Mūsdienās viens no uzņēmumu izaicinājumiem ir efektīvi izmantot energoresursus un īstenot vides ilgtspējas stratēģiju. Elektrum Energoefektivitātes centra rīkotajā bezmaksas vebinārā "Kā paaugstināt uzņēmuma ēku energoefektivitāti?" varēja uzzināt par jaunākajiem energoefektivitātes tehnoloģiskajiem risinājumiem un inovācijām, kas palīdz samazināt enerģijas patēriņu. Ar savā pieredzē gūtajiem secinājumiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai dalījās vairāki eksperti.

Klimatneitralitāte kā konkurences priekšrocība

Eiropas Zaļā vienošanās paredz, ka no 2028. gada visām jaunajām ēkām ir jābūt klimatneitrālām. Klimatneitralitāte ir stāvoklis, kurā netiek radītas vai tiek pilnā apmērā kompensētas emisijas, kas ietekmē cilvēka radīto siltumnīcefektu un klimata izmaiņas. Tas nozīmē, ka visa emisiju izraisītā ietekme uz klimatu ir samazināta vai pilnībā kompensēta, tādējādi neradot papildu negatīvu ietekmi uz planētas klimatu.

Klimatneitralitāte nozīmē to, ka ēkas iekapsulētās, samazinātās un kompensētās emisijas ir vienādas ar ēkas dzīves cikla laikā radītajām. “Būves dzīves cikls ir analītiska metode, kas ņem vērā visā dzīves ciklā radītās emisijas, sākot no izejmateriāliem no kā ēka sastāv, līdz transporta emisijām, kas rodas pārvietojot objektus no ražotnes uz veikaliem, no veikaliem uz būvlaukumu utt.,” skaidro arhitektūras uzņēmuma "CO₂ Zero" līdzīpašnieks un vadītājs Jānis Gavars.

Lai novērtētu būves, preces vai pakalpojuma ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā, tiek izmantota analītiskā metode Life Cycle Assesment. Šīs metodes mērķis ir sasniegt visaptverošu un efektīvu vides ietekmes novērtējumu.

"Lai konkurētu nākotnes pasaulē ir jābūt gatavam izpildīt nākotnes vajadzības un izaicinājumus," uzsver J. Gavars, pieminot arī ESG (environmental, social and corporate governance) kritērijus, kas nodrošina vērtējumu par to, kā uzņēmumi vai organizācijas izturas pret vidi. Šos kritērijus ņem vērā arī investori.

Pasīvo biroju eku piemēri un augstas energoefektivitātes projektēšanas pamatprincipi

Pastāv vairāki nepareizi priekšstati par pasīvajām ēkām, piemēram, ka šādas ēkas "neelpo". Tomēr realitāte ir cita, norāda arhitektu biroja "Zarch" arhitekts Matīss Zemītis.

"Ēkai nav jāelpo, bet ir jābūt ievērotiem siltumfizikas principiem ēku norobežojošās konstrukcijās. Ja šis princips ir ievērots, tad ēkai nav jāelpo, bet jāspēj izvadīt ārā mitrums,” komentē eksperts.

"Visās pasīvajās ēkās ir jāieprojektē laba ventilācijas sistēma ar augstu siltuma apguvi, tai ir jābūt optimālai, lai automātiski pielāgotos situācijai, kad cilvēki atrodas telpās, vai tās ir tukšas. Šeit var zaudēt siltumu un radīt nevēlamu mikroklimatu, kad ziemā gaiss ir pārāk sauss."

Pasīvo ēku standarts pamatā fokusējas uz energoefektivitāti. "Lai ēka būtu efektīva, tai jābūt ļoti kompaktai – bez izvirzījumiem vai ierāvumiem utt."

Ventilējamo fasāžu priekšrocības

Latvijā ventilējamās fasādes daudzdzīvokļu ēku renovācijās sāk izmantot arvien vairāk, apliecina Latvijas Minerālvates ražotāju asociācijas un SIA "Paroc" pārstāvis Normunds Kalniņš.

Ar ko atšķiras ventilējamas fasādes no jebkurām citām fasādēm? "Primāri, ka starp apdares kārtu un siltumizolācijas slāni un konstrukciju ir gaisa šķirkārta, kura cirkulē vertikāli uz augšu un siltumizolācijas slānis visu laiku ir sauss. Ja tas ir sauss, tad arī pilda savas funkcijas ļoti lieliski," skaidro eksperts.

N. Kalniņš uzskaita vairākas ventilējamo fasāžu priekšrocības – ilgmūžība; neprasa remontu un īpašu apkopi, līdz ar to ekspluatācijas izdevumi nav lieli; izbūvi var veikt jebkuros laika apstākļos; aizsargājošs ekrāns nodrošina ēkas ārējo konstrukciju aizsardzību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem un mehāniskās iedarbības; ventilējamās fasādes nav pakļautas termiskām deformācijām; plaša apdares materiālu izvēle; ventilējamās fasādes ir labākais risinājums mūsu klimatiskajiem apstākļiem.

Apmestas fasādes – energoefektīvitāte un realizācija

Galvenais ārējās kombinētās siltumizolācijas sistēmas (ETICS) ieguvums ir energoefektivitāte. Tās samazina enerģijas patēriņu un apkures izmaksas, palielina ēkas vērtību, uzlabo komfortu telpās, nodrošina konstrukcijas aizsardzību, paaugstina pilsētbūvniecības vērtību un atjauno ēkas estētiku, apliecina Ingus Pumpurs no SIA "Sakret".

Šīs sistēmas tiek sertificētas atbilstoši EOTA izstrādātām normām. Eiropas novērtējuma būvizstrādājumu dokuments ir atzinīgs novērtējums produkta piemērotībai paredzētajam pielietojumam, vadoties pēc produkta atbilstības sešām obligātajām Būvizstrādājumu prasībām: stabilitāte, energoefektivitāte, ugunsdrošība, akustika, drošība lietošanā, kas nozīmē, ka ēkā dzīvojošie cilvēki, gan arī tie, kas iestrādā šos materiālus ir pasargāti un viņiem tie ir droši, higiēna un vide, ka materiāli ir videi draudzīgi un nerada mums liekus riskus.

"Ja runā par energoefektivitāti un tās uzlabošanas veidiem, viena no lietām, kas jāņem vērā, ir siltumizolācijas stiprinājumi. Stiprinājumu izvēle ir atkarīga gan no ēkas siltumizolācijas veida gan no siltumizolācijas biezuma un pašas pamatnes, kādā mēs to stiprinām," paskaidro eksperts.

Siltumizolācijas stiprinājumu montāžu ir iespējams veikt trīs dažādos veidos: stiprinājumu montāža līdz ar siltumizolācijas virsmu, padziļināta montāža un aprīkošana ar nosegelementiem un iedziļināta siltumizolācijas stiprinājumu montāža. Populārāka ir pirmā un otrā.

Pirmo nosiltinātās ēkas apsekošanu rekomondē veikt ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc renovācijas darbu pabeigšanas un ievērot šādu pašu regularitāti arī turpmākajā ēkas ekspluatācijas laikā.

Termiskās čaulas hermētisma un pretvēja aizsardzības materiāli, to efektīva izmantošana

Termiskā čaula ir būtiskākais elements, kas nodrošina ēkas energoefektivitāti, bet lai tā būtu efektīva, pareizi jāprojektē funkcionālie slāņi, skaidro "SIGA" Tehniskā departamenta vadītājs Ziemeļeiropā Jānis Vanags.

 

Termisko čaulu ietekmē process, ko sauc par difūziju. "Difūzija būtiski ietekmē konstrukciju vai termisko čaulu ziemas periodā, kad difūzijas virziens ir no telpas iekšpuses uz telpas ārpusi, bet jāņem vērā, ka mūsdienu apstākļos vasarā notiek reversā difūzija, kas ietekmē dažāda mitruma migrāciju arī uz telpas iekšpusi," saka J. Vanags.

Ēkās var nodefinēt trīs funkcionālos slāņus – vēja aizsargslānis, siltumizolācija un hermētiskais slānis. Ja pretvēja aizsardzība tik ļoti neietekmē kopējo ēkas energoefektivitāti, tad hermētiskā slāņa nepareiza izvēle, bojājumi vai to nelietošana ēkas energoefektivitātes rādītājus spēj ietekmēt līdz 30%.

Jo biezāks un efektīvāks būs siltumizolācijas slānis, jo mazāki siltuma zudumi. "Bet ir būtiski šo siltumizolāciju iepakot materiālos, kas saglabā siltumizolācijas veiktspēju. Svarīgi, lai siltumizolācija nepaliek mitra, jo mitruma ietekmē jebkura siltumizolācija zaudē savas tehniskās īpašības un nepilda funkciju," skaidro eksperts.

Jau labu laiku ir pieejams difūzijas tvaika kontroles membrānas. "Caur šo materiālu ir iespējama mitruma migrācija gan vienā, gan otrā virzienā. Jau minēju reverso difūziju – arī caur šo materiālu konstrukcija var žūt uz telpas iekšpusi vasaras periodā, kad ir reversās difūzijas ietekme," skaidro J. Vanags.

Kādi tvaika kontroles materiāli vēl ir pieļaujami? Viens no tādiem ir OSB. Šīm plāksnēm svarīgi pārbaudīt, vai konkrētā ražošanas sērija nodrošina hermētismu.

Ļoti labs tvaika kontroles materiāls ir finieris, kas nodrošina žūšanas procesu arī uz telpas iekšpusi.

Pretvēja materiāliem jānodrošina tas, lai mitrums, kas rodas konstrukcijā ziemas periodā, spēj izžūt arī uz konstrukcijas ārpusi.

Jumta kvalitātes kontroles risinājumi

"Palielināts mitrums jumta pīrāgā rada ievērojamus energoresursu zudumus gan vasarā, gan ziemā," apliecina SIA "Controlit Factory" valdes priekšsēdētājs Kārlis Šēnhofs. Mitrums, kas radies mehānisku bojājumu vai citu ārēju faktoru ietekmē, var radīt riskus ēku konstrukcijai. Pirms ēkas nodošana ekspluatācijā, labā prakse ir jumtu pārbaudīt, nevis paļauties uz celtnieka garantijām.

Pastāv tradicionālās un inovatīvās jumtu pārbaudes metodes, kas strauji ienāk Eiropas būvniecības tirgū. Vispopulārākā tradicionālā jumtu pārbaudes metode ir ūdens nopludināšana.

Inovatīvās jumtu pārbaudes metodes (zemsprieguma un augstsprieguma pārbaudes metode) izmanto noplūžu atrašanās vietas noteikšanai. Šīs abas tehnoloģijas ir pielietojamas slogotajiem un zaļajiem jumtiem. Veiksmīga jumta instalācija ir atkarīga no visu pārbaudes metožu pareizas kombinācijas.

Labā prakse ir vienu reizi gadā jumtu pārbaudīt, lai tas kalpotu ilgāk un būtu energoefektīvs. Ja jumtā ir defekts, kas radies ekspluatācijas gaitā, tad ar jumtā iebūvēto pārbaudes tehnoloģiju ļoti operatīvi bojājumu var novērst.

Plašāku ieskatu ekspertu ieteikumos atradīsiet, apmeklējot mājaslapas "Semināru arhīva" sadaļu, kurā bez maksas ikvienam ir pieejamas ekspertu prezentācijas, kā arī šī vebināra video ieraksti.