Latvijas energoefektivitātes politika

Latvijas energoefektivitātes politika.jpg

Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam (NEKP 2030) jau ir definēti izaicinoši mērķi SEG emisiju samazināšanai, atjaunīgo energoresursu īpatsvara un energoefektivitātes paaugstināšanai, piemēram, atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanā pieņemts ambiciozāks mērķis nekā Eiropas Savienībā – nodrošināt vismaz 50 % īpatsvaru Latvijas enerģijas galapatēriņā, ņemot vērā, ka šobrīd esam sasnieguši jau 40 %.

NEKP 2030 iekļauts vairāk nekā 100 dažādu politikas pasākumu, paredzot rīcību 12 virzienos, tostarp energoefektivitātes uzlabošana un atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas veicināšana rūpniecībā. Detalizēta informācija par NEKP 2030 pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Viens no dokumentiem, kas nosaka prasības energoefektivitātes jomā, ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2018/844 par energoefektivitāti, kuru plānots pārskatīt dokumentu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros.

Laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam pagaidām noteiktais Latvijas obligātais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis ir 1,76 Mtoe jeb 20 472 GWh. Enerģijas galapatēriņš ir viss enerģijas apjoms, kas piegādāts rūpniecības, transporta un pakalpojumu sektoram, lauksaimniecībai un mājsaimniecībām.

Lai sasniegtu noteikto enerģijas patēriņa samazinājumu, direktīva definē dažādus politikas pasākumus kā regulatīvus, finanšu, fiskālus, brīvprātīgus vai informācijas sniegšanas instrumentus. Dalībvalstis izvēlas, kādus pasākumus oficiāli izveidot un īstenot, lai radītu atbalsta sistēmas, prasības vai stimulus īstenot energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, un nodrošināt vai pirkt energopakalpojumus.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti  prasības Latvijā pārņemtas 2016. gadā, izstrādājot un pieņemot Energoefektivitātes likumu. Tā mērķis ir “energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas”. Kopš Energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās tajā jau ir veikti vairāki grozījumi. Tāpat saskaņā ar Energoefektivitātes likumu ir izdoti vairāki Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka prasības un metodiskos noteikumus uzņēmumiem (attēlā attēlota daļa no tiem).

Energoefektivitātes_likums.png

Energoefektivitātes likums nosaka vairākus pasākumus, pienākumus un atbalsta mehānismus uzņēmumiem:

  1. Energoefektivitātes pienākuma shēma elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersantiem.
  2. Uzņēmumu energoaudits vai energopārvaldība, vai vides pārvaldība ar papildinājumu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem.
  3. Brīvprātīgā vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu komersantiem, organizācijām un pašvaldībām.
  4. Energoefektivitātes fonds, kura līdzekļi paredzēti valsts atbalsta programmu īstenošanai obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai un sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumiem energoefektivitātes jomā.

Papildus pie energoefektivitātes politikas pasākumiem var pieskaitīt atbalsta programmas no ES struktūrfondiem un Atveseļošanās fonda, kas paredzēts energoefektivitātes paaugstināšanai. Aktuālo informāciju par pieejamo atbalstu un izsludinātajām projektu iesniegšanas atlasēm aicinām skatīt Altum, Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tīmekļa vietnēs.

Pienākumi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem

Energoefektivitātes likuma 10. un 12. pantā tiek noteikts pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam, vai vides pārvaldības sistēmu ar papildinājumu (tikai lielajiem uzņēmumiem). Uzņēmumu iekļauj sarakstā, ja divus gadu pēc kārtas tas atbilst šādiem kritērijiem:

  • Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro un gada bilance kopumā — 43 milj. eiro.
  • Lielais elektroenerģijas patērētājs ir elektroenerģijas lietotājs, kura gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas divos kalendāra gados pēc kārtas.

Energoaudits – darbības, kuras tiek veiktas, lai iegūtu informāciju par enerģijas patēriņa struktūru ēkās vai ēku grupās, procesos vai iekārtās, kā arī lai noteiktu un novērtētu ekonomiski pamatotas enerģijas ietaupījuma iespējas, un kuru rezultāti tiek apkopoti ziņojumā.

Energopārvaldības sistēma ISO 50001 – saistītu procesu kopums, ar ko izveido rīcības plānu un nosaka energoefektivitātes mērķus, kā arī procedūras šo mērķu sasniegšanai.

Vides pārvaldības sistēma ISO 14 0001 – metodiski palīdz izvērtēt organizācijas procesu ietekmi uz vidi, noteikt nozīmīgos vides aspektus un samazināt organizācijas darbības negatīvo ietekmi uz vidi.

Pienākumi lielajiem elektroenerģijas patērētājiem un lielajiem uzņēmumiem

Lielo uzņēmumu pienākumi

  • Gada laikā pēc iekļaušanas lielo uzņēmumu sarakstā veikt energoauditu, kurā jāaptver vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa. Kārtējo energoauditu veikt reizi četros gados.
  • Ieviest visus vai vismaz trīs pirmajā vai kārtējā energoaudita pārskatā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.
  • Ja uzņēmumā ir ieviesta un sertificēta energopārvaldības sistēma ISO 50001 vai vides pārvaldības sistēma ISO 14001, kurā tiek nodrošināts nepārtraukts enerģijas patēriņa izvērtēšanas process, aptverot vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, tad lielajam uzņēmuma nav jāveic regulārs energoaudits.
  • Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 660 "Energoefektivitātes monitoringa noteikumi" ziņot Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) par veikto energoauditu, veiktajiem pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu.

Lielo elektroenerģijas patērētāju pienākumi

  • Gada laikā pēc iekļaušanas lielo elektroenerģijas patērētāju sarakstā ieviest un uzturēt sertificētu energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam, aptverot vismaz 90 % no uzņēmuma kopējā enerģijas galapatēriņa, vai veikt energoauditu.
  • Ieviest visus vai vismaz trīs energopārvaldības sistēmā vai papildinātajā vides pārvaldības sistēmā norādītos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar vislielāko novērtēto enerģijas ietaupījumu vai ekonomisko atdevi.
  • Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 660 ziņot BVKB par ieviesto energopārvaldības sistēmu, veiktajiem pasākumiem un sasniegto enerģijas ietaupījumu.
  • Ja lielais elektroenerģijas patērētājs elektroenerģiju nodod apakšlietotājiem, lielais elektroenerģijas patērētājs var iesniegt BVKB apstiprinātu elektroenerģijas patēriņa bilanci. Tajā norāda elektroenerģijas patēriņa sadalījumu – iepirktās elektroenerģijas daudzumu, tālāk nodotās elektroenerģijas daudzumu un uzņēmumu nosaukumu. Bilanci apstiprina uzņēmuma energoauditors vai neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā.

Uzņēmumu energoauditoru saraksts ir pieejams Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļa vietnes sadaļā "Akreditētas institūcijas"un Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnes sadaļā "Reģistri".

Sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kritērijs, kas tiek ņemts vērā, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus, ja projektam plānots piesaistīt tādus atbalsta veidus kā maksājumu no valsts vai pašvaldības budžeta, valsts vai pašvaldības galvojumi, kredītu procentu likmju subsidēšana, kā arī Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem un ārvalstu finanšu palīdzības mehānismiem.

Ja lielais elektroenerģijas patērētājs neizpilda iepriekš minētās prasības, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 202 tam ir jāmaksā energoefektivitātes nodeva, kuras likme ir 7% no iepriekšējā gadā patērētās elektroenerģijas izmaksām.

Energoefektivitātes nozari regulējošie normatīvie akti:

Ar detalizētāku nozari regulējošajiem normatīvajiem aktiem aicinām iepazīties Ekonomikas ministrijas sadaļas "Mājokļi" apakšsadaļā "Normatīvie akti"

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu