Energoefektivitāte ir energoresursu lietderīga izmantošana. Energoefektivitātes pasākumi ir aktivitātes un inženiertehniskie risinājumi, kuru ieviešanas rezultātā tiek panākta lietderīga enerģijas izmantošana.

Kāpēc veikt energoefektivitātes pasākumus?

• Uzņēmuma izdevumu par energoresursiem samazināšana.
• Uzņēmuma konkurētspējas paaugstināšana.
• Rīcībpolitikas prasības uzņēmumiem pieprasa rīcību energoefektivitātes jomā.
• Attieksmes demonstrēšana sabiedrībai, klientiem.
• Siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana.
• Aktīvu vērtības palielināšana.

Energoefektivitātes pasākumus var iedalīt divās lielās grupās:

• uzvedības maiņas pasākumi un iekārtu darbības pielāgošana – investīcijas energoefektivitātes pasākumos ir nelielas vai tās nav vispār nepieciešamas, ir tūlītējs enerģijas ietaupījums, kas veido aptuveni 10–25 % atkarībā no esošās situācijas;
• tehnoloģiju uzlabošana vai nomaiņa – nepieciešamas vidējas vai lielas investīcijas, enerģijas ietaupījums parasti ir pakāpenisks, bet panāktais ietaupījums ir līdz pat 80 % atkarībā no esošās situācijas. Jāpiebilst, ka arī lielas investīcijas tehnoloģisko procesu uzlabošanā, ja veiktas pareizi, atmaksājas pietiekami īsā laikā.

Pirmais solis energoefektivitātes uzlabošanā ir apzināt pašreizējo situāciju un izanalizēt enerģijas patēriņu. Otrais solis energoefektivitātes uzlabošanā ir veikt uzvedības maiņas pasākumus.

Darbinieku iesaisti energoefektivitātes uzlabošanā motivē viņu interese un zināšanas par energoefektivitāti, komunikācija un dialogs ar energopārvaldnieku vai vadību un šīs personas vai komandas pozitīvais piemērs un dalīšanās pieredzē.

Informatīvās barjeras var risināt ar informācijas pasākumiem, kas tiek precīzi mērķēti konkrētai mērķauditorijai – uzņēmuma vadībai, energopārvaldniekam vai darbiniekiem –, tādējādi paaugstinot viņu izpratni un informētību par energoefektivitātes risinājumiem un ar to saistītajiem aspektiem.

Organizatoriskās barjeras rodas uzņēmuma iekšienē dažādu uzņēmuma struktūrvienību, funkciju u. c. struktūru mijiedarbības ietekmē. Lai tās pārvarētu, uzņēmumā ir nepieciešams nodrošināt informācijas apmaiņu ar dažāda līmeņa darbiniekiem, kā arī veicināt uzņēmuma vadības izpratni par energoefektivitātes nepieciešamību, lai paaugstinātu tās nozīmīgumu, nodrošinātu energoefektivitātes mērķu definēšanu un atbildīgo personu par energoefektivitāti noteikšanu uzņēmumā.

Uzvedības, kompetenču un izpratnes barjeras ir saistītas ar indivīdu personīgajām īpašībām, zināšanām, pieredzi un sociālo mijiedarbību starp vadību, energopārvaldnieku un darbiniekiem. Tās var pārvarēt, informējot un izglītojot darbiniekus, uzņēmuma procesos iesaistot darbiniekus un piedāvājot labvēlīgu vidi diskusijām un viedokļu apmaiņai, piesaistot ārpakalpojumus un konsultējoties ar zinošiem speciālistiem.

2020. gadā veicām juridisko klientu pētījumu, kurā noskaidrojām, ka tieši uzņēmumi ar lielāku elektroenerģijas patēriņu ir aktīvāk veikuši darbinieku izglītošanu energoefektivitātes jautājumos, tādējādi sniedzot iespēju darbiniekiem gan papildināt savas zināšanas, gan iesaistīties uzņēmuma energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Ko izvēlēties – energoauditu vai energopārvaldību?

Uzņēmuma energoaudits ir pārbaude jeb revīzija, kuras laikā tiek noteikts, kur un cik lielā mērā tiek patērēta enerģija un kur tā tiek patērēta lieki, tādējādi atklājot vietu uzlabojumiem. Pārbaudes ietvaros speciālisti novērtē energoefektivitātes līmeni klienta objektā, kā arī nosaka un novērtē ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas.

Ikvienā uzņēmumā, kura elektroenerģijas patēriņš rada būtiskas izmaksas, ieteicams ieviest energopārvaldības sistēmu, jo atšķirībā no energoaudita šāda sistēma nodrošina nepārtrauktu monitoringu un uzlabojumu veikšanu, kā arī apliecina, ka uzņēmuma darbība izriet no ilgtspējīgas attīstības principiem.

Energopārvaldības sistēma balstās uz starptautisko standartu ISO 50001, kurā definēti norādījumi un prasības energopārvaldības sistēmas izveidei un uzturēšanai organizācijās neatkarīgi no to darbības nozares.

Energopārvaldības sistēmas priekšrocības un ieguvumi:

• energopārvaldību var ieviest organizācijā pakāpeniski, kas nozīmē, ka sākotnēji piemērošana var tikt attiecināta uz noteiktām struktūrvienībām, procesiem, pakalpojumiem;
• iespēja pašiem definēt politiku, kuros procesos tiks veikti energoefektivitātes pasākumi;
• iespēja pašiem noteikt uzlabojumus un pārskatīt plānus atbilstoši finanšu iespējām;
• atšķirībā no uzņēmuma energoaudita, kas ir primāri attiecināms uz inženiertehniskiem uzlabojumiem, energopārvaldības sistēma ietver arī personāla apmācību u. c. vadības metodes.