Klimata pārmaiņas ir ilgtermiņa izmaiņas atmosfēras temperatūrā, nokrišņu daudzumā, vēja ātrumā un citos klimata raksturlielumos. Tās skar visas pasaules daļas – dažos reģionos biežāk vērojami ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes, bet citi saskaras ar karstuma viļņiem un sausuma periodiem.

Klimata pārmaiņu cēloņi

Klimata pārmaiņas var rasties dabiskā ceļā, piemēram, vulkānu izvirdumi, mežu ugunsgrēki, kas ir cikliski novērojamas visā zemeslodes attīstības vēsturē, vai arī cilvēka saimniekošanas rezultātā. Pašlaik pasaulē norit īpaši straujas klimata pārmaiņas, par kuru cēloni zinātnieki uzskata cilvēka rīcību, kuras rezultātā papildus dabiski esošajām gāzēm atmosfērā nonāk milzīgs siltumnīcefekta gāzu (SEG) daudzums. 

Siltumnīcefekta gāzes galvenokārt rodas no fosilā kurināmā, ko izmanto enerģijas ražošanai, kā arī no tādām cilvēka darbībām kā lietusmežu izciršana, lauksaimniecība, lopkopība un ķīmisko produktu ražošana. Šīs gāzes atmosfērā darbojas līdzīgi kā siltumnīcas plēve vai stikls – tās izlaiž Saules starojumu, bet aiztur no Zemes virsmas atstaroto infrasarkano jeb siltuma starojumu. Jo augstāka ir šo gāzu koncentrācija atmosfērā, jo vairāk siltums tiek aizturēts, tādējādi pieaug Zemes virsmas temperatūra. Procesu, kura rezultātā paaugstinās vidējā gaisa temperatūra uz Zemes, sauc par globālo sasilšanu. Šis termins var radīt maldīgu priekšstatu, jo šīs pārmaiņas nenozīmē, ka it visur uz zemeslodes kļūst siltāks, tāpēc pēdējā laikā visu sarežģīto procesu kopumu, kura rezultātā paaugstinās vidējā temperatūra uz mūsu planētas, sauc par klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņu cēlonis ir arī neilgtspējīgs un pārmērīgs preču un pakalpojumu patēriņš, kā arī globālās mobilitātes palielinājums, transporta degvielas patēriņa pieaugums. Pasaules kopējais enerģijas patēriņš arvien turpina palielināties, turklāt joprojām lielāko daļu jeb vairāk nekā 80 % no patērētās enerģijas iegūstam, sadedzinot fosilos kurināmos, līdz ar to SEG emisijas atmosfērā turpina palielināties.

Skatoties SEG emisiju sadalījuma pa nozarēm, gandrīz ¾ no pasaules kopējām SEG emisijām rada enerģētikas nozare – transports, enerģijas patēriņš rūpniecībā , un ēkās, kā arī lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

Arī Latvijā lielāko daļu no SEG emisijām jeb 65 % rada enerģētikas sektors, un no tām gandrīz puse (44 %)  – transporta sektors. Otro vietu pēc radīto SEG emisiju daudzuma ieņem lauksaimniecības sektors.

Klimata pārmaiņu sekas

Klimata pārmaiņas veicina sekas, kas visā pasaulē ir jūtamas jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka nākamajās desmitgadēs tās kļūs arvien intensīvākas un biežākas. Klimata pārmaiņas ietekmē tādas jomas kā:

Plašāku informāciju par klimata pārmaiņu sekām lasiet šeit.

Prognozes

Lai pētītu globālās sasilšanas cēloņus un sekas, kā arī prognozētu turpmāko sasilšanu, zinātnieki veido klimata modeļus/ datorsimulācijas, modelējot okeānu un atmosfēras reakcijas un mijiedarbību saskaņā ar dabas un cilvēku izraisītām izmaiņām Zemes virsmā.

Zinātnieki ir atklājuši, ka fosilā kurināmā sadedzināšanas dēļ no 1990. līdz 2020. gadam pasaules virszemes gaisa temperatūra paaugstinājās par vidēji 1.1°C. Tās nav ļoti lielas izmaiņas, taču šāda sasilšana nav pieredzēta pēdējo 2000 gadu laikā. Klimata modeļi paredz, ka Zemes vidējā temperatūra 21. gadsimtā paaugstināsies no 2°C līdz 6°C.

Lai mazinātu sliktāko scenāriju iestāšanos, nepieciešams rīkoties jau šobrīd. Izmainot ikdienas paradumus un rīkojoties energoefektīvi gan darbavietā, gan arī mājās, ikviens var mazināt savu CO₂ pēdas nospiedumu. Lai izglītotu darbiniekus par energoresursu lietderīgu izmantošanu, aicinām izpildīt interaktīvu bezmaksas Elektrum mācību kursu energoefektivitātē.