Jānis Kalējs, AS "Latvenergo" Enerģijas vairumtirdzniecības darījumu vadītājs

Šogad, uzsākot ziemas sezonu, Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums būs augstākais pēdējo piecu gadu laikā un līdz septembra vidum pēc gāzes infrastruktūras operatoru platformas (GIE AGSI+) pieejamiem datiem sasniedz 94 % atzīmi. Savukārt dabasgāzes cenas, lai arī kopš gada sākuma bijušas lejupejošu tendenci, saglabā lielu svārstību risku jebkādu globālo tirgus notikumu ietekmē. 

Tuvojoties jaunajai ziemas sezonai, Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījums būs augstākais pēdējo gadu laikā. Septembra vidū saskaņā ar "Gas Infrastructure Europe" nopublicētajiem datiem Eiropas dabasgāzes krātuves jau bija aizpildītas līdz 94 % jeb 1 070 TWh, kas nosedz aptuveni vienu trešdaļu jeb 28 % no Eiropas Savienības ikgadējā patēriņa. Augstu dabasgāzes aizpildījumu tempu ietekmēja siltāka aizvadītā ziema, atjaunīgo energoresursu jaudu ģenerācijas pieaugums, dabasgāzes taupības pasākumi un augsts sašķidrinātās (SDG) dabasgāzes imports. 

Saskaņā ar "Gas Infrastructure Europe" publicētajiem datiem Eiropas Savienība jau augusta vidū ir sasniegusi savu mērķi piepildīt gāzes krātuves līdz 90 % no jaudas – aptuveni divarpus mēnešus pirms termiņa, kas paredzēts 1. novembrī. Arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildījums atbilstoši "Gas Infrastructure Europe" datiem ir gandrīz 90 % jeb 20,1 TWh.

Dabasgāzes cenas Eiropā ar lejupejošu tendenci, bet ar lieliem svārstību riskiem

Salīdzinot ar augstajiem dabasgāzes cenu līmeņiem, kas bija novērojami tūlīt pēc kara sākuma, kopš šā gada sākuma dabasgāzes cenas Eiropā līdz šim ir bijušas ar lejupejošu tendenci. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Eiropā dabasgāzes cenas joprojām ir ļoti svārstīgas. No vienas puses, tādi faktori kā augstais dabasgāzes krātuvju piepildījums, dabasgāzes pieprasījuma kritums industriālajā segmentā, kā arī atjaunīgo energoresursu izstrāde ir samazinājuši dabasgāzes cenas. No otras puses, ES iespējas nodrošināt tikai trešo daļu sava ikgadējā patēriņa no pazemes gāzes krātuvēm nākamās ziemas cenas notur salīdzinoši augstākas, jo patēriņa nodrošināšanai ir nepieciešamas nepārtrauktas tiešās piegādes caur SDG termināļiem. Arī SDG pieprasījums Āzijā sāk pieaugt, kā rezultātā Āzija, jo īpaši Ķīna, vairāk sāk konkurēt ar Eiropu par SDG piegādēm globālajā tirgū. Katrs no šiem faktoriem var ietekmēt gan dabasgāzes cenu kāpumu, gan kritumu. Tā, piemēram, neplānots remonta darbu pagarinājums Norvēģijas lielākajā gāzes ieguves vietā vienas dienas laikā ietekmēja dabasgāzes cenas pieaugumu oktobrim par 7 %. Šis piemērs tikai parāda to, ar kādām cenu svārstībām tirgus reaģē uz jebkādiem piegāžu ķēžu traucējumiem. 

ES izveidota vienota dabasgāzes iepirkšanās platforma AggregateEU

Reaģējot uz globālā enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, ES pieņēma REPowerEU plānu enerģijas taupīšanai, atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstībai un energoapgādes diversificēšanai, lai palielinātu Eiropas stratēģisko noturību un padarītu to mazāk atkarīgu no Krievijas gāzes importa.

Attiecībā uz dabasgāzi 2022. gada 19. decembrī tika izdota Eiropas Savienības Padomes Regula (ES) 2022/2576 par solidaritātes veicināšanu, labāk koordinējot gāzes iepirkumus, uzticamus cenu kritērijus un gāzes pārrobežu apmaiņu. Regula uzliek par pienākumu ES dalībvalstīm , ar noteiktu dabasgāzes apjomu no valsts gada patēriņa, piedalīties speciāli šim mērķim izveidotā vienotās iepirkšanās platformā AggregateEU, tādējādi veicinot pietiekamas un daudzveidīgas dabasgāzes piegādes 2023./2024. gada ziemai ES valstīs. Platforma tika izveidota, lai ļautu pircējiem iegūt labākas cenas pēc tam, kad pagājušajā vasarā Eiropā dabasgāzes cenas bija rekordaugstas. Jāatzīst gan, ka saskaņā ar regulu obligāts pienākums ir piedalīties tikai pieprasījuma agregēšanas procesā (piedāvājuma izvietošanā platformā) – pati gāzes iegāde pēc tam nav obligāta. Līdz šim jau ir notikuši divi iepirkuma procesi, un no 21. septembra līdz 27. septembrim norisinās arī trešais. 

SDG termināļu izbūve turpinās joprojām

Pēc kara sākuma Ukrainā strauji samazinājās dabasgāzes cauruļvadu piegādes uz Eiropu no Krievijas, kā rezultātā Eiropas Savienības dalībvalstis lielā ātrumā pārstrukturizēja piegāžu avotus un pārorientējās uz sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm caur SDG termināļiem un palielināja cauruļvadu dabasgāzes piegādes no Norvēģijas. Tā rezultātā jau 2022. gada beigās SDG regazifikācijas infrastruktūras jaudas Eiropas Savienībā sasniedza līdz 3 183 TWh.  SDG termināļu izbūve turpinās joprojām, un regazifikācijas infrastruktūras jaudas 2023. gada vasarā tiek lēstas apjomā līdz 3 440 TWh.

Ņemot vērā, ka SDG tirgus ir globāls enerģijas tirgus, tad tādi faktori kā  piegāžu ķēžu nodrošinājums, laikapstākļi, Eiropas un Āzijas konkurence par SDG piegādēm, kā arī globālās ekonomikas attīstība turpinās ietekmēt gan dabasgāzes pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī dabasgāzes cenas.