Saules enerģija – lielākais ģenerācijas avots Eiropas Savienībā jūnijā

Nozares ziņa:

2026. jūnijā saules enerģija kļuva par Eiropas Savienības (ES) lielāko atsevišķo elektroenerģijas avotu, saražojot 25 % no bloka kopējās elektroenerģijas, secinājis enerģētikas pētniecības centrs Ember. Saules enerģija veidoja lielāku daļu nekā kodolenerģija, kas deva 21 % no ES saražotās elektroenerģijas, kam sekoja dabasgāze ar 15 %, vēja enerģija ar 14 %, hidroenerģija ar 12 % un ogles ar 8 %, norādīts Ember ziņojumā.

Komentārs: Andrejs Bagdonas, Raivo Groza, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecība

Eiropas Savienība turpina enerģētikas virzību uz klimatneitralitāti, palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē. Zaļās enerģijas attīstība Eiropā palīdz nodrošināt, ka enerģija kļūst tīrāka, drošāka un ilgtspējīgāka gan šodien, gan nākotnē. Vasaras mēnešos būtisku daļu kopējā enerģijas bilancē veido saules elektrostacijās (SES) saražotā elektroenerģija, tādēļ arvien pieaug saules enerģijas nozīme energosistēmā.

Absolūtā izteiksmē lielākās SES elektroenerģijas ražotājvalstis ES 2026. gada jūnijā bija Vācija (13,61 TWh), Spānija (7,62 TWh) un Itālija (6,55 TWh). Savukārt, vērtējot pēc SES īpatsvara kopējā valsts elektroenerģijas ražošanā, 1. vietā bija Luksemburga (58,3 %), kurai sekoja Baltijas valstis: 2.vietā ierindojās Latvija (53,1 %), 3. vietā Lietuva (50,6 %), un 4. vietu ieņēma Igaunija (46,9 %)

Baltijas valstīs 2026. gada pirmajos 6 mēnešos bija novērojams straujš SES izstrādes pieaugums. Visizteiktākais kāpums vērojams Latvijā, kur SES saražotais elektroenerģijas apjoms šī gada pirmajā pusgadā (908,9 GWh) ir gandrīz 3 reizes lielāks nekā pērn 1. pusgadā (315,5 GWh). Lietuvā šis pieaugums ir 29 %, savukārt Igaunijā – 20 %. Jāatzīmē arī, ka šogad no marta līdz jūnijam Latvija ir bijusi 1. vietā starp ES valstīm tieši SES saražotās elektroenerģijas procentuālajā pieaugumā pret iepriekšēja gada attiecīgo periodu. 

 

 

Ģenerācijas pieaugumu galvenokārt veicināja SES uzstādītās jaudas pieaugums. ES uzstādītā SES jauda 2026. gada maijā bija 444,9 GW, kas ir par 136,57 GW jeb +44 % nekā gadu iepriekš. No Baltijas valstīm Latvijā uzstādītā SES jauda gada laikā palielinājusies visstraujāk  - no 450 MW līdz 1 135 MW jeb par +152 %. Lietuvā jauda pieaugusi no 1 787 MW līdz 3 018 MW (+69 %), savukārt Igaunijā pieaugums bijis salīdzinoši mērens - no 1 174 MW līdz 1 231 MW (+5 %).

Lietuva joprojām ir reģiona līdere gan pēc uzstādītās jaudas, gan pēc saražotās elektroenerģijas apjoma. 2026. gada jūnijā Lietuva saražoja 421,8 GWh, kas ir par 55 % vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Arī Baltijā plānotais saules enerģijas jaudu pieaugums liecina, ka tuvākajos gados saules ģenerācijas attīstība varētu saglabāties strauja. Latvijā šī gada laikā plānots pievienot vēl aptuveni 500 MW, līdz 2026. gada beigām sasniedzot ap 1,6 GW kopējās SES jaudas. Lietuvā jau šī gada vidū uzstādītā saules jauda pārsniedza 3,5 GW, turklāt ir parakstīti saprašanās memorandi, kas paredz pievienot vēl 3,8 GW jaudas jauniem SES projektiem. Savukārt Igaunijā šogad plānots pievienot vēl 244 MW, gada beigās sasniedzot ap 1,4 GW kopējo SES jaudu.

ES kopumā joprojām plāno ļoti strauju saules enerģijas pieaugumu, kas pamatots ar virzību uz ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un apziņu, ka saules enerģija ir viena no lētākajām jaunās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām. Daudzās valstīs attīstības stadijā atrodas vairāki vērienīgi saules enerģijas parku projekti.

Itālijā Chiron Energy un Macquarie Capital veido vairāku projektu portfeli ar 1 GW SES un 500 MW bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS) jaudu; Rumānijā būvniecībai tiek gatavots 1 044 MW Dama Solar, kas pēc pabeigšanas varētu kļūt par lielāko atsevišķo saules parku ES; Serbijā paredzēts uzbūvēt sešus saules parkus ar kopējo jaudu 1 GW un 200 MW BESS, bet Apvienotajā Karalistē apstiprināts 800 MW Springwell Solar Farm projekts ar BESS.

Tomēr dažviet Eiropā kļūst saskatāmas arī pārsātinājuma pazīmes. Valstīs ar lielu saules enerģijas īpatsvaru saulainās stundās elektroenerģijas cenas nereti kļūst negatīvas. Piemēram, Vācijā 2026. gada pirmajā pusē kopumā 298 stundās elektroenerģijas cenas sasniedza negatīvas vērtības (līdz pat –500 EUR/MWh).

Tādēļ jaunais fokuss pakāpeniski pāriet no atsevišķu SES būvniecības uz elastīgāku energoparku izveidošanu, kas iekļauj arī BESS. Šāda tipa sistēmas ļauj uzkrāt elektroenerģiju periodos, kad tās cena ir ļoti zema vai negatīva, un nodot to tīklā stundās ar augstāku pieprasījumu un augstākām cenām. Tādējādi tiek mazināts cenu svārstīgums, samazināti ražošanas ierobežojumi un uzlabota atjaunojamās enerģijas projektu ekonomiskā atdeve. Vienlaikus arvien biežāk tiek attīstīti hibrīdprojekti, kuros saules elektrostacijas tiek apvienotas ar vēja parkiem un enerģijas uzkrāšanas risinājumiem, veidojot stabilāku un efektīvāku enerģijas ražošanas modeli.

Pašreizējās pārsātinājuma pazīmes nav uzskatāmas par signālu, ka saules enerģijas attīstība Eiropā tuvojas noslēgumam. Drīzāk tās liecina par energosistēmu transformāciju, kurā arvien lielāku nozīmi iegūst elektroenerģijas uzkrāšana, pieprasījuma elastība un starpvalstu pārvades savienojumi.

Nākotnē sagaidāms, ka saules enerģija kopā ar citiem atjaunīgiem energoresursiem spēs aizvietot arvien lielāku daļu no fosilajiem energoresursiem. To veicinās gan saules paneļu efektivitātes pieaugums, gan to izmaksu samazināšanās, kā arī straujā bateriju tehnoloģiju attīstība. Vienlaikus jāņem vērā, ka saules enerģija pati par sevi nevar nodrošināt nepārtrauktu elektroapgādi, jo tās ražošana ir atkarīga no diennakts laika un laikapstākļiem. Tādēļ energosistēmas nākotne, visticamāk, balstīsies uz saules enerģijas, vēja enerģijas, hidroelektrostaciju, enerģijas uzkrāšanas sistēmu un citu elastības risinājumu kombināciju.

 

Datu avots : Ember, Entsoe.