Saules paneļi – izmantošana kļūst vēl izdevīgāka

Elektrum Energoefektivitātes centrā seminārs "Kā izmantot vidi savā labā? Atjaunīgie energoresursi" pulcēja vairāk nekā 110 klausītāju un interesentu.

Viens no rādītājiem, kas atklāj klimata izmaiņas, ir vidējās temperatūras palielināšanās. To izjūtam kā saulaino dienu skaita palielināšanos, sniega segas biezuma samazināšanos, izmaiņas nokrišņu daudzumā. Līdz šim neierastās ekstremālās dabas parādības, ko novērojam arī Latvijā, ir klimata pārmaiņu sekas, skaidro Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktora p. i., Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs. Tādēļ  ļoti svarīga ir arī  sabiedrības informēšana un pieredzes apmaiņa.

Pirms desmit gadiem, runājot par atjaunīgo energoresursu izmantošanu, parasti minēja, ka tas ir dārgi. Šāds arguments izskan arī šobrīd. Taču apkopotie dati liecina, ka šo tehnoloģiju izmaksas samazinās. Visvairāk tieši saules enerģijas izmantošanas jomā. Lai nodrošinātu klimata mērķu sasniegšanu, prasības uzņēmumiem kļūs arvien stingrākas un būs jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem. Vislielākie izaicinājumi emisiju samazināšanā radīsies transporta, lauksaimniecības un enerģētikas sektorā, jo jāmaina ne tikai ierīces, tajā skaitā transportlīdzekļi, bet arī cilvēku ieradumi. Lai salīdzinātu dažādu valstu energosistēmu gatavību pārejai uz drošu, ilgtspējīgu pieejamu un uzticamu enerģijas nākotni, radīts enerģijas pārejas indekss.  Pasaules ekonomikas forumā  Davosā starp 115 valstīm Latvijai ir augstā 23. vieta enerģijas pārejas indekss – 64%. Tas ļauj spriest, ka Latvijā iekšējā skepse ir lielāka, kamēr ārvalstu eksperti situāciju mūsu valstī novērtē daudz augstāk. 

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe skaidroja, ka viena no lielākajām nākotnes problēmām ir saražotās enerģijas uzglabāšana. Tehnoloģijas, kas nodrošina enerģijas uzkrāšanu, šobrīd izmaksā ļoti dārgi, taču tās nepārtraukti attīstās. Katram no uzņēmējiem būs jāiesaistās, lai izpildītu ambiciozos  plānus – kļūt par klimatneitrālu kontinentu. Tiem uzņēmumiem, kuriem ir liels energopatēriņš, ir saistoša energoefektivitātes pasākumu ieviešana. Daudziem uzņēmumiem ir iespēja daļu nepieciešamās enerģijas saražot pašiem. Gandrīz visiem ir iespēja izmantot saules enerģiju, taču šīs nav vienīgās iespējas

Latvenergo Izpētes un attīstības direktors Māris Balodis sacīja, ka nākotne ir lielas jaudas vēja ģeneratoru parkiem, tomēr to ierīkošanā jārēķinās ar daudziem ierobežojumiem: vietas pieejamību, dabas aizsardzības prasībām, publiskajiem riskiem, dārgām pieslēgumu izmaksām. Latvijā uz sauszemes nav tik daudz vietu, kur šādus parkus var ierīkot, savukārt jūrā ierīkošana ir divas reizes dārgāka. Vēja enerģija ir nepastāvīga, tieši tāpēc arī šajā jomā ļoti svarīgas ir akumulācijas iespējas, taču šīs iekārtas pagaidām ir ļoti dārgas

Ieguvumi, atmaksāšanās un kā izvēlēties

Viens no atjaunīgo resursu veidiem, ko izmantot ir visvienkāršāk, ir saules enerģija. Elektrum energotehnoloģiju pārdošanas vadītājs Ivars Inkins stāsta: "Runājot ar klientiem, biežākie jautājumi ir "ko es no tā iegūšu?", "atmaksāsies, neatmaksāsies?", "kas tie paneļi tādi ir, kā izvēlēties?". Runājot par ieguvumiem un atmaksāšanos, jāsaprot, ka vislabāk uzstādīt tādu saules paneļu jaudu, lai saražoto elektroenerģiju pēc iespējas vairāk varētu uzreiz izmatot pašpatēriņam," skaidro Ivars Inkins. Uzņēmumos lielākais elektroenerģijas patēriņš ir tieši tad, kad spīd saule, un arī tad elektroenerģijas cena ir visaugstākā. Savukārt naktī, kad saules paneļi elektroenerģiju neražo, to iespējams iegādāties par lētākām – nakts cenām," skaidro Ivars Inkins.

"Tas, vai saules paneļi atmaksājas vai nē, atkarīgs no tā, cik sabalansēta ir saules paneļu saražotā jauda un patēriņš. Jo vairāk no saules paneļu saražotās elektroenerģijas tiks patērēta momentāni, jo īsākā laikā tie atmaksāsies. Jo vairāk tiks nodots tīklā, jo atmaksāšanās periods pagarināsies. Tāpat jāsaprot, ka saules paneļi visvairāk elektroenerģijas saražo vasarā. Piemēram, 60 kW stacija ziemas mēnešos saražo 300 līdz 400 kWh elektroenerģijas, bet vasaras mēnešos – līdz 8800 kWh elektroenerģijas. Visvairāk elektroenerģijas tiek saražots no marta līdz septembrim – 80 procentu no kopējā gadā saražotā elektroenerģijas daudzuma.

Lai izvēlētos optimālāko saules paneļu stacijas jaudu, jāizvērtē elektroenerģijas patēriņa dati uzņēmumā vispirms dienas griezumā un tad ilgākā laikā periodā.

Karstajam ūdenim – saules kolektors

Saules enerģija spēj ne tikai ražot elektroenerģiju, bet arī siltumu. Ja uzņēmumā ir liels siltā ūdens patēriņš, izdevīga ir saules kolektoru uzstādīšana – pārliecināts SIA "Saules kolektors" speciālists Dainis Millersons. Pietiekamas jaudas saules kolektori ļauj vasarā visu siltā ūdens apjomu sasildīt ar saules enerģiju. Ja saules siltuma ir pārāk daudz, to izmanto, lai sasildītu ūdeni akumulācijas tvertnēs, un to izmantotu vēlāk.

"Karstā ūdens sagatavošanai var izmantot arī saules paneļus – ir speciālas iekārtas, kas saules paneļu saražoto elektroenerģiju, ko nav iespējams izmantot momentānam pašpatēriņam, ļauj novirzīt karstā ūdens sagatavošanai, nevis nodot tīklā," skaidro Dainis Millersons. "No viena uzstādītā saules paneļu kvadrātmetra var iegūt līdz pat 180 kWh elektroenerģijas gadā, un no viena kvadrātmetra saules kolektoru gadā var iegūt līdz pat 600 kWh siltumenerģijas." 

Semināra dalībnieku atziņas par zaļās enerģijas izmantošanas iespējām:

domājot par nākotni, ir iespējams rīkoties jau tagad, jo zaļā enerģija, tai skaitā saules paneļu izmantošana, ir ilgtspējīgs risinājums, un atjaunīgo energoresursu izmantošana ir mūsu nākotne.