu izciršanu, pārmērīgu ganību izmantošanu, pārtuksnešošanos un citu cilvēka darbības vai dabas faktoru izraisītu kaitējumu.

Zemes degradācija skar aptuveni 3,2 miljardus cilvēku jeb 40 procentus pasaules iedzīvotāju, īpaši visneaizsargātākos, tostarp pamatiedzīvotājus, lauku kopienas, mazos zemniekus un ārkārtīgi nabadzīgos, īpaši sievietes un jauniešus, galvenokārt trešās pasaules valstīs. Sausums katru gadu tieši ietekmē 55 miljonus cilvēku visā pasaulē, visnopietnāk apdraudot mājlopus un kultūraugus.

Ja zemes degradācija netiks ierobežota, tā varētu samazināt globālo pārtikas produktivitāti par 12%, līdz 2040. gadam izraisot pārtikas cenu pieaugumu līdz pat 30%.

Ko īstenojam Latvijā?

Minētās problēmas ir definētas starptautiskā un Eiropas līmenī, un vairāki augsni negatīvi ietekmējoši procesi ir aktuāli arī Latvijā. Latvijas klimatiskajos apstākļos pastāv vairāki riski augsnes auglības zaudēšanai vai augsnes degradācijai, piemēram, vēja un ūdens erozija, augsnes sablīvēšanās, kā arī organisko vielu satura samazināšanās, sasāļošanās un jūras un upju krastu erozija.

Latvijā ir izstrādāti vairāki stratēģiskās plānošanas dokumenti, likumi un citi normatīvie akti, lai nodrošinātu galveno mērķi – augsnes un zemes ilgtspējīgu izmantošanu, tādējādi ierobežojot un novēršot to degradācijas procesus.

Latvenergo iniciatīva un ilgtspējīga rīcība

Latvenergo rūpējas par to, lai ražotnēs tiktu pienācīgi pārvaldīts piesārņojuma risks, ko varētu radīt ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšana un izmantošana. Lai iespējami samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz apkārtējo vidi visās koncerna darbības jomās, tiek veikts vides monitorings, uzraudzība un kontrole, identificēti vides riski un ierosināti atbilstoši risku vadības pasākumi.

Latvenergo koncerna ilgtspējas stratēģijā izvirzīta apņemšanās nepieļaut nozīmīgu kaitējumu videi, nodrošinot vides un rūpniecisko risku vadību.

Viena no apdraudētākajām biotopu grupām Latvijā ir dabiskās pļavas. Latvenergo plāno ieviest arī jaunas, mūsdienīgas, ilgtspējīgas teritoriju apsaimniekošanas prakses – veidot dabiskas un bioloģiski vērtīgās pļavas Latvenergo koncerna teritorijās.

Latvenergo ir izvirzījis ambiciozus mērķus klimatneitralitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā, plānojot ievērojamu ieguldījumu atjaunīgo energoresursu attīstībā līdz 2030. gadam. Uzņēmums ir apņēmies izbūvēt jaunas atjaunīgo energoresursu jaudas, kas paredz jaunu vēja un saules parku būvniecību. Daļa no vēja parkiem tiks būvēta mežu zemēs, tādēļ, lai kompensētu to atmežošanu, Latvenergo plāno veikt jaunu teritoriju apmežošanu, nodrošinot, ka izcirstās mežu platības tiek atjaunotas ar tādu pašu platību jauniem mežiem. Šī pieeja ļauj saglabāt meža platības un to ekosistēmas, nodrošinot, ka atmežošana, kas nepieciešama vēja parku būvniecībai, tiek pilnībā kompensēta. Papildus tam, uzņēmums plāno veikt biotopu uzlabošanas un atjaunošanas pasākumus, kas ietver dažādas iniciatīvas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un veicināšanai.

Rīcība, no kā atkarīga planētas nākotne

Pasaules Vides diena 2024 ir nozīmīgs notikums, kas vērš uzmanību uz zemes atjaunošanas, pārtuksnešošanās un noturības pret sausumu jautājumiem. Ikviens no mums var sniegt savu ieguldījumu, veicot apzinātas darbības, lai aizsargātu un atjaunotu mūsu planētu. Ir vairāki veidi, kā ikviens var ikdienā veicināt zemes un augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību:

• Kompostēšana: Organisko atkritumu kompostēšana palīdz samazināt atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos, un ražo barības vielām bagātu augsnes uzlabotāju, kas var aizstāt ķīmiskos mēslojumus.
• Bioloģiskā lauksaimniecība: Iegādājoties bioloģiskos produktus, tiek atbalstīta lauksaimniecība, kas izmanto metodes, kas mazāk bojā augsni, piemēram, augsnes pārklāšana ar segkultūrām, organiskie mēslojumi un minimāla augsnes apstrāde.
• Mazāk pesticīdu un mēslojumu: Izmantojot mazāk ķīmiskos pesticīdus un mēslojumus, samazinās augsnes un ūdens piesārņojums. Izvēlieties dabiskās alternatīvas vai integrētās augu aizsardzības metodes.
• Segkultūru audzēšana: Ja jums ir dārzs vai lauks, audzējiet segkultūras, kas palīdz uzlabot augsnes struktūru un barības vielu saturu, kā arī novērš eroziju.
• Mežu audzēšana un koku stādīšana: Stādiet kokus un veidojiet mežus, lai novērstu augsnes eroziju un uzlabotu augsnes struktūru. Koki palīdz uzturēt ūdens ciklu un samazināt vēja eroziju.

Vairojiet zināšanas

Iegūstiet zināšanas par vides jautājumiem, klimata pārmaiņām un ilgtspēju. Izprotot izaicinājumus, ar kuriem saskaras mūsu planēta, un apzinot veidus, kā rīkoties individuāli, varam veicināt pozitīvas pārmaiņas.

Aicinām ieskatīties arī vietnē EsmuEfektivs.lv, kur Elektrum Energoefektivitātes centra speciālisti dalās ar ieteikumiem, kā īstenot videi draudzīgāku ikdienu, piemēram:

• Samaziniet atkritumu daudzumu, izmantojot mazāk vienreizlietojamo izstrādājumu, atkārtoti izmantojot priekšmetus un šķirojot, nododot pārstrādei atkritumus.
• Izvēlieties produktus, kas ražoti ilgtspējīgi, un atbalstiet uzņēmumus, kas īsteno videi draudzīgas, ilgtspējīgas prakses.
• Iesaistieties vietējās koku stādīšanas akcijās.Koki palīdz absorbēt CO₂ un uzlabo gaisa kvalitāti.
• Taupiet enerģiju, izslēdzot elektroierīces, ko neizmantojat, un izvēloties energoefektīvas tehnoloģijas.
• Piedalieties vietējās vides sakopšanas akcijās, vides aizsardzības iniciatīvās un citos pasākumos, kas veicina planētas veselību.
• Samaziniet savu ekoloģisko nospiedumu, pārdomāti izmantojot energoresursus, tai skaitā ūdeni, elektrību, siltumenerģiju.
• Ziedojiet vai brīvprātīgi piedalieties organizācijās, kas strādā pie zemes atjaunošanas un vides aizsardzības projektiem.

Dalīties nozīmē arī rūpēties

Dalieties savās zināšanās un pieredzē, iedvesmojot citus rīkoties līdzīgi. Mudiniet draugus, ģimeni un līdzcilvēkus uzsākt mazliet videi draudzīgāku dzīvesveidu. Atcerieties, ka katrs mazais solis ir vērā ņemams. Pakāpeniski īstenojot šīs izmaiņas, mēs panāksim ilgtspējīgāku nākotni mūsu planētai.

Svinēsim Pasaules Vides dienu, aktīvi piedaloties zemes aizsardzības un atjaunošanas pasākumos, veidojot labāku un ilgtspējīgāku nākotni visiem!