Kas ir klimata pārmaiņas?

Kas ir klimata pārmaiņas.jpg

Vispirms noskaidrosim, ko nozīmē vārdu salikums “klimata pārmaiņas”. Nereti to lieto kopā ar jēdzieniem “globālā sasilšana” un “siltumnīcas efekts”. Vai tas ir viens un tas pats?

Atmosfēra ir Zemes gāzveida apvalks, kas palīdz uzturēt uz tās virsmas tādus apstākļus, lai šeit varētu pastāvēt dzīvība. Atmosfēra ļauj Saules izstarotajai gaismai jeb ultravioletajam starojumam nokļūt uz Zemes virsmas un vienlaikus aiztur siltumu jeb infrasarkano starojumu, ko atstaro Zeme. Ja aizsargājošā slāņa nebūtu, siltums atstarotos no Zemes virsmas un nonāktu atpakaļ Visumā. Tādējādi atmosfēru var salīdzināt ar siltumnīcu, kas palīdz aizturēt siltumu uz Zemes, neļaujot tam visam atstaroties atpakaļ kosmosā. To sauc par siltumnīcas efektu.

Cilvēku darbības rezultātā atmosfērā palielinās dažādu siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācija.

Ogļu, naftas un gāzes sadedzināšana enerģijas iegūšanai un transporta nodrošināšanai

-

oglekļa dioksīds (CO2)

Lauksaimniecība, lopkopība un atkritumu apsaimniekošana

-

slāpekļa oksīds (N2O) metāns (CH4)

Ledusskapju, gaisa kondicionieru ražošana

-

fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīdi (SF6)

Siltumnīcefekta gāzes atmosfērā darbojas līdzīgi kā siltumnīcas plēve vai stikls – tās laiž cauri Saules starojumu, bet aiztur no Zemes virsmas atstaroto infrasarkano jeb siltuma starojumu. Tādēļ šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. Jo augstāka ir šo gāzu koncentrācija atmosfērā, jo vairāk siltums tiek aizturēts, un līdz ar to pieaug Zemes virsmas temperatūra.

Procesu, kura rezultātā paaugstinās vidējā gaisa temperatūra uz Zemes, sauc par globālo sasilšanu. Bet šis termins var radīt maldīgu priekšstatu, jo šīs pārmaiņas nenozīmē, ka it visur uz zemeslodes kļūst siltāks, tāpēc pēdējā laikā visu sarežģīto procesu kopumu, kura rezultātā paaugstinās vidējā temperatūra uz mūsu planētas, sauc par klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņas ir laikapstākļu pārmaiņas ilgstošā laika posmā noteiktā teritorijā. Klimata pārmaiņas var rasties dabiskā ceļā (piemēram, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki), kas ir cikliski novērojamas visā zemeslodes attīstības vēsturē, vai arī cilvēka saimniekošanas rezultātā. Pašlaik pasaulē norit īpaši straujas klimata pārmaiņas, par kuru cēloni zinātnieki uzskata cilvēka rīcību.

Tieši cilvēku darbības rezultātā – dažādu fosilo dabas resursu (piemēram, naftas, dabasgāzes, ogļu) iegūšana un izmantošana – tik būtiski ir palielinājies CO2 līmenis kopš industrializācijas attīstības. Klimata pārmaiņu cēlonis ir arī neilgtspējīgs un pārmērīgs preču un pakalpojumu patēriņš, kā arī globālās mobilitātes palielinājums/transporta degvielas patēriņa pieaugums.

1958. gadā, kad sākās nepārtraukti CO2 novērojumi Maunaloa vulkāniskajā observatorijā, globālais atmosfēras oglekļa dioksīda līmenis jau bija 315 ppm. 2013. gada 9. maijā vidējais CO2 daudzums, kas mērīts šajā observatorijā, pirmo reizi sasniedza vairāk nekā 400 ppm.

Annual CO₂ emissions.png

Pasaules kopējais enerģijas patēriņš arvien turpina palielināties, un joprojām lielāko daļu jeb vairāk nekā 80 % no patērētās enerģijas iegūstam, sadedzinot fosilos kurināmos, kā rezultātā SEG emisijas atmosfērā turpina palielināties.

Global primary energy consumption.png

Skatoties pēc SEG emisiju sadalījuma pa nozarēm, gandrīz ¾ no pasaules kopējām SEG emisijām rada enerģētikas nozare – enerģijas patēriņš rūpniecībā, transports, enerģijas patēriņš ēkās un arī lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

emissions-by-sector-_-pie-charts.png

Arī Latvijā lielāko daļu no SEG emisijām jeb 65 % rada enerģētikas sektors, no tām gandrīz puse (44 %) rodas tieši transporta sektorā. Otrajā vietā pēc radīto SEG emisiju daudzuma ir lauksaimniecības sektors.

Emisijas_enerģijas_sektorā.png

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu