Karīna Viskuba, tirdzniecības analītiķe, tirdzniecības daļa, AS "Latvenergo"

 

• Baltijā martā elektroenerģijas cenas samazinājušās
• Elektroenerģijas nākotnes kontrakti mēreni pieaug  
• Latvija jau trešo mēnesi pēc kārtas pilnībā nodrošinājusi valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 
• Daugavas pietece saglabājas par 97 % virs daudzgadu vidējā rādītāja
• Cenas lēciens ogļu tirgū

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā bija vērojamas gan augšupvērstas, gan lejupvērstas cenu izmaiņas. Martā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 11 % un bija 56,39 EUR/MWh. Tikmēr elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs saglabāja samazinājuma tendenci. Latvijā un Lietuvā elektroenerģijas cena noslīdēja par 9 % salīdzinājumā ar februāri un vienoti bija 68,21 EUR/MWh. Igaunijā martā elektroenerģijas cena bija 68,26 EUR/MWh, kas saruka par 10 %, salīdzinot ar februāri. Martā ikstundu cenas Baltijā svārstījās no 0,56 EUR/MWh līdz 483,03 EUR/MWh. 

Nord Pool sistēmas cenas pieaugumu martā veicināja Ziemeļvalstu vēja staciju izstrādes kritums par 24 %, salīdzinot ar februāra datiem. To pastiprināja arī par 14 % zemāka atomelektrostaciju pieejamība Ziemeļvalstīs, norisinoties atomelektrostaciju ikgadējai apkopes darbu sezonai. Turklāt hidrorezervuāru aizpildījuma līmenis martā saglabājās par 8 % zem normas. Tikmēr laikapstākļi, kas bija siltāki par normu, ietekmēja elektroenerģijas patēriņa lejupslīdi par 5 % pret februāri un par 3 %, salīdzinot ar šo periodu pērn. 

Arī Baltijas reģionā martā bija vērojams elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 3 %, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un tas bija arī par 4 % mazāk nekā 2023. gada martā. Vēja izstrāde turpināja iepriekšējā mēneša samazinājuma tendenci, tomēr martā tas veidoja vien 5 %, atskatoties uz februāra datiem. Tikmēr saražotās elektroenerģijas daudzums hidroelektrostacijās kāpa par 69 %, turklāt izstrāde Baltijas saules stacijās kāpa gandrīz piecas reizes. Tajā pašā laikā enerģijas plūsmas uz Baltiju martā saruka par 24 %, salīdzinot ar februāri. To ietekmēja gan par 12 % lielāka nekā februārī Baltijas ģenerācijas un patēriņa attiecība, kas martā veidoja 83 %, gan starpvalstu savienojumu ierobežojumi. Somijas-Igaunijas starpsavienojuma EstLink 2 remontdarbi turpināsies līdz šī gada 31. augustam, kas būtiski ierobežo elektroenerģijas importa un eksporta iespējas starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. Turklāt marta nogalē enerģijas plūsmas starp Poliju un Lietuvu ierobežoja plānotais LitPol atslēgums.  

 

Elektroenerģijas nākotnes kontrakti mēreni pieaug  

Martā elektroenerģijas nākotnes kontraktiem bija vērojama mērena augšupvērsta izmaiņa. To ietekmēja Ziemeļvalstu hidrobilances rādītāja pasliktināšanās par 3,9 TWh, salīdzinot ar februāri, un martā tā vidēji bija – 4,2 TWh zem normas. Energoproduktu tirgos cenas bija svārstīgas, tomēr kopumā vērojama pieauguma tendence.  

Nākamā mēneša sistēmas kontrakts (Nordic Futures) martā pieauga par 5 % līdz vidēji 48,19 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 46,06 EUR/MWh. Līdzīga izmaiņa bija arī sistēmas nākamā ceturkšņa kontraktam, kura cena – 36,89 EUR/MWh – pieauga par gandrīz 5 %, salīdzinot ar februāri. Marta beigās kontrakts noslēdzās ar 34,80 EUR/MWh. Mērenāka izmaiņa bija nākamā gada sistēmas kontrakta vidējai cenai, kas pieauga vien par 2 % līdz 39,29 EUR/MWh, un marta nogalē kontrakta cena bija 39,50 EUR/MWh.

Latvija jau trešo mēnesi pēc kārtas pilnībā nodrošinājusi valstij nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu 

Elektroenerģijas patēriņš Baltijā martā bija par 3 % mazāks nekā februārī, kā arī samazinājās par 4 % pret iepriekšējā gada marta datiem, un bija 2 283 GW. Pēc LVĢMC datiem martā vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,2 °C  virs mēneša normas, un tika sasniegti 53 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Tas veicināja elektroenerģijas pieprasījuma samazinājumu par 6 %, salīdzinot gan ar februāri, gan ar šo periodu pērn, kopā aizvadītajā mēnesī patērējot 551 GWh elektroenerģijas. Līdzīga tendence bija arī  Igaunijā, kur tika patērētas 718 GWh, kas ir 4 % samazinājums pret februāri, un ir par 5 % mazāk nekā pērn. Lietuvā izmaiņas bija mazāk izteiktas – elektroenerģijas patēriņa apjoms veidoja 1 015 GWh, kas ir par 1 % mazāk nekā aizvadītajā mēnesī un 2023. gada martā.

Tikmēr elektroenerģijas izstrādei Baltijā bija vērojama pieauguma tendence. Martā Baltijā kopā tika saražotas 1 897 GWh elektroenerģijas, kas ir par 12 % vairāk nekā februārī un par 10 % vairāk nekā 2023. gada martā. Latvijā elektroenerģijas izstrāde kāpa par 2 1%, salīdzinot ar februāri, un sasniedza 905 GWh. Igaunijā tika saražotas 379 GWh elektroenerģijas, kas ir pieaugums vien par 1 %, salīdzinot ar aizvadīto mēnesi. Lietuvā izstrāde pieauga par 8 %  līdz 613 GWh elektroenerģijas. 

Aizvadītajā mēnesī Baltijas elektroenerģijas patēriņa un ģenerācijas īpatsvars bija 83 %. Arī martā Latvijā šī attiecība saglabāja līderpozīciju – 164 %, Igaunijā tā bija 53 %, savukārt Lietuvā īpatsvars veidoja 60 %.

Daugavas pietece saglabājas par 97 % virs daudzgadu vidējā rādītāja

Martā, norisinoties aktīvai sniega un ledus kušanai, vidējā pietece Daugavā kāpa par 79 %, salīdzinājumā ar februāri, līdz 1 653 m3/s. Pietece jau otro mēnesi pēc kārtas pārsniedza daudzgadu vidējo līmeni par 97 % un bija piektā lielākā marta pietece kopš 1988. gada.

Daugavas pieteces pieaugums stimulēja Latvenergo hidroelektrostaciju izstrādes kāpumu par 82 % pret iepriekšējā mēneša datiem, martā saražojot 682 GWh. Tikmēr Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 158 GWh elektroenerģijas, kas ir par 49 % mazāk nekā februārī.

Cenas lēciens ogļu tirgū

Jēlnaftas nākotnes kontrakta (Brent Crude) cena martā turpināja iepriekšējo mēnešu tendenci, pieaugot par gandrīz 5 %, un vidēji bija 84,67 USD/bbl. Marta nogalē kontrakts noslēdzās ar 87,48 USD/bbl, sasniedzot augstāko cenu kopš Iepriekšējā gada oktobra.

Martā uzmanības centrā bija ģeopolitiskie riski, kas raisa bažas par naftas piedāvājumu. Tie ir saistīti ar Krievijas-Ukrainas karu un konfliktu Tuvajos Austrumos. Lai arī palielinājusies diplomātiskā aktivitāte, situācija Tuvajos Austrumos saglabājas saspīlēta. Tajā pašā laikā, kā liecina Reuters aprēķini, marta beigās aptuveni 14 % no Krievijas kopējās naftas pārstrādes rūpnīcu jaudām bija slēgtas Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ. Jēlnaftas cenas pieaugumu veicināja arī OPEC+ lēmums nemainīt naftas ieguves politiku un pieprasīt, lai valstis stingrāk ievērotu ražošanas samazināšanas nosacījumus. Martā ASV komerciālo jēlnaftas krājumu līmenis samazinājās, un mēneša nogalē bija par 2 % zemāks par piecu gadu vidējo rādītāju šajā periodā. Tikmēr ASV Federālo rezervju sistēma saglabāja bāzes procentu likmi bez izmaiņām, tādā veidā bremzējot ekonomikas attīstību.

Martā dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF) cena svārstoties pieauga  par 2 % salīdzinājumā ar februāri līdz vidēji 26,73 EUR/MWh, mēnesi noslēdzot ar 27,69 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī laikapstākļi Eiropā bija labvēlīgi, kas mazināja dabasgāzes pieprasījumu. Eiropas dabasgāzes krātuvju aizpildījuma līmenis marta beigās bija 58 % jeb par 2 procentpunktiem vairāk nekā šajā periodā pērn, un tas ir augstākais līmenis šajā gadalaikā kopš datu uzskaites sākuma 2011. gadā. Lai arī martā novēroti daži neplānoti atslēgumi Norvēģijas gāzes laukos un pārstrādes rūpnīcās, kopumā piegādes no Norvēģijas saglabājas pietiekami augstā līmenī. Tikmēr kontrakta cenu uzturēja lielāka pirkšanas interese no Āzijas un ģeopolitiskie riski. Turklāt sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes uz Eiropu un Turciju martā samazinājās par aptuveni 11 %, salīdzinot ar februāri, mēneša nogalē sasniedzot zemāko rādītāju 2,5 gadu laikā.

Straujāks cenas pieaugums bija vērojams ogles nākamā mēneša kontraktam (API2), kura vidējā cena 111,02 USD/t kāpa par 20 %, salīdzinot ar februāra datiem. Marta nogalē kontrakts noslēdzās ar augstāku cenas līmeni – 119,55 USD/t.

Ogles kontrakta cenas kāpumu aizvadītajā mēnesī noteica bažas par globālo ogļu piedāvājumu. ASV sankcijas Krievijas ogļu kompānijām pastiprināja Āzijas nevēlēšanos izmantot Krievijas ogles, kas izraisa pastiprinātu konkurenci par alternatīvām piegādēm, piemēram, no Kolumbijas, ASV vai Dienvidāfrikas. Marta nogalē ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabruka tilts. Šis notikums veicināja eksporta traucējumus no ASV otrās lielākās ogļu ostas, kuras eksports veido aptuveni 4 % no pasaules jūras ogļu piegādēm. Tikmēr straujāku kontrakta cenas pieaugumu ierobežoja siltāki laikapstākļi Eiropā, kas ietekmēja zemāku ogļu pieprasījumu, ogļu krājumiem saglabājoties komfortablā līmenī.  

Eiropas emisijas kvotu (EUA Futures) Dec.24 kontrakts martā pieauga par 3 % līdz vidēji 59,62 EUR/t, mēnesi noslēdzot ar 61,80 EUR/t.  

Emisijas kvotu cenas svārstības martā veicināja mainīgs noskaņojums dabasgāzes tirgū, kā arī spekulatīvie darījumi. Mēneša otrajā pusē cenas kustību noteica zemāki izsoļu apjomi un mazāka tirgus dalībnieku aktivitāte, ko ietekmēja Lieldienu brīvdienas.