Jūlijs – mēnesis bez plastmasas!

Plastmasa ir plaši izplatīts materiāls mūsu ikdienas dzīvē, ko lietojam katru dienu, neskatoties uz tā radīto ietekmi apkārtējā vidē. No plastmasas ir izgatavoti dažādi neaizvietojami priekšmeti mūsu sadzīves vajadzībām, ieskaitot pārtikas iepakojumus, apģērbu, mēbeles, transporta līdzekļu sastāvdaļas, celtniecības materiālus un pat protēzes un zobu plombas.

Jūlijs ir pasludināts par mēnesi bez plastmasas! Tā mērķis ir mudināt cilvēkus apzināties un izvairīties no plastmasas lietošanas ikdienā, lai radīt pasauli tīrāku.

Plastmasas ražošana

Plastmasa ir dažādu vielu kokteilis, kuram ir vairāki ķīmiskie piemaisījumi. Jēlnaftu rūpnīcās attīra no piejaukumiem un karsējot sadala vieglākās sastāvdaļās. Lielāko daļu no šīm sastāvdaļām izmanto citiem nolūkiem, piemēram, benzīna ražošanai, bet daļa tiek novirzīta plastmasas izgatavošanai. Plastmasa ir lineāras un sazarotas molekulāras ķēdes, kuras no atsevišķiem blokiem (monomēriem) iegūst polimerizācijas procesa rezultātā. Iegūtie polimēri sastāv no pieciem dzīvībai svarīgiem galvenajiem elementiem (oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa un sēra), kas sajaukti ar dažādām piedevām.

Aptuveni 99 % no visas plastmasas tiek saražota no fosilajiem resursiem. Atlikušais 1 % tiek iegūts no atjaunojamām izejvielām, piemēram, kukurūzas vai no gumijas, kas iegūta no gumijas kokiem. Daļa plastmasas izstrādājumu tiek ražota no viena veida plastmasas, citi izstrādājumi ir izgatavoti no dažādu plastmasu veidu sajaukuma.

Plastmasa nonāk vidē un kaitē arī cilvēkiem, dzīvniekiem un ekosistēmām

Plastmasas patēriņš visā pasaulē turpina pieaugt tik strauji, ka katru gadu pasaulē tiek saražoti vairāk nekā 300 miljoni tonnu plastmasas. Viena no lielākajām globālajām problēmām ir jūras piesārņojums ar plastmasu. Mūsdienās pasaules okeānos ir vairāk nekā 50 triljoni mikroplastmasas daļiņu. Tas ir 500 reizes vairāk daļiņu nekā zvaigžņu galaktikā! Eksperti paredz, ka šis daļiņu daudzums ievērojami palielināsies līdz 2050. gadam un pēc tam pārsniegs visu okeānā esošo zivju svaru. Tomēr jau pastāv okeānu reģioni, kur ūdenī ir sešas reizes vairāk plastmasas nekā planktona organismu.

70 % no šī piesārņojuma veido tieši vienreizlietojamie plastmasas priekšmeti un zvejas rīki. Šī iemesla dēļ katru gadu bojā aiziet ap 100 000 jūras dzīvnieku, t. sk. vaļu, roņu, bruņurupuču, delfīnu. Turklāt jūras organismi ūdens piesārņojuma rezultātā ar barību uzņem plastmasu, un tas noved pie zivju un jūras velšu krājumu plaša piesārņojuma ar mikroplastmasu. Plastmasa ar pārtikas ķēdes palīdzību var nonākt atpakaļ uz mūsu šķīvjiem.

Izmaiņas, kas skar Latviju

2021.gadā tika īstenots jaunas likuma prasības, plastmasas atkritumu apjoms Latvijā to rezultātā samazināsies par aptuveni 40 tonnām gadā, aizstājot plastmasas izstrādājumus ar ilgtspējīgākiem risinājumiem, kas jau pakāpeniski tiek piedāvāti patērētājiem. Līdz ar to Latvijā 2021.gada 3. jūlija stājās spēkā vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu tirdzniecības aizliegums. Lai arī visām šīm precēm būs pieejamas alternatīvas, kas izgatavotas no videi draudzīgākiem materiāliem, aicinām padomāt, kādas ilgtspējīgākas izvēles varat katrs izdarīt ikdienā!

Izvairīšanās no plastmasas un tajā esošajām ķīmiskajām vielām var šķist kā nebeidzama cīņa, bet mēs varam ieviest dažas izmaiņas ar maziem, vienkāršiem lēmumiem mūsu ikdienas dzīvē. Šie lēmumi nemaksā daudz naudas, kā arī neaizņem daudz laika.

Kā izvairīties no plastmasas lietošanas?

• Izmantojiet vairākkārt lietojamus produktus, piemēram, stikla burkas, metāla traukus, un uzglabāšanai izmantojiet metāla skārda pusdienu kastes un traukus.
• Nav jāatsakās no plastmasas konteineriem! Pārtikas preču uzglabāšana plastmasas traukos ir higiēniski droša, ja izvēlaties tādas plastmasas kā polipropilēnus (PP; pārstrādes kods 5) vai polietilēnus (PE; pārstrādes kods 4 vai 2).
• Plastmasas traukos nelieciet ēdienu, kamēr tas ir silts.
• Gatavo ēdienu uzsildiet mikroviļņu krāsnī, izmantojot mazāku jaudu un sildīšanas ilgumu.
• Pārtikas produktu iesaiņošanā jāizvairās no polikarbonāta (PC), PVC, polistirola un neidentificētas plastmasas. Tāpat arī izvairieties no plastmasas, kas izgatavota no mīksta PVC. To var atpazīt pēc to spīdīgajām virsmām un nedaudz "taukainām" sajūtām. Un pērkot cietas plastmasas izstrādājumus, dodiet priekšroku priekšmetiem, uz kuriem ir uzraksts "Bez BPA".
• Uzticieties savām sajūtām! Spēcīgi smaržojoši plastmasas izstrādājumi bieži satur gaistošas organiskas ķīmiskas vielas, kas varētu apdraudēt jūsu veselību.
• Neatstājiet elektroniskās ierīces gaidīšanas režīmā! Tas neļaus šīm ierīcēm uzkarst un izdalīt gaisā bromētos liesmu slāpētājus, kurus savulaik lietoja un atsevišķos gadījumos joprojām lieto elektroierīču ražošanā. Kā arī ierīces, kas atstātas gaidīšanas režīmā turpina patērēt elektrību un mēneša laikā gaidīšanas režīma patēriņš var veidot pat 10 % no kopējā mājokļa elektrības patēriņa.
• Dodoties uz veikalu, paņemiet līdzi auduma maisiņu un samaziniet plastmasas maisiņu patēriņu. Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā patērē 400 plastmasas maisiņu, neskaitot mazos bezmaksas maisiņus, kuros liekam augļus, dārzeņus un citus sveramus produktus.
• Daudzi tīrīšanas līdzekļi satur mikroplastmasu, to vietā iesakām izmantot sodu, etiķi vai citronskābi.