Klimata politikas ietvars

Klimata politikas ietvars.jpg

Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, pasaulē ir izstrādātas dažādas klimata un enerģētikas rīcībpolitikas.

Šo rīcībpolitiku pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām. Tas ir starpvalstu līgums, kura mērķis ir globāli koordinēt un organizēt klimata pārmaiņu samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. To 1992. gadā parakstīja 165 pasaules valstis. Konvencijā ir definēti vispārēji mērķi un uzdevumi klimata pārmaiņu samazināšanai.

1997. gadā pieņēma Kioto protokolu - nolīgumu, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām un paredzēts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai.

2016. gadā 195 valstu vadītāji parakstīja Kioto protokola aizstājēju Parīzes nolīgumu. Tā ir vēsturiski nozīmīga vienošanās ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu būtiski mazāku par 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties panākt, lai temperatūra neceltos vairāk par 1,5 °C. Šobrīd jau esam izraisījuši temperatūras paaugstināšanos apmēram par vienu grādu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC)) prognozes liecina, ka 1,5 °C pieaugumu sasniegsim jau 2040. gadā.

Klimata un enerģētikas politikas uzbūve.png

Klimata un enerģētikas politikas "uzbūve"

2019. gada beigās, kad Eiropas Parlaments pasludināja ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu pasaules daļu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz SEG emisiju neto nulles līmenī. Saprotot, ka tas ir mūsdienu lielākais izaicinājums, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu jeb European Green Deal. Tas ir vērienīgu pasākumu un iniciatīvu kopums nākamajiem gadiem klimatneitralitātes sasniegšanai, kura īstenošanai Eiropas Komisija izstrādā jaunas rīcībpolitiku stratēģijas un plānus, kā arī ierosina izmaiņas esošajos likumos un normatīvajos aktos.

"“Eiropas zaļais kurss ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas mums palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus radot darbvietas.” / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena /

Eiropas zaļajā kursā uzsvērts, ka mērķa sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, kā arī pārejai uz klimatneitralitāti jābūt taisnīgai un iekļaujošai, aktīvi iesaistot iedzīvotājus un saņemot viņu atbalstu.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir noteikti vairāki mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija 2021. gadā ierosināja pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, palielinot sasniedzamo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru 2030. gadā. Savukārt dokumentu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" (Fit for 55) ietvaros ir plānots pārskatīt un palielināt arī energoefektivitātes mērķus, veicot izmaiņas energoefektivitātes direktīvā.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij šie mērķi ir saistoši, turklāt 2019. gada decembrī Latvijas valdība vienojās par atbalstu Eiropas Savienības mērķim līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un izstrādāja stratēģiju tās sasniegšanai.

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu