Elektroenerģijas monitoringa ierīcēm ir trīs galvenās sastāvdaļas:

1. elektroenerģijas patēriņa sensors;
2. informācijas raidītājs;
3. informācijas uztvērējs, displejs vai vārteja.

Daļa elektroenerģijas monitoringa ierīču sastāv no visām trim komponentēm vienā, citām tās ir atsevišķās ierīces, lai varētu kombinēt dažādu sensoru, raidītāju vai uztvērēju skaitu.

• Daļa iekārtu izmanto strāvas sensoru skavas. Skavas darbojas, mērot elektromagnētisko lauku ap strāvas kabeli. Ar šādām skavām iespējams monitorēt konkrētas iekārtas, iekārtu grupas vai visas ēkas patēriņu.

Piezīme. Saspiežot sensoru skavas ap parastu pagarinājuma vadu, būs redzams “0”. Tas ir tāpēc, ka magnētiskais lauks no fāzes un nulles vadiem viens otru izslēdz. Atsevišķu ierīču uzraudzībai mēs iesakām elektrotīkla kontaktdakšu.

• Optiskie sensori darbojas, mērot impulsa jaudu jūsu elektroenerģijas skaitītājā vai apakšskaitītājā. Impulsa izeja ir vienkārši sarkana LED gaisma, kas mirgo sinhroni ar jūsu enerģijas patēriņu. Daži optiskie sensori var pat izmērīt vecmodīgos griešanās diska mehāniskos elektrības skaitītājus.
• Magnetometrus lielākoties izmanto tikai jaudas sensoros. Tie ir līdzīgi strāvas skavām, jo tie mēra elektromagnētisko lauku pie vadītāja. Bet tos ir pat vieglāk uzstādīt, jo tie nav jāsavelk ap strāvas kabeli, tiem vienkārši ir jāatrodas kabeļa tuvumā.
• Aktīvās strāvas skaitītāji, kuri izskatās pēc parastiem pārsprieguma aizsargslēdžiem un stiprinās tieši pie DIN sliedēm, var viegli tikt integrēti iekšējā elektrotīklā. Tie ir viegli montējami, kompakti, kā arī nodrošina attālinātas vadības iespējas.

Ja nepieciešams informāciju pārraidīt lielākos attālumos, nākamā sastāvdaļa ir raidītājs. Tas ir daļa no enerģijas sensora vai tiek pievienots tam klāt. Raidītāja uzdevums ir pārsūtīt datus no sensora uz uztvērēju, kas atrodas citur. Enerģijas monitoringa iekārtas datu nosūtīšanai izmanto dažādas metodes. Dažas no tām ir radioviļņu raidītāji, Bluetooth vai Wi-Fi.

• Radioviļņu raidītāji izmanto dažādas radiofrekvences. Katra no frekvencēm paver dažādas priekšrocības. Zemākas frekvences ļauj raidīt tālāk ar mazāku nepieciešamo jaudu, bet informācijas ātrums ir lēnāks. Augstāka frekvence ļauj datus nogādāt ātrāk, tomēr tas saīsina pārraidāmo distanci un spēju pārvarēt šķēršļus, piemēram, sienas vai lielgabarīta iekārtas.
• Bluetooth ir konkrēta diapazona frekvences. Šādi raidītāji dod priekšroku uztvert informāciju ar iekārtām, kas atbalsta šādu datu nolasīšanu un apstrādi.
• Wi-Fi frekvenču raidītāji ļauj pārraidīt informāciju visām iekārtām, kas spēj uztvert Wi-Fi signālu. Tas ļauj nolasīt datus no datora vai viedtālruņa.

Pēdējā sastāvdaļa monitoringa sistēmā ir uztvērējs, displejs vai vārteja. Uztvērējs var būt displeja ekrāns, interneta maršrutētājs, atsevišķs centrmezgls vai pat mobilais tālrunis. Lielākajā daļā gadījumu uztvērējs ir tikai interneta vārteja, kas ļauj apskatīt datus citur, piemēram, datorā, planšetdatorā vai mobilā tālruņa lietotnē.