Decembrī akceleratora Future Hub programmā AS "Latvenergo" komandas demonstrēja trīs projektus, kurus īstenoja kopā ar jaunuzņēmumiem:  TEC-2 digitālo rīku operatīvajam personālam, kā arī elektroauto uzlādes staciju un ventilācijas iekārtu pārvaldīšanu energosistēmas elastības nodrošināšanai.  

No papīra formāta uz digitālu risinājumu TEC-2

Darba grupas pārstāvis Artūrs Čeirāns, HES tehniskās daļas Elektrostaciju ekspluatācijas uzraudzības inženieris, stāsta, ka galvenais mērķis un uzdevums jaunuzņēmumam bija esošo risinājumu, kas šobrīd tiek uzturēts papīra formātā, aizstāt ar viedo risinājumu, kas atvieglotu gan operatīvā personāla, gan inženiertehniskā personāla plānotās iekārtu apskates, lai nodrošinātu apskates laikā veikto mērījumu un konstatēto novērojumu izsekojamību. Starp vairākiem jaunuzņēmumiem izvēlējāmies atbilstošāko –  Industrial Analytics, ar kuru sadarbojāmies, lai rezultātā sagatavotu praktisku demo piemēru. 

Darba grupa sadarbībā ar jaunuzņēmumu programmā sagatavoja praktisku demo, kas balstīts TEC-2 ražotnē un konkrētos apgaitas uzdevumos, ko šobrīd veic TEC-2 operatīvais personāls. Katram apgaitas darba uzdevumam ražotnē uzstādījām NFC (Near Field Communication) tag (mikroshēmu), kura ir piesaistīta konkrētam apgaitas uzdevumam. Operatīvais personāls ar viedierīci noskenē NFC tagu, un viedajā ierīcē parādās konkrēts uzdevums nolasīt mērījumu un ievadīt nolasīto vērtību lietotnē, vai pārbaudīt konkrētu iekārtu un ievadīt vērtību – ir/nav iekārta kārtībā. 

Sagatavotajā demo projektā  ir divas daļas: tas darbojas gan tīklā, gan ar  mobilo lietotni. Apgaitās konstatētie un nolasītie mērījumi tiek uzturēti kopējā datubāzē, un atbildīgās personas nepieciešamības gadījumā saņem paziņojumu, ja apgaitas uzdevumā tiek konstatētas neatbilstības. Šis viedais risinājums nākotnē ne tikai palīdzēs atteikties no papīra formāta uzdevuma veidlapām, bet arī atvieglos personāla ikdienas darba pienākumus, jo viedajā ierīcē attēlots NFC taga izvietojums ražotnes plānā, kas izslēdz iespēju palaist garām un aizmirst veikt kādu no apgaitas uzdevumiem. Darbs ar projektu noritēja trīs mēnešus, un mūsu komandas sadarbība ar jaunuzņēmumu izvērsās ļoti produktīva. 

Energosistēmas elastības izaicinājums, lai nākotnē atvieglotu grūtāk prognozējamo atjaunīgo energoresursu integrēšanu

Projekta grupas pārstāvis Agnis Nīmands, Energovadības un mobilitātes daļas projektu tehniskais vadītājs, stāsta, ka komanda sadarbojās ar diviem jaunuzņēmumiem – Krafthem un Fusebox, lai risinātu energosistēmas elastības izaicinājumu. Programmas laikā tika testēti jaunuzņēmumu rīki patērētāju slodžu pārvaldīšanai, kas nākotnē ļautu iegūt patērētāju elastību energosistēmas balansēšanai. 

Atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugums, kā arī mikroģenerācijas un elektroauto  popularitātes straujais lēciens ir lieli izaicinājumi energosistēmai. Ja šobrīd ģenerācija tiek pielāgota patēriņam, tad nākotnē būs nepieciešama patērētāju iesaiste, lai atvieglotu grūtāk prognozējamo atjaunīgo energoresursu integrēšanu energosistēmā.  To var paveikt, ieviešot energovadības viedos tehnoloģiskos risinājumus elastības nodrošināšanai. Elastība ir kopīgs izaicinājums, ko var sasniegt, digitalizējot patēriņa un elektroenerģijas avotu iekārtas un tās apvienojot automatizētā elastības platformās, piemēram, virtuālajās spēkstacijās (virtual power plant). 

Šādi risinājumi ir jaunums gan Latvijas, gan visas pasaules mērogā 

Tāpēc Latvenergo, iesaistoties Future Hub akceleratorā, izvirzīja izaicinājumu, ar kuru vēlējāmies atrast jaunuzņēmumus, kas ir jau izveidojuši šādus elastības rīkus. Tiem bija jāspēj pārvaldīt dažāda veida patērētājus, un arī elektroenerģijas avotus – no ventilācijas sistēmām, elektroauto uzlādēm un elektroenerģijas uzkrājējiem (baterijām) līdz saules paneļiem uz jumtiem. 

Programmā Future Hub divi no jaunuzņēmumiem, kuri piedāvāja elastības rīkus – igauņu Fusebox un zviedru Krafthem, izmantojot savas virtuālās platformas, jau šobrīd praksē piedāvā energosistēmu elastību Ziemeļeiropā. 

Fusebox mūs iepazīstināja ar savu virtuālo platformu, kura pārvalda vairākus industriālos patērētājus Igaunijā. Kā piemērus var minēt ūdens attīrīšanas staciju, kurā tiek kontrolēti ūdens sūkņi ar  4 MW jaudu, un trīs Rimi veikali Tallinā, kuros Fusebox pārvaldībā ir apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas. Savukārt  Krafthem iepazīstināja ar savu platformu, ar kuras palīdzību jau šobrīd tiek kontrolētas  ap 2700 uzlādes stacijas Zviedrijā. Pīķa stundās uzlādes stacijas kopā var sasniegt līdz pat 1,5 MW kopējo jaudu.

Lai no virtuālās pasaules atgrieztos reālajā, projekta laikā arī Latvenergo pārvaldībā esošie patērētāji tika pieslēgti jaunuzņēmumu platformām. Krafthem gadījumā tās bija elektroauto uzlādes stacijas, bet Fusebox gadījumā gan uzlādes stacijas, gan ventilācijas iekārta. 

Mūsu secinājums, ka arī Latvijā  varētu veiksmīgi darboties šāda veida elastības rīki, un tie nestu ne tikai ekoloģiskus, bet arī finansiālus ieguvumus. Projekta laikā uzzinājām, ka iespējamo patērētāju skaits, ko varam pieslēgt vienotai sistēmai, ir daudz lielāks nekā sākotnēji varēja šķist, taču jāņem vērā, ka patērētāju digitalizācija ir liels un apjomīgs izaicinājums. Visbeidzot, šķietami tālā nākotne patiesībā jau klauvē pie mūsu māju un uzņēmumu durvīm, un digitalizētas, savstarpēji virtuāli savienotas elektriskās iekārtas jau pavisam drīz kļūs par ierastu lietu un normu.