Lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu, ne vienmēr ir nepieciešami lieli ieguldījumi. Izmantojiet sildītāja temperatūras regulēšanas iespējas – nedarbiniet to maksimālajā režīmā bez nepieciešamības.

Maksimālo režīmu izmantojiet tikai, lai strauji piesildītu telpu, bet vēlāk noregulējiet uz zemāku. Pazeminot temperatūru par 1 °C, ir iespējams samazināt patērēto elektroenerģiju līdz 5 %.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu, ventilācijas iekārtu darbināšanas laikā ir ieteicams izveidot regulēto ventilāciju, kas strādā tikai tad, kad nepieciešams. Tā ir iespējams samazināt darbības laiku, piemēram, telpās, kas netiek lietotas regulāri.

Ventilācijas iekārtu efektivitātē lielu lomu spēlē arī iekārtu apkope. Ja tiek izmantota mehāniskā ventilācijas sistēma, vēdināšanu ieteicams veikt, atverot līdz galam vaļā logus uz pāris minūtēm.

Lielākā daļa siltuma ēkās tiek zaudēta caur logiem un ārdurvīm. Ja pie loga vai durvīm ir jūtama vēsa gaisa plūsma, visbiežāk, ir nepieciešama blīvējuma nomaiņa.

Kopš uzstādīšanas brīža blīvējums ir pakļauts dažādiem apstākļiem, tāpēc ar laiku tas vairs neveic savas funkcijas – rodas nevēlama gaisa caurplūšana. Blīvējuma efektivitāti logiem var pārbaudīt, ieliekot papīra lapu starp rāmi un logu. Ja to var viegli izvilkt, tikpat viegli siltums plūst ārā, bet aukstums – iekšā.  Tomēr, pat nomainot blīvējumu, ir svarīgi ņemt vērā termiskās izolācijas koeficientu "U", kas norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laikā izplūst caur noteiktu konstrukcijas laukumu, un tas parasti ir norādīts uz ražotāja etiķetes. Jāpievērš uzmanība ne tikai loga paketes "U" vērtībai, bet arī kopējai "U" vērtībai, kurā ietverts arī loga rāmis.

Sezonālās laikapstākļu maiņas, nepareiza uzstādīšana, nekvalitatīvi materiāli ir daži no iemesliem, kāpēc caur logiem un durvīm izplūst siltums un vajadzētu domāt par to nomaiņu.

Izvēloties logus, jāpievērš uzmanība vairākiem veiktspējas raksturlielumiem:

• siltumizolācija;
• gaisa caurlaidība;
• vēja slodžu noturība;
• akustiskās īpašības;
• drošības klase.

Apkures sistēmas regulēšanas iespējas var būt dažādas. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir siltuma patēriņu kontrolēt mehāniski, uzstādot ar roku regulējamus radiatoru vārstus. Šajā gadījumā ūdens padevi radiatoram var noslēgt pilnībā vai daļēji, bet nav iespējams precīzi uzstādīt vēlamo telpas temperatūru.

Otrs variants ir uzstādīt termoregulatorus. Tie ātri reaģē uz temperatūras izmaiņām, tāpēc efektīvi izmanto enerģiju un siltumu. Regulatora vārsta korpuss ir izveidots tā, lai to montētu pie radiatora ieejas, ņemot vērā ūdens plūsmas virzienu. Telpās vajadzīgo temperatūru iestata, griežot termoregulatora regulēšanas skalu.

Vēl viens pasākums apkures sistēmas energoefektivitātes paaugstināšanai ir tās balansēšana. Apkures sistēmas balansēšanas mērķis ir ļaut ūdenim sadalīties starp radiatoriem tādā veidā, lai katrs radiators saņemtu aprēķināto plūsmu un temperatūru. Balansēšanu veic, sadalot ūdeni starp:

• radiatoriem;
• maģistrālēm un stāvvadiem;
• dažādām apkures cilpām.

Ja apkures sistēma nav sabalansēta, atsevišķi radiatori saņem pārāk lielu plūsmu, šo radiatoru jauda ir pārāk augsta un telpu temperatūra ir pārlieku augsta. Tajā pašā laikā citi radiatori saņem pārāk mazu plūsmu, kā rezultātā tiem ir mazāka siltumatdeve un telpās ir pazemināta temperatūra.

Apkures sistēmas, kas aprīkotas ar termoregulatoriem, daļēji ir sabalansētas, taču šie vārsti var būt tik sliktā stāvoklī, ka nepieciešama sistēmas balansēšana, lai tā darbotos energoefektīvi. Termoregulatoru priekšrocības:

• Tie ir viegli regulējami un uztur nemainīgu temperatūru telpā.
• Tie veicina labāku ūdens plūsmas sadalījumu sistēmā, jo zināmā mērā līdzsvaro pārāk lielus radiatorus, telpu dažādu izmantošanu un visumā nesabalansētu sistēmu.
• Samazināti siltumenerģijas zudumi telpu vēdināšanas laikā, arī neaizverot termostatisko vārstu.

Sarežģītākiem pasākumiem ir nepieciešams ilgāks laiks un finansiāls ieguldījums. Viens no tiem ir ēku siltināšana. Lai to veiktu, ir nepieciešams speciālista novērtējums, nosakot ēkas pašreizējo stāvokli, lai izveidotu individuālu siltināšanas pasākumu kopumu. Ārsienu, pagraba, bēniņu siltināšanas metodes atšķiras, tāpēc ir svarīgi izmantot paredzētajai konstrukcijai atbilstošos materiālus. Veicot mājas siltināšanu, par ieguvumiem var uzskatīt ne tikai apkures izmaksas samazinājumu, bet arī komfortablu vidi, kur uzturēties.

Pirms lēmuma pieņemšanas par ēkas renovāciju ir jānovērtē tās tehniskais stāvoklis un jāveic detalizēts mājas novērtējums. Tas nepieciešams, lai spētu veikt pareizu un piemērotu mājas atjaunošanu. Lai sāktu būvdarbus, ir nepieciešams sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus būvvaldē. Jāatceras, ka būvdarbus var veikt tikai reģistrēti būvdarbu veicēji.

Lai nerastos domstarpības ar būvkomersantu, ir jāpievērš uzmanība kvalitatīva līguma sagatavošanai, nosakot izpildāmo darbu termiņu, samaksas nosacījumus, kā arī rīcību situācijās, kad mainās atjaunošanas darbu daudzums, cena u. c. Būvniecības procesa laikā ir svarīgi sekot līdzi darbu pienācīgai izpildei. Pēc renovācijas ēkas pareiza uzturēšana ir pamatnosacījums ilglaicīgai finanšu ekonomijai un mikroklimata uzturēšanai.