Telpas, kurās uzturamies, viskomfortablākās ir tad, kad tajās ir patīkama, paša saimnieka iestatīta temperatūra – aukstajos gada mēnešos nav par drēgnu, bet vasarā – par karstu. Kamēr ar klasiskajām apkures iekārtām primāri rūpējamies, lai ziemā nav auksti, siltumsūkņi dod iespēju baudīt komfortablu temperatūru mājās visu gadu, turklāt tie darbojas pilnīgi automātiski. Kā siltumsūkņi darbojas un kādi ir ieguvumi, tos lietojot – atbild Elektrum projektu tehniskais vadītājs un siltumsūkņu speciālists Andris Spīdāns. 

Telpas, kurās uzturamies, viskomfortablākās ir tad, kad tajās ir patīkama, paša saimnieka iestatīta temperatūra – aukstajos gada mēnešos nav par drēgnu, bet vasarā – par karstu. Kamēr ar klasiskajām apkures iekārtām primāri rūpējamies, lai ziemā nav auksti, siltumsūkņi dod iespēju baudīt komfortablu temperatūru mājās visu gadu, turklāt tie darbojas pilnīgi automātiski. Kā siltumsūkņi darbojas un kādi ir ieguvumi, tos lietojot – atbild Elektrum projektu tehniskais vadītājs un siltumsūkņu speciālists Andris Spīdāns.

Kas ir siltumsūknis?

Tā ir apsildes iekārta, kas siltuma ražošanai izmanto elektroenerģiju un vidē uzkrāto saules siltuma enerģiju. Ir trīs veidu siltumsūkņi – gaiss-gaiss, gaiss-ūdens un gaiss-zeme tipa siltumsūkņi. Šoreiz vairāk pastāstīšu tieši par gaiss-gaiss un gaiss-ūdens tipa iekārtām.

Kā siltumsūknis darbojas?

Šo procesu var salīdzināt ar ledusskapja darbību. Proti, tiek dzesēta produktu glabātuve, bet siltums tiek pārnests uz virtuvi. Līdzīgi arī siltumsūknī – pie ēkas uzstādītā ārējā blokā cirkulējošais aukstumnesējs akumulē apkārtējā vidē esošo siltumu. Ar elektrību darbinātajā kompresorā aukstumnesējs tiek saspiests, un šajā procesā izdalītais siltums tiek nogādāts siltumsūkņa iekštelpu blokā. Lai nodrošinātu nepieciešamo siltuma daudzumu, siltumsūknis darbojoties patērē vidēji 30 % elektroenerģijas, savukārt 70 % siltumenerģijas pārnes no apkārtējās vides uz telpām. 

Ar ko atšķiras gaiss–gaiss un gaiss–ūdens tipa siltumsūkņi? Kur vislabāk tos izmantot?

Ar gaiss-gaiss tipa siltumsūkni var gan apsildīt, gan dzesēt nelielas platības telpu vai ēkas ar platību apmēram līdz 60 m2. Tas vizuāli atgādina gaisa kondicionieri un sastāv no āra un iekštelpas blokiem. Gaiss-gaiss siltumsūkņa gadījumā ir būtiski, lai apsildāmās telpas netiktu nodalītas, piemēram, ar blīvām durvīm. Tas nepieciešams, lai siltums no iekšējā siltumsūkņa bloka varētu izplatīties pēc iespējas efektīvāk. Ja durvis starp divām apsildāmajām istabām tiek aizvērtas, telpa, kurā atrodas apkures iekārta, protams, būs siltāka un komfortablāka nekā tā, kas izolēta. Tomēr jārēķinās, ka pat bez īpašiem šķēršļiem otra istaba vienmēr uzsils mazliet lēnāk un kopumā būs par vienu vai diviem grādiem vēsāka. 

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkni telpu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai vēlams izmantot ēkās ar platību, sākot no 60 m2. Šīs iekārtas sistēma ir mazliet sarežģītāka. Siltumsūkņa āra bloks ir savienots ar hidraulisko iekštelpas moduli. Tālāk to pieslēdz apsildes sistēmai un silda radiatorus vai siltās grīdas, tādējādi katru telpu iespējams apsildīt atsevišķi. Istabas var būt izolētas, bet temperatūra katrā no tām būs komfortabla. 

Telpas izmērs, kas nepieciešams iekšējā bloka izbūvei, atkarīgs no siltumsūkņa komplektācijas. Ja tiek izmantots modelis, kurā ir iebūvēta karstā ūdens tvertne, bloks vidēji aizņem viena liela ledusskapja vietu (piemēram, 595 mm * 700 mm *1800 mm). Ja karstā ūdens tvertne ir novietota atsevišķi, telpas bloka izmērs ir pielīdzināms pie sienas stiprināmam gāzes katlam. Savukārt komplektācija – brīvi stāvoša vai iebūvēta karstā ūdens tvertne, siltumsūknis kā vienīgais siltma avots vai darbināms vienā sistēmā ar esošu apkures katlu – ir atkarīga no klienta vēlmēm. Ar gaiss-ūdens tipa siltumsūkni telpas iespējams arī pasīvi dzesēt, izmantojot apsildāmās grīdas. Dzesēšanas laikā grīdai pievadītā ūdens temperatūra nedrīkst būt zemāka par +18 C. Ja nepieciešama liela aukstuma jauda, telpās pie sienas vai griestiem papildus jānostiprina  dzesēšanas bloki.  

Vai siltumsūknis piemērots tikai privātmājām?

Nē, tos var uzstādīt arī publiskajos vai ražošanas objektos. Arī šajos gadījumos ir jāveic aprēķini un jāizvērtē, cik liela siltuma jauda konkrētajai ēkai nepieciešama, kāds ir siltumenerģijas patēriņš, vai jānodrošina karstais ūdens un telpu dzesēšana. Saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem tiek izvēlētas atbilstošas iekārtas.

Un kā ir ar siltumsūkņa izbūvi dzīvoklī?

Šī tēma ir mazliet sarežģītāka. Piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kurās izbūvēta centralizētā siltumapgādes sistēma, atslēgšanās no tās un individuālas apsildes sistēmas izveide dzīvoklī netiek atļauta. Bet, ja daudzdzīvokļu ēkā vēsturiski nav bijusi centralizētā siltumapgāde un tajā kurināts ar malku vai izmantoti gāzes apkures katli, tad, izpildot normatīvo aktu prasības, siltumsūkņa izbūve dzīvoklī ir iespējama.

Jāņem vērā, ka pirms siltumsūkņa uzstādīšanas dzīvoklī ir jāvēršas pie namu pārvaldes, biedrības vai ēkas īpašnieka un jāsaņem piekrišana šādas iekārtas izbūvei. Rīgā apsildes veida maiņa ir jāsaskaņo Rīgas pilsētas siltumapgādes komisijā, un gadījumos, kad siltumsūkņa āra bloks jāuzstāda uz ēkas fasādes, Pilsētas attīstības departamentā jāiesniedz iesniegums, kam pievienots iekārtas izbūves risinājums.  

Vēl jārēķinās, ka siltumsūkņa āra bloks radīs fona troksni, tāpēc svarīgi ir rūpīgi izvērtēt uzstādīšanas vietu. Piemēram, nav vēlams to uzstādīt blakus guļamistabas logam. Kad iestājas nakts un apkārtējā vidē samazinās trokšņu līmenis, āra bloka skaņa ir mazliet izteiktāka. 

Arī privātmājā ir svarīgi izvērtēt āra bloka atrašanās vietu – vēlams to novietot tā, lai āra bloka radītā gaisa plūsma netraucētu atrasties, piemēram, pagalmā esošā atpūtas zonā vai lapenē.

Kādi ir ieguvumi, izvēloties apsildi ar siltumsūkni?

1. Apsilde ar siltumsūkni ilgtermiņā ir izdevīgāka. Izmantojot siltumsūkni, energoresursu cenu svārstības ir jūtamas mazāk. Lai saražotu noteiktu siltuma daudzumu, vidēji tiek izmantoti tikai 30 % elektroeneģijas no kopējā nepieciešamā apjoma. Izmaksas, lietojot elektrisko sildītāju, ir būtiski augstākas. Proti, ja nepieciešamais siltuma daudzums ir 1000 kWh, tad, lietojot elektrisko sildītāju, tikpat kWh arī jānopērk. Savukārt, lai saražotu 1000 kWh, izmantojot siltumsūkni, ir nepieciešams tikai 300 kWh elektroenerģijas.

2. Siltumsūkni var izmantot arī telpu dzesēšanai.

3. Ēkā nav jāizbūvē dūmenis. Nav nepieciešama vieta kurināmā uzglabāšanai, nav regulāri jāveic kurināmā papildināšana vai pelnu savākšana. 

4. Klientam ir lielāka autonomija. Klients siltumsūknim nav tik piesaistīts kā pie citām apsildes iekārtām. Kamēr lietotājs ziemā dodas ceļojumā, ierīcei iespējams uzstādīt apsildes programmu, un par apsildes jautājumiem viņam nav jādomā.

5. Integrācija ar saules paneļiem. Ja mājsaimniecībā uzstādīti saules paneļi, tad mājokļa apsildē iespējams izmantot mājsaimniecībā ar saules paneļiem saražoto elektroenerģiju.

Kur tad radies mīts, ka apsilde ar siltumsūkni ir dārga?

Gaiss-gaiss un gaiss-ūdens siltumsūkņi ir iekārtas, kurām siltuma jauda mainās atkarībā no āra gaisa temperatūras. Jo tā ir zemāka, jo iekārta darbojas intensīvākā režīmā, lai telpu piesildītu. 

Esmu saskāries ar situāciju, ka klients stāsta – iekārta darbojas labi, bet janvārī gan tā elektroenerģiju patērē vairāk. Tā tas tiešām ir, jo janvāris un februāris Latvijā ir aukstākie ziemas mēneši. Lai cilvēkam telpā būtu komfortabli, ir nepieciešama lielāka siltuma jauda.  Zemā āra gaisa temperatūrā (sākot no -15 oC) darbojas gan siltumsūkņa kompresors, gan siltumsūknī iebūvētais elektriskais sildelements. Piemēram, ja 150 m2 mājas elektroenerģijas patēriņš apsildei vidēji mēnesī ir 640 kWh (4500 kWh apsildes sezonā), tad, apskatot patēriņu janvārī, redzam, ka apsildei jāpatērē 980 kWh elektroenerģijas. Tādēļ, analizējot izmaksas, ir svarīgi ņemt vērā gan gadā patērēto elektroenerģijas apjomu, gan konkrētā gada klimatiskos apstākļus.

Vai izvēle ierīkot siltumsūkni ir videi draudzīgs lēmums?

Jā, jo apsildē izmantojam apkārtējā vidē esošo siltumenerģiju. Protams, siltumenerģijas izmantošanas efektivitāte ir atkarīga no siltumsūkņa lietotāja paradumiem un tā, vai siltumenerģija netiek patērēta lieki – ir teiciens, ka viszaļākā enerģija ir tā, kas netiek patērēta. Runājot par videi draudzīgiem lēmumiem, jāpiebilst, ka, uzstādot mājsaimniecībā saules paneļus, ar saražoto elektroenerģiju iespējams apgādāt arī siltumsūkni. Ziemas mēnešos iekārtā tiek izmantota Neto norēķinu sistēmā uzkrātā elektroenerģija, bet jau aprīlī, maijā, kā arī septembrī un oktobrī saulainajās dienās baterijas siltumsūkni pilnībā var apgādāt ar nepieciešamo elektroenerģiju. Šāda kombinācija ir gan videi, gan saimnieka maciņam draudzīgs risinājums.

Kā notiek siltumsūkņa ierīkošana un kas vēl pirms tam būtu jāņem vērā?

Vispirms jānoskaidro, kādam mērķim siltumsūknis tiks ierīkots – vai tā būs pamatapsilde vai papildu apsilde, vai nepieciešams nodrošināt arī karsto ūdeni. Tad jāprecizē apsildāmās ēkas platība, sildķermeņu veidi (siltās grīdas vai radiatori) un kāds ir ēkas gada vidējais energoresursu patēriņš, kas nepieciešams apsildes nodrošināšanai. Tad var aprēķināt, kāda siltuma jauda siltumsūknim būs nepieciešama un noskaidrot, kāda iekārta konkrētajā situācijā būs vispiemērotākā. Mēs, Elektrum, veicam katra klienta objekta izvērtēšanu un palīdzam noteikt optimālu iekārtu tieši klienta vajadzībām.

Izvēlēties siltumsūknim atbilstošu nepieciešamo siltuma jauda ir ļoti svarīgi. Izvēloties ēkai nepiemērotu siltumsūkni, ziemā tas var nespēt piesildīt nepieciešamo platību vai, to izmantojot, būtiski palielināsies elektroenerģijas patēriņš. Protams, brīvdienu mājai, uz kuru saimnieks pēdējo reizi aizbrauc zelta rudenī, bet atgriežas tikai pavasarī, siltumsūkni var izvēlēties ar mazāku jaudu. Tomēr, ja klients tur vēlas uzturēties arī ziemā, kad gaisa temperatūra pazeminās līdz -20 oC, jāizvēlas modelis, kas spēj mājā šādos apstākļos un nodrošināt saimniekam vēlamo komforta līmeni.

Ja siltumsūkni plānots ierīkot jaunbūvē, tad laicīgi jāieprojektē, ka telpu apsildei tiks izmantotas siltās grīdas vai radiatori, kas paredzēti darbam ar siltumsūkni. Ja ēkā jau ir izbūvēta apsildes sistēma – cietā kurināmā apkures katls vai gāzes apkures katls, telpās uzstādīti radiatori, sākotnēji jāpārliecinās, vai radiatoru siltuma jauda būs pietiekama darbam ar siltumsūkni. Esošā apsildes sistēma ir paredzēta citam apsildes temperatūras režīmam (+55 +75 oC), un ir gadījumi, kad radiatoru siltuma jauda ir nepietiekama, lai siltumsūknis darbotos energoefektīvi. Lai to novērstu, izbūvējot siltumsūkni, telpās jāveic arī atbilstošu radiatoru uzstādīšana (piemēram, 33. tipa radiatoru uzstādīšana). Tāpat jāpārliecinās, vai jaunbūvei ir pietiekama atļautā elektriskā slodze siltumsūkņa un pārējo elektroierīču izmantošanai. 

Pirms siltumsūkņa uzstādīšanas Elektrum speciālisti izvērtē, vai apsildes sistēmai (apsaistei), kas atrodas tehniskajā telpā, ir nepieciešama pārbūve (veicamo darbu izmaksas tiek iekļautas piedāvājumā). Savukārt citu apsildes sistēmas elementu, piemēram, radiatoru, maģistrālo cauruļu) nomaiņa ir klienta pārziņā.

Cik ilgs ir ierīkošanas process?

Tas atkarīgs no ēkā uzstādītās siltumapgādes sistēmas, cik tā sarežģīta, kur atrodas tehniskā (apsildes katla) telpa, cik viegli ir izbūvēt un pieslēgt siltumsūkņa ārējos un iekšējos blokus. Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņa izbūve vidēji tiek veikta no divām līdz septiņām dienām. Savukārt gaiss-gaiss tipa siltumsūkņa ierīkošana aizņem no vienas līdz divām dienām. 

Vai ir gadījumi, kad siltumsūkni ierīkot nav iespējams?

Ierīkot siltumsūkni var dažādos objektos. Jautājums ir, cik tas izmaksās un vai tas ir lietderīgi. Ir gadījumi, kad klienti nav gatavi veikt jau ierīkotās siltumsistēmas pārbūvi, un siltumsūkņa uzstādīšana ir jāpārtrauc. Ir situācijas, kad ēkai ir ļoti liels siltuma patēriņš, un klients domā, ka, uzstādot siltumsūkni, tas dramatiski kritīsies. Šādos gadījumos nepieciešams vispirms samazināt ēkas siltuma zudumus un tikai tad mainīt siltuma apgādes veidu. 

Cik ilgs ir siltumsūkņa kalpošanas mūžs?

Tas atkarīgs gan no siltumsūkņa darbības intensitātes, gan tā, kā iekārta tiek uzturēta. Tiek pieņemts, ka siltumsūkņu darba mūžs ir vidēji no 12 līdz 15 gadiem. Tomēr realitātē šis periods, protams, var atšķirties. Zinu gadījumus, kad iekārtas nostrādājušas ilgāk. Siltumsūkņa darba mūžu var ietekmēt klimats. Jo siltāks klimats, jo iekārtai mazāka slodze. Savukārt, uzstādot siltumsūkni ēkā ar lieliem siltuma zudumiem, darbības intensitāte pieaug. Vēl to, protams, ietekmē katra lietotāja individuālie iestatījumi: temperatūra, darbināšanas režīms, karstā ūdens patēriņš utt.

Kā to pareizi uzturēt, lai siltumsūknis kalpotu ilgāk?

Siltumsūknim reizi gadā pirms apsildes sezonas sākuma ir nepieciešama apkope. Gan gaiss-gaiss, gan gaiss-ūdens tipa siltumsūkņa āra blokam nepieciešama tīrīšana, jo, sūknējot gaisu, tajā var sakrāties putekļi, putekšņi un citi netīrumi. Apkopes laikā ir arī svarīgi novērtēt gaiss-ūdens tipa siltumsūkņa iekštelpu bloka tehnisko stāvokli – vai sistēmai nav sūces, kāda ir cirkulācijas sūkņu darbība. Iekārtas garantijas periodā, (gaiss-gaiss siltumsūkņiem 3 gadi; gaiss-ūdens siltumsūkņiem – 5 gadi) no tās uzstādīšanas brīža, apkope jāveic sertificētam siltumsūkņu speciālistam, kurš prot konkrētajam modelim to veikt. Tas nepieciešams, lai būtu pilnīga pārliecība, ka iekārta turpinās atbilstoši strādāt.