Šobrīd situācijas raksturojumam nav cita piemērotāka apzīmējuma – piedzīvojam krīzi, līdz šim nepieredzētu cenu kāpumu enerģijas tirgos, kas ietekmē ikvienu enerģijas pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotāju Eiropā.

Pēdējā pusgada laikā biržās novērojamās cenas ir nebijuši augstas un tās aizvien turpina pieaugt. Septembrī piedzīvojām atkārtotu cenu pieaugumu, šoreiz vēl straujāku nekā iepriekšējos mēnešos. Kā tas ietekmēs mūs, Latvijas iedzīvotājus, un kādi faktori izraisījuši enerģijas cenu krīzi Eiropā, skaidrojam šajā rakstā.

• Elektroenerģijas cena Latvijā pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 250 %
• Cenas kāpj visā Eiropā, arī Baltijā un Ziemeļvalstīs – vidējā Nord Pool sistēmas cena pieaugusi pat septiņas ar pusi ar reizes. Skaidrojam faktorus, kas ietekmējuši pieaugumu
• Dramatiska situācija Eiropas dabasgāzes tirgū
• Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas klientiem kāps atkārtoti

Elektroenerģijas cena Latvijā pēdējā pusgada laikā ir pieaugusi par vairāk nekā 250 %

Augustā Latvijā bija vērojama otrā vēsturiski augstākā elektroenerģijas cena kopš Latvija uzsāka darbību Nord Pool biržā. Mēneša vidējā elektroenerģijas cena ir dubultojusies, sasniedzot 87,32 EUR/MWh (salīdzinājumam pērnā gada augustā – 43,41 EUR/MWh).

Attēls Nr.1: Nord Pool Spot Latvijas zonas biržas vidējās cenas

Sekojoši līdz 22. septembrim vidējā vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena Latvijā sasniedza 125,70 EUR/MWh. Salīdzinot ar attiecīga perioda cenu 2020. gadā, tā ir 3 reizes augstāka!

Cenas kāpj visā Eiropā, arī Baltijā un Ziemeļvalstīs – vidējā Nord Pool sistēmas cena pieaugusi pat septiņas ar pusi reizes. Skaidrojam faktorus, kas ietekmējuši pieaugumu

Cenu kāpums novērojams visur Eiropā. Salīdzinājumam visās trīs Baltijas valstīs cenu pieaugums pārsniedz 100 %, nedaudz straujāk cenas kāpj Lietuvā.

Attēls Nr. 2: Biržas cenu pieaugums reģionā

Augustā vidējā Nord Pool sistēmas cena sasniedza vasaras mēnešu rekordu, uzkāpjot uz 65,39 EUR par megavatstundu (MWh). Ziemeļvalstīs pēdējo reizi šāds cenu līmenis piedzīvots 2011. gada ziemas mēnešos, taču ne reizi vasarā. Salīdzinot ar 2020. gada augustu, kad elektroenerģijas cena bija 8,79 EUR/MWh, šogad tā pieaugusi par 7,5 reizēm. Un līdz 22. septembrim vidējā Nord Pool sistēmas cena pieaugusi vēl par 35 %, sasniedzot 88,26 EUR/MWh. Salīdzinot ar 2020. gada septembra cenu, pieaugums ir seškārtīgs.

Elektroenerģijas cenu ierasti ietekmē dažādi faktori, piemēram, laikapstākļi un to prognozes, elektroenerģijas pieprasījums un izstrādes apjoms, izejvielu cenu izmaiņas, nākotnes prognozes par iespējamām izmaiņām utt. Šie faktori nosaka, kā veidosies mēneša vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool biržā, kā arī tiek prognozētas elektroenerģijas cenas nākotnes periodiem, kas ietekmē visu reģionu. Šogad straujo cenu pieaugumu ir ietekmējuši dažādi faktori vienlaikus. Turpmāk īsi skaidrojam katru no tiem.

- Pieaudzis pieprasījums pēc elektroenerģijas

Visā Nord Pool reģionā šī gada astoņos mēnešos kopējais elektroenerģijas patēriņš ir pieaudzis par 6 %, salīdzinot ar 2020. gada attiecīgo periodu. Lai gan var nešķist daudz, ar to pietiek, lai sašūpotu elektroenerģijas cenas biržā. Pieaugums skaidrojams gan ar laikapstākļiem – bargo ziemu un ļoti karsto vasaru, kad ar elektroierīču palīdzību centāmies uzturēt sev vēlamo komforta temperatūru, gan ar ekonomikas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas sekām, kā rezultātā visās nozarēs kāpis pieprasījums pēc elektroenerģijas.

- Zema atjaunīgo energoresursu izstrāde Eiropā un Latvijā

Temperatūras svārstības nav vienīgie dabas untumi šogad, kas izraisījuši straujo cenu kāpumu gan elektroenerģijai, gan dabasgāzei. Arī vēja izstrāde Nord Pool reģionā samazinājusies par 7 % pret iepriekšējo gadu, Vācijā pat par 17 %. Tā rezultātā atjaunīgo energoresursu izstrādes apjomu aizvietoja ar dabasgāzi un ogli, kas šogad lielā pieprasījuma dēļ sasniedza rekordaugstas cenas (ar cenu pieaugumu var iepazīties raksta turpinājumā).

Arī Latvijā ūdens pietece upēs ir bijusi zem daudzu gadu vidējā līmeņa, kā rezultātā jau kopš pavasara ir samazināta elektroenerģijas izstrāde mūsu trīs hidroelektrostacijās.

- Zems ūdens rezervuāru aizpildījums Ziemeļvalstīs

Sausie laikapstākļi ietekmējuši arī hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni Ziemeļvalstīs. Vidējais ūdens uzkrājums augsnē, sniega krājumos un ūdens rezervuāros šobrīd ir zem normas līmeņa. Hidrorezervuāri aizpildīti tikai par 66,5 %, kas ir 15,6 % zem vidējās normas. Tas nenoliedzami ir viens no elektroenerģijas cenas pieaugumu veicinošiem faktoriem, tāpēc ka zems hidrobilances līmenis un hidro rezervuāru piepildījums, kā arī zema vēju staciju izstrāde veicina nepieciešamību izmantot citus – dārgākus energoresursus. Rezultātā pieaug fosilo kurināmo staciju izstrādes apjomi.

- Ģeopolitiskā situācija Austrumeiropā – trīskārši samazināta elektroenerģijas piegāde no Krievijas

Jā, arī Austrumeiropas kaimiņvalstu savstarpējās attiecības ir viens no iemesliem, kas veicinājis elektroenerģijas cenas kāpumu. Jau pērn visas trīs Baltijas valstis, ņemot vērā politiskās vides notikumus Baltkrievijā, lēma apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ar mērķi nepieļaut Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstu tirgū tika izstrādāts jauns tirdzniecības risinājums ar Krieviju – elektroenerģijas tirdzniecība tika pārcelta uz Latvijas-Krievijas starpsavienojumu.

15. septembrī Lietuva spēra nākamo soli šajā jautājumā – apstiprināja vienpusēju plānu elektropārvades līnijām no Baltkrievijas uz Lietuvu samazināt maksimālo šķērsgriezuma caurlaidības spēju. Latvijā un Igaunijā spēkā esošā elektroenerģijas tirdzniecības metodika līdz šim brīdim paredzēja maksimāli izmantot Baltkrievijas − Lietuvas savienojuma caurlaidības spēju. Taču šobrīd ieviestās izmaiņas nozīmē, ka Latvijai elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju būs pieejama tikai tā jauda, kas atbilst valstu starpsavienojuma caurlaidībai – aptuveni 320 MW. Starpsavienojumu caurlaidība komercpiegādēm samazinājās trīs reizes.

- Rekordaugstas energoproduktu cenas

Energoresursu tirgi ir savstarpēji saistīti, tādēļ faktors, kas šogad īpaši veicinājis elektroenerģijas cenas pieaugumu, ir strauji augošās energoproduktu un emisiju kvotas cenas. Atjaunīgo energoresursu izstrādes iztrūkums tiek kompensēts, darbinot elektrostacijas, kas savā ražošanā izmanto dabasgāzi un ogles. Tā rezultātā naftas, dabasgāzes un ogļu cenas ietekmē elektroenerģijas cenu kāpumu ne vien Eiropā, bet arī Ziemeļvalstīs:

• 21. septembrī ogļu nākotnes kontrakta cena vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 2020. gada 21. septembra cenu (167,30 USD/t 2021. gadā pret 52,80 USD/t 2020. gadā), tādējādi radot pastiprinātu interesi elektroenerģijas ražošanā izmantot dabai draudzīgāku fosilo resursu − dabasgāzi, veicinot tās pieprasījuma un cenas pieaugumu;
• Eiropas emisiju kvotu cena 21. septembrī gandrīz 2,5 reizes pārsniedza 2020. gada cenu (60,16 EUR/t 2021. gadā pret 26,66 EUR/t 2020. gadā). Kvotu tirgū aizvien ir vērojams augsts svārstīgums;
• teju dubultojusies arī naftas nākotnes kontrakta cena – no 41,44 USD/bbl. 2020. gada 21. septembrī uz 74,36 USD/bbl šī gada 21. septembrī;
• kā arī vērojams straujš dabasgāzes cenu pieaugums, kas ievērojami ietekmē elektroenerģijas cenas biržā. Dabasgāzes cenas pieauguma iemesli detalizēti skaidroti raksta turpinājumā.

Dramatiska situācija Eiropas dabasgāzes tirgū

Iepriekš minētie faktori stipri iedragājuši arī dabasgāzes tirgu. Šī gada dabasgāzes vidējā cena kāpj pa dienām.

2021. gada septembra kontrakta dabasgāzes vidējā cena bija teju sešas reizes augstāka nekā pērn (no 7,85 EUR/MWh 2020. gada septembrim uz 44,02 EUR/MWh), un oktobra kontrakta dabasgāzes cena turpina strauji kāpt. 21. septembrī cena uzkāpa līdz 73,78 EUR/MWh, kas ir teju 6,5 reizes augstāka par oktobra kontrakta cenu 2020. gada 21. septembrī − 11,50 EUR/MWh. Tabulā redzams, ka uz 20. septembri cena vēl bija 58,23 EUR/MWh.

Attēls Nr. 3: Dabasgāzes TTF indeksa mēneša kontrakta cenas (2021. gada oktobra kontrakta vidējā cena uzrādīta tirdzniecības periodam līdz 22.09.)

Dabasgāzes piegādes ietekmē cenu pieaugumu, rezultējoties zemākā izstrāžu apjomā Latvijā

Papildus iepriekš minētajiem faktoriem, kas vienlīdz ietekmējuši kā elektroenerģijas, tā dabasgāzes cenas, vēl viens būtisks dabasgāzes cenas pieauguma faktors ir tās piegāžu apjoms. Šogad Eiropā ir novērots zems sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegāžu apjoms – augustā SDG piegādes uz Eiropu bija par 21 % zemākas nekā 2020. gada augustā. Importa apjoms pārvirzīts no Eiropas uz Āziju, kur, konkurējot ar Eiropas pieprasījumu, augsts pieprasījums rezultējies augstā cenu līmenī.

Dabasgāzes cenu ietekmēja arī zemākas piegādes no Norvēgijas un Krievijas plānotu un neplānotu apkopes darbu dēļ, kā arī no Krievijas enerģijas uzņēmuma "Gazprom" zema papildu gāzes rezervācijas jaudas tranzīta dēļ uz Eiropu.

Tā kā dabasgāze mūsu termoelektrocentrālēs TEC-1 un TEC-2 tiek izmantota kā pamata kurināmais elektroenerģijas un siltuma ražošanai, straujais dabasgāzes cenu kāpums palielinājis ražošanas izmaksas un līdz ar to samazinājis arī izstrāžu apjomu Latvijā. Kopējais elektroenerģijas izstrādes apjoms Latvijā augustā bija par 60 % mazāks nekā šajā periodā 2020. gadā.

Tā rezultātā augsts pieprasījums un zems piedāvājums apgrūtina krātuvju aizpildījumu nākamajai sezonai.

Prognozes šai ziemai neiepriecina – pieprasījums var pārsniegt piedāvājumu

Tuvojoties ziemai, Eiropā turpina pieaugt dabasgāzes pieprasījums – 6 mēnešos tas pieaudzis par 16 %. Un laikapstākļu prognozes liecina, ka tuvākajos mēnešos gaisa temperatūra Eiropā saglabāsies zem daudzgadu normas līmeņa.

Ierasti vasaras mēnešos tiek nodrošināts dabasgāzes krātuvju aizpildījums, kas līdzsvaro cenu izmaiņas, tomēr ne šogad. Zemās gāzes piegādes un zema atjaunīgo energoresursu izstrāde negatīvi ietekmējusi krātuvju aizpildījumu. Tā rezultātā šobrīd Eiropā ir rekordzems krātuvju līmenis – to aizpildījums krities par vairāk nekā piektdaļu (2020. gadā krātuves bija aizpildītas par 94 %, šogad tikai par 72 %). Augsta pieprasījuma un zema piedāvājuma apstākļos ziemas sezonu Eiropa var sagaidīt ar deficītu dabasgāzes krātuvēs.

Elektroenerģijas un dabasgāzes cenas klientiem kāps atkārtoti 

Visu šo faktoru ietekmē arī mums ir jāpārskata elektroenerģijas un dabasgāzes cenas klientiem. Ņemot vērā aktuālo tirgus situāciju un visus iepriekš minētos faktorus, jāsecina, ka šīs vasaras sākumā veiktajās cenu izmaiņās izmantotās elektroenerģijas un dabasgāzes cenas vairs ne tuvu neatbilst esošajai tirgus situācijai un faktiskajām izmaksām. Tādēļ šoruden esam spiesti atkārtoti pārskatīt mūsu savstarpēji noslēgto līgumu nosacījumus.

Tiesa, nav vienas atbildes, cik liels cenu pieaugums sagaidāms. Katra klienta elektroenerģijas cenas pieaugums ir atkarīgs no tā, kāda veida produktu klients izvēlējies, kad ticis noslēgts iepriekšējais līgums, un uz cik ilgu periodu fiksēta cena. Cenu pieaugums tiek aprēķināts pret piedāvāto cenu iepriekšējā periodā, kas katram klientam var būt atšķirīga.

Ja arī turpmāk vēlaties sekot līdzi tendencēm elektroenerģijas tirgū, aicinām ieskatīties sadaļā Elektroenerģijas tirgus apskats, kurā mūsu kolēģi ik mēnesi gatavo apskatu par tirgus izmaiņām un to ietekmējošajiem faktoriem. Ja vēlaties sekot līdzi elektroenerģijas cenai biržā, to varat darīt mobilajā lietotnē Elektrum.

Visbeidzot, esošajā situācijā iesakām pārskatīt, cik energoefektīvs ir jūsu mājoklis. Bieži ar nelieliem uzlabojumiem elektroierīču lietošanā, telpu siltinājumā vai savos paradumos energoresursu patēriņu varam samazināt pat par 10 %! Aicinām ieskatīties Elektrum energoefektivitātes speciālistu sagatavotajos ieteikumos!