2. septembrī Ķekavas novadā AS "Latvenergo" darbinieki kopā ar biedrības "Mazās upes" pārstāvjiem sakopa Bērzenes upes posmu, kuru savam nārstam izvēlas lašveidīgās zivju sugas: strauta foreles un taimiņi. 

Upes sakopšana kopā ar biedrības aktīvistiem notiek otro gadu, un biedrības pārstāvis Artis Ločmelis stāstīja, ka upe nav jāatbrīvo no kokiem pilnībā un gar krastiem sakritušie koki un zari nav jāizvāc, jo tajos attīstās zivju barība. Lašveidīgajām zivīm, kas nārstos rudenī, ir vajadzīga straujtece un slēptuves. Tādēļ atstāj lielus kokus, kas spēj akumulēt upes straumes spiedienu un tās dabisko gultni, krastos izskalo akmeņus un veido upes līkumus. Akmeņi ir vajadzīgi, jo uz tiem ir foreļu barība un citu mikroorganismu dzīves vieta, kā arī straumes ietekmē ūdens bagātinās ar skābekli. Ar grābekļiem uzrušina grunti, lai atbrīvotu no smiltīm oļus, kas nodrošina straujteci un nārsta vietas. Bērzenes upes uzraugi stāstīja, ka pat ļoti sausā vasarā tajā vienmēr ir ūdens, jo šeit ietek vairāki avoti, kas uztur strauta forelēm tik ļoti vajadzīgo zemo temperatūru. Biedrība upi pieskata un kopj no 2006. gada, jo ir gandarījums, ka zivju populācija tajā ir stabila un palielinās.

Matīss Žagars, zivju ekologs: "Upe ir nedaudz absurds stāsts, ja 40.-50. gados tā vēl bija līkumota un dabiska, tad vēlāk cilvēki to savām vajadzībām iztaisnoja. Tai pat laikā, pienākot pie šīs upes, pirmā reakcija – cik šeit ir skaisti un dabiski. Tas dabiskums rodas gan mātes dabas dēļ, kura grib atjaunot upi savā dabiskajā tecējumā, gan arī vietējo entuziastu dēļ, kas tagad kopā ar Latvenergo strādā, lai dabiskotu šo upi,  sakārtojot nārsta vietas un izzāģējot kokus. Gan zinātniskie dati, gan makšķernieku  informācija rāda, ka šeit ir stabila strauta foreles populācija. Strauta forele ir apliecinājums tam, ka upes vide ir kvalitatīva, jo šai zivij patīk ar skābekli bagātināts ūdens, smilšaina un oļaina grunts. Un labākais fakts no zinātniskajiem datiem ir tas, ka foreles šeit nārsto. Darbs, kas šeit tiek darīts, ir pozitīvs un uzteicams, tādēļ tiem, kas piedalās talkā, paveiktais ir iedvesmojošs darbs, lai palīdzētu arī citām upēm."

Kādreiz Bērzene ietecēja Daugavā. Kopš Rīgas HES uzcelšanas Bērzene ieplūst Rīgas HES kreisā krasta drenāžas kanālā, kas ir savienots ar  sauso Daugavu. Lai arī Bērzenes gultne ir mākslīgi veidota un būtiski pārveidota, kā arī tai piešķirts valsts nozīmes ūdensnotekas statuss, upe ir savienota ar Daugavu lejpus Rīgas HES un ir potenciāli piemērota un pieejama gan saldūdens zivju sugām – strauta forelei un strauta nēģim, gan ceļotājzivīm – upes nēģim un taimiņam. Tādējādi AS "Latvenergo" šī mazā upīte ir svarīga kā Daugavas baseina pieteka, un tās veselību palīdz novērtēt zinātniskais institūts BIOR. Pētījumu mērķis ir apzināt iespējamos pasākumus, lai veicinātu ceļotājzivju migrāciju Bērzenes upē un uzlabotu aizsargājamo sugu dzīvotnes. Savukārt vietējo dabas entuziastu aktivitātes mums palīdz apzināt bioloģiskās dabas bagātības, kas atrodas Bērzenē, un informēt par to uzņēmuma darbiniekus.  

Strauta foreles Latvijā nārsto oktobrī - novembrī, kad ūdens temperatūra pazeminās t° (2-8°C) 15-70 cm dziļumā, kāpuri izšķiļas pavasarī. Strauta forele tiek uzskatīta par taimiņa pasugu. Šī saldūdens zivs  dzīvo straujās ūdenstecēs, kur skābekļa saturs ir augsts, un barojas ar kukaiņiem, to kāpuriem un mazajiem vēžveidīgajiem. 

Tiklīdz būs nārstam atbilstoši apstākļi, AS "Latvenergo" izvietos Bērzenē zemūdens kameras, kas ļaus sekot līdzi foreļu nārstam. Talkas rīkošanai AS "Latvenergo" Vides un darba aizsardzības funkcija sagatavoja visas nepieciešamās atļaujas. 1. oktobrī sākas lašveidīgo zivju nārsts, kad foreles ķert ir aizliegts.

Bērzenē izveidoti ļoti labi nārsta posmi, kuros ir akmeņu veidotas krācītes, lai bagātinātu ūdeni ar skābekli, kas arī patīk strauta forelēm un taimiņiem. Bērzenē ir konstatētas arī citas Eiropas Savienības Biotopu direktīvas aizsargātas zivju sugas. 2022. gadā zinātniskā institūta BIOR pētnieki veica upes apsekošanu un mērījumus vairākos parauglaukumos, lai novērtētu Bērzenes ekoloģisko kvalitāti, secinot, ka vairākos posmos upē atrodamas lašveidīgajām zivīm piemērotas dzīvotnes un ir potenciāls turpmākajiem apsaimniekošanas pasākumiem.