Latvijas energoefektivitātes politika

Latvijas energoefektivitātes politika.jpg

Energoefektivitātes pasākumi ir atzīti par līdzekli, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoapgādi, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabotu energoapgādes drošību, samazinātu enerģijas importa izmaksas un sekmētu Eiropas konkurētspēju. Pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes tiesību akti ir ievērojami mainījušies.

ES direktīvas

Viens no galvenajiem pamatdokumentiem energoefektivitātes nozarē, kuru izstrādājis Eiropas parlaments un padome ir direktīva 2018/844 par energoefektivitāti. Direktīvas mērķis ir pielāgot ES enerģētikas tiesību aktus 2030. gadam noteiktajiem energoefektivitātes un klimata mērķiem, kā arī veicināt enerģētikas savienības stratēģijas īstenošanu, lai:

  • samazinātu ES atkarību no enerģijas importa;
  • samazinātu emisijas;
  • veicinātu darbavietu radīšanu un izaugsmi;
  • stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību;
  • mazinātu enerģētisko nabadzību.

2023. gadā Direktīvā tika veikti grozījumi un pieņemta pārstrādātā redakcija (Direktīva (ES) 2023/1791). Līdz 2030. gadam sasniedzamie ES energoefektivitātes mērķrādītāji – t. i., primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa samazinājums ES līmenī – noteikti 11,7 % apmērā salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēto enerģijas patēriņu 2030. gadā. ES enerģijas patēriņam absolūtā izteiksmē 2030. gadā nebūtu jāpārsniedz 992,5 Mtoe un 763 Mtoe primārās enerģijas un galaenerģijas jomā.

 

Primārās enerģijas mērķis 2030. gadā

Enerģijas galapatēriņa mērķis 2030. gadā

Direktīva 2018/844 par energoefektivitāti

1 273 Mtoe

956 Mtoe

Direktīva (ES) 2023/1791

992,5 Mtoe

763 Mtoe

Otrs pamatdokuments ir Ēku energoefektivitātes direktīva (Direktīva 2010/31/ES), kuras mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti ES, ņemot vērā dažādus klimata un vietējos apstākļus, noteikt minimālās prasības un kopēju sistēmu energoefektivitātes aprēķināšanai. ES valstīm ir jānosaka optimālas minimālās energoefektivitātes prasības un tās jāpārskata reizi piecos gados. Šādas prasības jānosaka ēkām, to sastāvdaļām, un izmantotajai enerģijai.

Politikas plānošanas dokumenti

Energoefektivitāte un enerģijas ražošana kā rīcības virziens ir iekļauta nacionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentos:

Latvijā ir izstrādāti arī politikas plānošanas dokumenti, kuri konkrēti nosaka stratēģiju un pamatnostādnes enerģētikā.

Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas 2030 mērķis ir izvirzīt konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus tiekties uz ilgtspējīgu enerģiju, nodrošinot tās ilgtspēju gan ekonomikā, gan sociālā, gan apkārtējās vides izpratnē un paaugstināt enerģijas apgādes drošumu.

Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP 2030) ir definēti izaicinoši mērķi SEG emisiju samazināšanai, atjaunīgo energoresursu īpatsvara un energoefektivitātes paaugstināšanai, piemēram, atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanā pieņemts ambiciozāks mērķis nekā Eiropas Savienībā – nodrošināt vismaz 50 % īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, ņemot vērā, ka šobrīd esam sasnieguši jau 40 %.

NEKP 2030 iekļauts vairāk nekā 100 dažādu politikas pasākumu, paredzot rīcību 12 virzienos, tostarp energoefektivitātes uzlabošana un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana rūpniecībā. Detalizēta informācija par NEKP 2030 pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam pagaidām noteiktais Latvijas obligātais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis ir 1,76 Mtoe jeb 20 472 GWh. Enerģijas galapatēriņš ir viss enerģijas apjoms, kas piegādāts rūpniecības, transporta un pakalpojumu sektoram, lauksaimniecībai un mājsaimniecībām.

Lai sasniegtu noteikto enerģijas patēriņa samazinājumu, direktīva definē dažādus politikas pasākumus kā regulatīvus, finanšu, fiskālus, brīvprātīgus vai informācijas sniegšanas instrumentus. Dalībvalstis izvēlas, kādus pasākumus oficiāli izveidot un īstenot, lai radītu atbalsta sistēmas, prasības vai stimulus īstenot energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, un nodrošināt vai pirkt energopakalpojumus.

Likumi

2016. gadā Latvijā pieņemts Energoefektivitātes likums. Tā mērķis ir "energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas". Kopš Energoefektivitātes likums stājās spēkā, tajā jau ir veikti vairāki grozījumi. Tāpat saskaņā ar Energoefektivitātes likumu ir izdoti vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka prasības un metodiskos noteikumus uzņēmumiem (attēlā attēlota daļa no tiem).

Energoefektivitātes_likums.png

Energoefektivitātes likums nosaka vairākus pasākumus, pienākumus un atbalsta mehānismus uzņēmumiem:

  1. Energoefektivitātes pienākuma shēma elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantiem.
  2. Uzņēmumu energoaudits vai energopārvaldība, vai vides pārvaldība ar papildinājumu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem.
  3. Brīvprātīgā vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu komersantiem, organizācijām un pašvaldībām.
  4. Energoefektivitātes fonds, kura līdzekļi paredzēti valsts atbalsta programmu īstenošanai obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai un sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem energoefektivitātes jomā.

Papildus pie energoefektivitātes politikas pasākumiem var pieskaitīt atbalsta programmas no ES struktūrfondiem un Atveseļošanās fonda, kas paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai. Aktuālo informāciju par pieejamo atbalstu un izsludinātajām projektu iesniegšanas atlasēm aicinām skatīt Altum, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tīmekļa vietnēs.

Pienākumi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem

Energoefektivitātes likuma 10. un 12. pantā tiek noteikts pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam, vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (tikai lielajiem uzņēmumiem). Uzņēmumu iekļauj sarakstā, ja divus gadu pēc kārtas tas atbilst šādiem kritērijiem:

  • Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro un gada bilance kopumā — 43 milj. eiro.
  • Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas.

Energoaudits – darbības, kuras tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par enerģijas patēriņa struktūru ēkās vai ēku grupās, procesos vai iekārtās, kā arī lai noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuru rezultāti tiek apkopoti ziņojumā.

Energopārvaldības sistēma ISO 50001 – saistītu procesu kopums, ar ko izveido rīcības plānu un nosaka energoefektivitātes mērķus, kā arī procedūras šo mērķu sasniegšanai.

Vides pārvaldības sistēma ISO 14 0001 – metodiski palīdz izvērtēt organizācijas procesu ietekmi uz vidi, noteikt nozīmīgos vides aspektus un samazināt organizācijas darbības negatīvo ietekmi uz vidi.

Pienākumi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem

Lielo uzņēmumu pienākumi

  • Gada laikā pēc iekļaušanas lielo uzņēmumu sarakstā veikt energoauditu, kurā jāaptver vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa. Kārtējo energoauditu veikt reizi četros gados.
  • Ieviest visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.
  • Ja uzņēmumā ir ieviesta un sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001 vai vides pārvaldības sistēma ISO 14001, kurā tiek nodrošināts nepārtraukts enerģijas patēriņa izvērtēšanas process, aptverot vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tad lielajam uzņēmuma nav jāveic regulārs energoaudits.
  • Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi" ziņot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) par veikto energoauditu, veiktajiem pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu.

Lielo elektroenerģijas patērētāju pienākumi

  • Gada laikā pēc iekļaušanas lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam, aptverot vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, vai veikt energoauditu.
  • Ieviest visus vai vismaz trīs energopārvaldības sistēmā vai papildinātajā vides pārvaldības sistēmā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.
  • Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 660 ziņot BVKB par ieviesto energopārvaldības sistēmu, veiktajiem pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu.
  • Ja lielais elektroenerģijas patērētājs elektroenerģiju nodod apakšlietotājiem, lielais elektroenerģijas patērētājs var iesniegt BVKB apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci. Tajā norāda elektroenerģijas patēriņa sadalījumu – iepirktās elektroenerģijas daudzumu, tālāk nodotās elektroenerģijas daudzumu un uzņēmumu nosaukumu. Bilanci apstiprina uzņēmuma energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Uzņēmumu energoauditoru saraksts ir pieejams Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnes sadaļā "Akreditētas institūcijas"un Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnes sadaļā "Reģistri".

Sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja projektam plānots piesaistīt tādus atbalsta veidus kā maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības mehānismiem.

Ja lielais elektroenerģijas patērētājs neizpilda iepriekš minētās prasības, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202 tam ir jāmaksā energoefektivitātes nodeva, kuras likme ir 7% no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām.

Energoefektivitātes nozari regulējošie normatīvie akti:

Ar detalizētāku nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem aicinām iepazīties Ekonomikas ministrijas sadaļas "Mājokļi" apakšsadaļā "Normatīvie akti"

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!