Salīdzinot ar citiem AER, saules enerģijas izmantošana ir relatīvi moderns risinājums enerģijas ieguvei. Plaša saules enerģijas tehnoloģiju attīstība un saules paneļu uzstādīšana pasaulē sākās vien ap 2005. gadu, savukārt Latvijā vēl vēlāk – ap 2012. gadu. Taču šobrīd saules enerģija ir trešais plašāk izmantotais AER pasaulē. Lai gan ir sācies saules enerģijas uzplaukums, tikai 1 % no visas 2019. gadā pasaulē saražotās elektroenerģijas iegūta, izmantojot saules enerģijas tehnoloģijas.

Viens no mītiem ir, ka saules enerģija ir pieejama tikai dienvidu valstīs, kur tā spīd vairāk un nav tādu ziemu kā Latvijā. Tomēr, ja paskatāmies ES saules intensitātes karti, var redzēt, ka Latvijā saules intensitāte ir tādā pašā līmenī kā Dānijā un Vācijā, kur saules enerģijas tehnoloģijas tiek izmantotas jau sen un krietni lielākā apjomā. Līdz šim Latvijā saules enerģijas izmantošana straujāk attīstījās kā mikroģenerācijas risinājums mājsaimniecībās, tomēr pēdējos gados arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veidot savas saules stacijas, kas galvenokārt paredzētas uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Saules enerģijas tehnoloģijas pārveido uz Zemes nonākušo saules gaismu un saules siltumu enerģijas iegūšanai. Lai iegūtu elektroenerģiju, izmanto saules paneļus, kas uztver fotoelementus no saules gaismas. Savukārt siltumenerģiju iespējams iegūt ar saules kolektoriem, kas uz Zemes nonākušo saules siltumu padara izmantojamu ēku apsildē vai ražošanas procesos.

Visas saules enerģijas ieguves tehnoloģijas darbojas pēc līdzīga principa – pamata tehnoloģija uztver saules starojumu (siltumu vai gaismu), koncentrējot to kādā punktā un pārveidojot attiecīgi siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Īpaši svarīga ir pareiza tehnoloģiju novietošana, lai saule tās apspīdētu pēc iespējas ilgāku laika periodu. Visbiežāk saules paneļus un saules kolektorus iesaka novietot dienvidu virzienā ar 42˚ slīpumu pret horizontu.

Izvēloties uzstādāmo saules tehnoloģiju jaudu, svarīgi ņemt vērā arī sava uzņēmuma enerģijas patēriņu. Ikvienam skaidrs, ka saules tehnoloģijas enerģiju ražos dienas laikā un lielāks saražotais apjoms būs vasaras mēnešos, kad saules spīdēšanas laiks ir krietni ilgāks. Lielākais finansiālais ieguvums būs tad, ja paneļu saražoto elektroenerģiju spēs uzreiz patērēt, savukārt kolektoru gadījumā nebūs nepieciešams uzstādīt lielas akumulācijas tvertnes siltuma glabāšanai.

Saules paneļu izvērtējums

Saules kolektoru izvērtējums

Vēja enerģijas daudzums kopējā saražotajā elektroenerģijas apjomā ir ļoti atkarīgs no reģiona vēlmes izmantot un attīstīt vēja enerģijas nozari. Kopumā pasaulē tikai 5 % elektroenerģijas tiek saražoti no vēja. Eiropas Savienībā (ES) vēja enerģijas īpatsvars ir lielāks, nodrošinot aptuveni 16 % no kopējā ES saražotā elektroenerģijas apjoma. Visvairāk vēja enerģijas ES iegūst Vācijā un Dānijā. Latvijā vēja enerģija nodrošina vien 3 % no kopējā radītā elektroenerģijas apjoma.

Latvijā visas vēja elektrostacijas (VES) ir uzstādītas uz sauszemes, turklāt kopš 2017. gada nav ierīkotas jaunas vēja jaudas. Lielākā daļa VES atrodas Kurzemes piekrastē, kas arī ir viens no vēja resursiem bagātākajiem reģioniem Latvijā. Līdzvērtīgs vēja ātrums ir pieejams arī citur Latvijas teritorijas augstienēs, taču kopējā platība lietderīgai enerģijas ieguvei ir mazāka. Vienlaikus tiek attīstīti arī pieci atkrastes (jūrā esoši) VES projekti, taču līdz šim neviens no tiem nav nodots ekspluatācijā.

Vēja enerģija tiek iegūta ar vēja turbīnām jeb vēja ģeneratoriem. Tirgū ir pieejamas gan vertikālās ass, gan horizontālās ass vēja turbīnas. Horizontālās ass vēja turbīnas visbiežāk uzstāda vēja parkos gan uz sauszemes, gan atklātā jūrā.

Atklātā jūrā esošos vēja parkus sauc par atkrastes vēja parkiem. Tiem ir vislielākais izaugsmes potenciāls, jo to uzstādīšanu neierobežo noteikumi attiecībā uz zemes lietojumu, aizsargjoslu zonas vai arī zemes piederība. Salīdzinājumā ar sauszemes vēja parkiem atkrastes vēja parkos iegūtais elektroenerģijas apjoms ir lielāks, jo ir iespēja uzstādīt augstākas vēja turbīnas un atklātā jūrā vēja ātrums ir lielāks nekā uz sauszemes.

Vēja plūsma iegriež turbīnas propelleru jeb rotoru, kas griežoties ģenerē elektroenerģiju. Vēja ģeneratora izstrādāto elektroenerģijas apjomu iespējams palielināt, paaugstinot vēja turbīnas rotora augstumu vai uzlabojot lāpstiņu aerodinamiku. Uzlabotā lāpstiņu aerodinamika ļaus tām sākt griezties pie zemāka vēja ātruma, padarot turbīnas piemērotas arī valstīs, kur vēja apjoms ir neliels.

Lai gan šobrīd vēja turbīnas pārsvarā uzstāda lielos parkos ar mērķi elektroenerģiju tirgot biržā, tomēr arī uzņēmumiem ir iespēja ierīkot tās savā teritorijā, lai izmantotu enerģiju pašpatēriņā. Augstajām horizontālās ass vēja turbīnām lielākā problēma varētu būt saskaņošanas process un sabiedrības nevēlēšanās šādas iekārtas redzēt savu māju tuvumā. Risinājums šai problēmai varētu būt mazākas jaudas un izmēra turbīnas vai, piemēram, vertikālās ass turbīnas, kas ir klusākas un rada mazāku ietekmi uz apkārtējiem. Vēja turbīnas ļauj iegūt lētu un videi draudzīgu enerģiju arī brīžos, kad nav pieejama saules enerģija.

Vēja turbīnu izvērtējums

Cietā biomasa ir viens no visplašāk izmantotajiem bioenerģijas veidiem visā pasaulē, un to lieto gan mājsaimniecībās, gan rūpniecībā. Mājsaimniecībās biomasa galvenokārt tiek izmantota tikai siltuma nodrošināšanai. Rūpniecībā biomasu lieto gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanai. Īpaši aktīva biomasas izmantotāja ir ES, kas ir ne vien lielākā koksnes granulu ražotāja, bet arī patērētāja pasaulē.

Latvijā centralizētās siltumapgādes sistēmā piegādātais siltums lielākoties (apmēram 80 %) tiek ražots no cietās biomasas, galvenokārt šķeldas. Vienlaikus siltums tiek iegūts, arī dedzinot malku, koksnes granulas, briketes, koksnes atlikumus un biomasu, kas nav iegūta no koksnes. Koģenerācijas stacijās, kur vienlaikus tiek iegūta gan siltumenerģija, gan elektroenerģija, biomasas patēriņš ir vien 11 % – šajās stacijās vēl joprojām efektīvāk ir izmantot fosilos resursus.

Bioenerģija ir pieejama arī gāzveida stāvoklī. Visplašāk šobrīd izmantotā biogāze ir biometāns. To galvenokārt iegūst no lauksaimniecības kūtsmēsliem, tos fermentējot. Iegūto gāzi attīra no dažādiem gāzu piemaisījumiem, iegūstot gandrīz tīru metānu. Biogāzi var iegūt arī no citiem resursiem: aļģēm, notekūdeņu dūņām un bioloģiskās izcelsmes atkritumiem.

Arī biometāna lielākais ražotājs pasaulē ir ES. Ņemot vērā, ka kopumā pasaulē biogāze tiek izmantota krietni mazākos apjomos nekā cietā biomasa, arī Latvijā tā tiek lietota mazāk, turklāt tikai koģenerācijas stacijās.

Biometāns ir izmantojams jau pieminētās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai. To iespējams pievienot kā piemaisījumu dabasgāzei, samazinot tās ietekmi uz vidi, kā arī transporta sektorā gāzes automašīnu darbināšanai.

Pasaulē nav viennozīmīga uzskata par bioenerģiju. Attieksme pret bioenerģiju galvenokārt ir atkarīga no resursa. Lai bioenerģiju uzskatītu par videi draudzīgu, tai jābūt ražotai no izejvielām, no kurām nav iespējas iegūt augstvērtīgāku produktu, kā arī tai ir jāpalīdz samazināt radīto SEG emisiju apjomu. Biometāns ES normatīvajos aktos šobrīd atbilst ilgtspējīgas enerģijas avotam. Šī iemesla dēļ vairākos ES un Latvijas plānošanas dokumentos ir paredzēts attīstīt biometāna ieguvi no kūtsmēsliem, samazinot SEG emisijas lauksaimniecības un enerģijas sektorā.

Bioenerģijas izvērtējums

Vispopulārākā tehnoloģija ģeotermālās enerģijas ieguvei uzņēmumos ir zemes siltumsūkņi. Siltumsūkņus izmanto ne tikai komerciālo un publisko ēku apsildei, bet arī ražošanas procesiem. Siltumsūkņi sastāv no vairākām daļām: sūkņa, apsildes sistēmas caurulēm (atrodas ēkā), siltumenerģijas ieguves caurulēm (atrodas zem zemes), iztvaicētāja, kompresora, izplešanās vārsta un siltumnesēja. Pati galvenā daļa siltumsūknī ir sūknis, kas nodrošina siltuma avotu sūknēšanu no zemes uz ēku, kā arī siltumnesēja cirkulāciju apkures sistēmā. Zem zemes izvietotās caurules siltuma ieguvei iespējams izvietot vairākos veidos – vertikāli, horizontāli un cilpās.

Zemes siltumsūkņu darbināšanai karsto ūdeni vai tā tvaiku nav nepieciešams sūknēt ārā no zemes dzīlēm. Šie siltumsūkņi uzņem pazemē, precīzāk, augsnē esošo siltumu. Siltumsūkņu darbības princips ir līdzīgs kā ledusskapjiem – siltums tiek saņemts no zemes un ar to tiek uzsildīta ēka (ledusskapī – siltums tiek paņemts no produktiem un izvadīts virtuvē pa ledusskapja aizmugurē esošo dzesēšanas elementu). Vasarās siltumsūknis var nodrošināt arī ēkas dzesēšanu.

Lai siltumsūknis darbotos un nodrošinātu siltumnesēja plūsmu apkures sistēmā, ir nepieciešama elektroenerģija. Visefektīvāk darbojas siltumsūkņi, kuriem ir augstāks lietderības koeficients jeb COP. COP parāda, cik vienības siltuma ierīce rada, patērējot vienu vienību elektroenerģijas. Jāatceras, ka, pazeminoties āra gaisa temperatūrai, pazeminās arī zemes temperatūra un līdz ar to arī siltumsūkņa darbības efektivitāte.

Ģeotermālās enerģijas izvērtējums

• T/c "Spice" ir kļuvusi par pirmo tirdzniecības centru, kas uzstādījis saules paneļu parku uz sava jumta. Šis novatoriskais projekts ir pirmais šāda veida projekts Baltijā un ir daļa no tirdzniecības centra apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu un atjaunīgo enerģiju.
• Saules paneļu parks, kas tika uzstādīts 2022.gada nogalē sadarbībā ar Elektrum, savā izmērā sasniedz 5000 kvadrātmetrus uz tirdzniecības centra stāvvietas jumta.
• Kopumā uzstādīti 1450 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 652 kilovati (kW), kas tirdzniecības centram ik gadu saražos vismaz 555 531 kilovatstundu (kWh) enerģijas.
• Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās 15% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa un sniedz iespēju būt neatkarīgākiem no elektroenerģijas ražotājiem un tirgus cenām.

Pateicamies par uzticību TC "Spice" un priecājamies, ka varam palīdzēt ceļā uz energoneatkarību un videi draudzīgāku enerģijas izmantošanu!

• Zemnieku saimniecībā “Purvi” saules paneļi zaļo enerģiju ražo jau kopš 2019. gada septembra.
• Saimnieks Uldis Romanis vēlējās saules paneļus uzstādīt uz dzīvojamās mājas jumta, bet jumta konstrukcija nebija piemērota šim mērķim – tas ir vērts austrumu-rietumu, nevis dienvidu virzienā.
• Saules paneļu komplektu ar jaudu 10,4 kW uzstādīja uz blakus esošajām saimniecības ēkām.
• Aptuvenais saražotās elektroenerģijas apjoms gadā ir 11 000 kWh.
• Dokumentu saskaņošanas process ilga aptuveni divus mēnešus, bet saules paneļu uzstādīšanas process – tikai divas dienas.
• Rudenī un ziemā elektroenerģijas rēķinā nebija straujas izmaiņas, bet kopš pavasara rēķins ievērojami samazinājās – maijā pat par 170 eiro. Lielāko daļu no saražotās enerģijas izmanto saimniecības pašpatēriņam.
• Prognozēts, ka paneļi atmaksāsies vidēji septiņu gadu laikā.
• Saimniekiem, kas ir aizdomājušies par saules paneļu uzstādīšanu, Uldis Romanis iesaka apzināt dažādus piedāvājumus un izvēlēties to, kurš šķiet pieņemamāks un saprotamāks. Tad arī pats paneļu uzstādīšanas process liekas neērtības nesagādās.

Rakstu pilnā apjomā aicinām skatīt šeit

• AS "Preiļu siers" ražotnē uzstādīta šķeldas katlu māja, mērķtiecīgi investēts CO2 samazināšanā ražošanas procesos, modernizētas ražotnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Rūpnīcā ir ieviesta un tiek uzturēta energopārvaldības sistēma un tiek nodrošināta praktiski bezatlikumu ražošana.
• Saules paneļu elektrostaciju uzņēmums uzstādīja 2021. gadā, kas tobrīd bija lielākā Latgalē.
• Tās jauda ir 0,15 MW, teorētiskais atmaksāšanās laiks – 7 gadi ar nosacījumu, ka visa saražotā elektroenerģija tiek izmantota pašpatēriņam.
• Saules enerģijas izmantošanu uzņēmums izvērtēja arī 2009. un 2015. gadā, bet tobrīd izmaksas bija pārlieku augstas un projekta realizācija nebūtu ekonomiski pamatota. Šobrīd saules paneļu izmaksas ar katru dienu kļūst arvien pievilcīgākas.
• Uzstādītā saules paneļu elektrostacija palīdzēs samazināt uzņēmuma CO2 emisiju par 16 tonnām gadā.
• Saulainā ziemas dienā uzņēmumā uzstādītā saules elektrostacija saražo aptuveni 1/6 daļu no nepieciešamās elektroenerģijas, bet saulainā vasaras dienā aptuveni 1/9 daļu.

Rakstu pilnā apjomā aicinām skatīt šeit

Likteņdārzs – vieta Kokneses novadā, kur satiekas cilvēka un valsts pagātne, tagadne un nākotne. Tā ir vieta, kurā var arī gūt gan atelpu no ikdienas darbiem, gan iedvesmu jauniem mērķiem un sasniegumiem. Jau kopš tā pirmsākumiem atbalstītāju un sadarbības partneru vidū ir Latvenergo, dažādos veidos palīdzot iekārtot vietu, kuras būtība ir vērsta uz nākotni. Mūsu vērtības "Ar domām par nākotni" un "Ar sirdi", domājot par ilgtspēju un atjaunīgajiem resursiem, iekļaujas nesen atklātajā projektā, Likteņdārzā uzstādot Elektrum saules paneļu sistēmu.

2023. gada vasarā Likteņdārzā Elektrum komanda izbūvēja 26 saules paneļu zemes mikroģenerācijas staciju ar kopējo jaudu 10,5 kilovati (kW), kas spēj saražot aptuveni 10 600 kWh elektroenerģijas gadā. Saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota teritorijā esošajam Saieta nama pašpatēriņam, nodrošinot 15% no kopējā elektroenerģijas patēriņa un uzlabojot ēkas kopējo energoefektivitāti, novēršot 4,974 kg CO2 emisijas gadā. Paredzētais sistēmas atmaksāšanās laiks ir no 5 līdz 6 gadiem.

2023.gada rudenī viens no Latvijā vadošajiem pārtikas ražotājiem "Orkla Latvija" uzstādījis saules paneļus uz šokolādes ražotnes "Laima" jumta, tādējādi nodrošinot aptuveni 1/4 daļu no ražošanā nepieciešamā elektroenerģijas pašpatēriņa. Investējot 255 tūkstošus eiro atjaunīgās enerģijas ražošanas projektā, plānots gadā saražot 287 MWh zaļās elektroenerģijas, nosedzot 25% no uzņēmuma kopējā patēriņa. Gada laikā saražotā zaļā enerģija ļaus samazināt CO₂ izmešus 136 tonnu apmērā, kas atbilst aptuveni 190 koku iestādīšanai. Projekta īstenošanu nodrošina AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmols Elektrum. 

Rakstu pilnā apjomā aicinām skatīt šeit

2023.gada 26.oktobrī viens no Baltijas lielākajiem būvmaisījumu ražotājiem – AS "Sakret Holdings" uzsāka nozīmīgu projektu – saules paneļu parka izveidi uzņēmuma ražošanas teritorijā Ropažu novadā. Saules paneļu parka uzstādīšanu realizē AS "Latvenergo".

No saules paneļiem iegūto zaļo enerģiju uzņēmums izmantos ražošanas vajadzībām, šim nolūkam nodrošinot līdz 50% nepieciešamās elektroenerģijas. Projektā plānots ieguldīt 250 000 eiro, un to iecerēts pabeigt 2024.gada pavasarī. Paredzams, ka 518 uzstādītie saules paneļi saražos vidēji 256 tūkstošus kWh gadā. Iegūtā elektroenerģija nosegs gandrīz pusi no ražošanai nepieciešamā daudzuma.

"Būvmaisījumu ražošanai ir sezonāls raksturs, proti, lielākie apjomi tiek saražoti tieši vasarā, kad ir arī visvairāk saules gaismas. Līdz ar to tas ir racionāls solis – izmantot sezonalitāti savā labā un ņemt talkā saules enerģiju," norāda "Sakret" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. "Projekta uzsākšanas datums – Pasaules ilgtspējas diena – nav nejaušs. "Sakret" jau kopš darbības pirmsākumiem 2003. gadā ir ievērojis šos principus, piemēram, izmantojot vietējo produkciju un pārstrādātus materiālus. Šogad sperti divi sevišķi nozīmīgi soļi. Sākotnēji izstrādājām uzņēmuma pirmo ilgtspējas pārskatu, kas ļauj kompleksi izvērtēt mūsu darbu un plānot tālāko attīstību. Otrs solis, kas izriet no pārskatā iekļautajiem energoefektivitātes pasākumiem, ir šodien uzsāktā saules paneļu uzstādīšana."