Lai ierobežotu klimata pārmaiņas, pasaulē ir izstrādātas dažādas klimata un enerģētikas rīcībpolitikas.

Šo rīcībpolitiku pamatā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām. Tas ir starpvalstu līgums, kura mērķis ir globāli koordinēt un organizēt klimata pārmaiņu samazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. To 1992. gadā parakstīja 165 pasaules valstis. Konvencijā ir definēti vispārēji mērķi un uzdevumi klimata pārmaiņu samazināšanai.

1997. gadā pieņēma Kioto protokolu - nolīgumu, kas pievienots Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām un paredzēts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai.

2016. gadā 195 valstu vadītāji parakstīja Kioto protokola aizstājēju Parīzes nolīgumu. Tā ir vēsturiski nozīmīga vienošanās ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu būtiski mazāku par 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties panākt, lai temperatūra neceltos vairāk par 1,5 °C. Šobrīd jau esam izraisījuši temperatūras paaugstināšanos apmēram par vienu grādu. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC)) prognozes liecina, ka 1,5 °C pieaugumu sasniegsim jau 2040. gadā.

Klimata un enerģētikas politikas "uzbūve"

2019. gada beigās, kad Eiropas Parlaments pasludināja ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam ir jākļūst par klimatneitrālu pasaules daļu – vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz SEG emisiju neto nulles līmenī. Saprotot, ka tas ir mūsdienu lielākais izaicinājums, Eiropas Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu jeb European Green Deal. Tas ir vērienīgu pasākumu un iniciatīvu kopums nākamajiem gadiem klimatneitralitātes sasniegšanai, kura īstenošanai Eiropas Komisija izstrādā jaunas rīcībpolitiku stratēģijas un plānus, kā arī ierosina izmaiņas esošajos likumos un normatīvajos aktos.

"Eiropas zaļais kurss ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija. Tas mums palīdzēs samazināt emisijas, vienlaikus radot darbvietas.” / Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena /

Eiropas zaļajā kursā uzsvērts, ka mērķa sasniegšanā būs jāiesaistās visām ekonomikas nozarēm, kā arī pārejai uz klimatneitralitāti jābūt taisnīgai un iekļaujošai, aktīvi iesaistot iedzīvotājus un saņemot viņu atbalstu.

Šobrīd Eiropas Savienībā ir noteikti vairāki mērķi klimata pārmaiņu ierobežošanai, kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam. Eiropas Komisija 2021. gadā ierosināja pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu, palielinot sasniedzamo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru 2030. gadā. Savukārt dokumentu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" (Fit for 55) ietvaros ir plānots pārskatīt un palielināt arī energoefektivitātes mērķus, veicot izmaiņas energoefektivitātes direktīvā.

Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij šie mērķi ir saistoši, turklāt 2019. gada decembrī Latvijas valdība vienojās par atbalstu Eiropas Savienības mērķim līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti un izstrādāja stratēģiju tās sasniegšanai.

Latvijas klimata politika

Latvijas klimata politika tiek veidota sasaistē ar starptautiskajiem un ES līmenī izvirzītajiem klimata mērķiem, kā arī Latvijas ilgtermiņa plānošanas dokumentiem. 2019. gadā tika apstiprināta Stratēģija Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, bet 2020. gadā - Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. - 2030. gadam, kuru plānots atjaunot 2024. gadā, paaugstinot iepriekš izvirzītos mērķrādītājus. Latvijas virzība uz klimatneitralitāti paredz, ka oglekļa mazietilpīgas attīstības pamatprincipi tiek iekļauti visu nozaru plānošanas dokumentos, tai skaitā:

• Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
• Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam.
• Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam.
• Kūdras ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēs 2020.–2030. gadam.
• Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
• Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
• Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam
• u. c.

Lai mazinātu izmešus, Latvija piedalās arī emisiju tirdzniecības mehānismos. Kopš 2005. gada Latvija ir ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS; EU emissions trading system) dalībniece, bet kopš 2012. gada veic ES emisijas kvotu izsoles, ieņēmumus novirzot Emisiju kvotu izsolīšanas instrumentam. No 2006. gada Latvija piedalās starptautiskajā emisiju tirdzniecībā (International emissions trading) sistēmā, ieņēmumus no tās novirzot Klimata pārmaiņu finanšu instrumentam, kas atbalsta investīcijas klimatam draudzīgos projektos.

Vienlaikus, lai veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām un mazinātu to radītos zaudējumus, 2019. gadā ir apstiprināts Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam.

Reģionālā līmenī vairākas Latvijas pašvaldības ir izstrādājušas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānus, kas galvenokārt vērsti uz enerģijas ražošanu siltumapgādei, ēku siltināšanu, sabiedrisko transportu un ielu apgaismojumu, kā arī pašvaldības klimata mērķus ir integrējušas savos attīstības plānošanas dokumentos. Virkne Latvijas pašvaldību ir pievienojušās Eiropas Pilsētu mēru paktam (Covenant of Mayors) – Eiropas līmeņa iniciatīvai, lai veicinātu energoefektivitāti un ilgtspējīgu enerģētikas avotu izvēli pašvaldībās.