Ventilācija un gaisa kondicionēšana

Ventilācija un gaisa kondicionēšana.jpg

Ventilācija ir regulējama gaisa apmaiņa telpā ar nolūku radīt vēlamo mikroklimatu, tas ir, izvadīt no telpas piesārņoto gaisu un pievadīt svaigu, apstrādātu gaisu.

Ventilēt nepieciešams ne tikai rūpnieciskos objektus vai lielas celtnes, bet arī privātmājas un dzīvokļus. Uzstādot mākslīgās ventilācijas iekārtas, gaisa kvalitāte krietni uzlabojas.

Visbiežākais ventilācijas ierīkošanas iemesls ir nekvalitatīvs gaiss, kas no piesārņotās pilsētvides caur atvērtu logu iekļūst ikvienā mājoklī, ienesot tajā putekļus, putekšņus utt. Ventilācijas sistēma spēj atrisināt šo problēmu.

Tāpat par iemeslu kalpo slikta telpu vēdināšana – daudzās telpās tas vispār nav iespējams, piemēram, vannas istabās, tualetēs, kur bieži vien nav neviena loga. Tādās telpās krājas mitrums un piesmacis gaiss, tādā veidā izraisot pelējumu. Arī šajā gadījumā ventilācija palīdz tikt galā ar problēmu.

Ventilāciju ierīko, lai cilvēki mājās justos komfortablāk. Ventilācijas sistēmas daudzos gadījumos ļauj uzturēt nepieciešamo temperatūru arī bez kondicioniera un citām speciālām iekārtām.

Pastāv pieplūdes un izplūdes ventilācija. Pirmā nodrošina attīrīta gaisa pieplūdi telpā, savukārt otrā nodrošina piesārņotā gaisa izvadīšanu no istabas. Vislabāk, ja abi šie procesi notiek vienlaikus, tad telpas ventilācija ir pilnvērtīga.

gaisa kondicionēšana.jpg

Iekštelpu gaisa kvalitāte

Mūsdienās cilvēki lielāko dzīves daļu pavada iekštelpās, tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par mājokļa mikroklimatu. Telpām ar dažādām vajadzībām var atšķirties gaisa kvalitātes prasības. Turklāt arī katram cilvēkam var būt atšķirīga komforta temperatūra, bet to vēlams uzturēt robežās 18 - 22 °C.

Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 40 - 60 %. Zems relatīvais mitrums var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz ādu, elpceļiem, deguna gļotādu un acīm, radot kairinājumu, turklāt sausā gaisā palielinās vīrusu un baktēriju izplatīšanās spēja. Savukārt augsta relatīvā mitruma ietekmē palielinās putekļu ērcīšu iespējamība, kā arī uz aukstajām virsmām, piemēram, logu rāmjiem, var kondensēties ūdens pilieni, kas izraisa pelējuma veidošanos.

Ļoti būtisks mikroklimata rādītājs ir ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā. To mēra miljondaļās jeb ppm. CO2 līmenim telpā nevajadzētu pārsniegt 800 ppm virs āra gaisa CO2 rādītāja, kas ir 350–400 ppm. Par pieņemama gaisa kvalitāti uzskata CO2 koncentrāciju līdz 1000 ppm. Pārsniedzot šo vērtību, telpā samazinās skābekļa daudzums, kā rezultātā cilvēkiem parādās nogurums, miegainība un pat galvassāpes.

Latvijas būvnormatīvā noteiktais svaigā gaisa pieplūdes daudzums telpā, kurā uzturas viens cilvēks un nav citu gaisa piesārņojuma avotu, ir 15 m3/h. Tomēr, lai saglabātu optimālu komforta līmeni un no telpas tiktu izvadīti visi iespējamie piesārņotāji un mitrums, jānodrošina gaisa apmaiņa 20–30 m3/h.

Mehāniskās ventilācijas veidi

Decentralizētās ventilācijas veidi

  • Decentralizētas ventilācijas sistēmas gadījumā konkrētām telpām vai telpu grupām gaisa apmaiņu nodrošina atsevišķas iekārtas.
  • Pastāv risinājumi, kuros gaisa pieplūdi un gaisa nosūci veic atsevišķas iekārtas vai vienkārši ventilatori.
  • Šādi risinājumi ir piemēroti daudzdzīvokļu namiem, kur visi nama iemītnieki nevēlas vai nevar uzstādīt kopīgu ventilācijas iekārtu.
decentralizeta.png

Centralizētās ventilācijas veidi

  • Centralizētās ventilācijas sistēmas ir paredzētas gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu namiem.
  • Šajā gadījumā par gaisa apmaiņu rūpējas viena iekārta, kura gaisa cirkulāciju veic pa atsevišķiem gaisa kanāliem.
  • Svaigā gaisa pieplūdes kanālus ieteicams uzstādīt telpās, kur primāri nepieciešams svaigais gaiss, piemēram, guļamistabā un dzīvojamajā istabā.
  • Gaisa nosūces kanālus ieteicams ierīkot virtuvē, vannas istabā un tualetē.
  • Svaigā gaisa pieplūdes kanālus un iekštelpu gaisa nosūces kanālus, kas atrodas ēkas ārpusē, nav vēlams uzstādīt tuvu vienu otram, lai ventilācijas iekārta neiesūktu atpakaļ ēkā no mājokļa tikko izplūdušo gaisu.

centralizeta.png 

Ventilācijas iekārtu elektroenerģijas patēriņa samazināšanas pasākumi

Ventilācijas iekārtas pēc to enerģijas patēriņa var iedalīt divas grupās: iekārtas, kas izmaina gaisa termiskās īpašības (sildīšana, dzesējoša mitrināšana un atmitrināšana) un iekārtas, kas gaisu pārvieto pa ventilācijas kanāliem.

Ventilācijas sistēmā ir šādas enerģiju patērējošas komponentes:

  • Sildvirsmas. Enerģijas avots parasti ir karstais ūdens no katlu telpas vai centrālās siltumapgādes sistēmas. Ir sastopami arī elektriskie sildītāji, bet vairumā gadījumu tie ir mazāk jaudīgās ventilācijas iekārtās.
  • Dzesēšanas virsmas. Primārais enerģijas avots ir elektroenerģija, kas tiek piegādāta kompresoram.
  • Mitrinātāji. Enerģijas avots var būt gan elektroenerģija, gan siltums. Tvaika mitrinātājos elektroenerģija tiek izmantota tiešā veidā. Ūdens mitrinātājos gaisa atkārtotai sildīšanai izmanto karsto ūdeni.
  • Atmitrinātāji ir vienmēr nodrošināti ar elektroenerģiju vai nu dzesēšanas kompresora veidā vai reģenerējot higroskopisko materiālu absorbcijas atmitrinātājos.
  • Ventilatori. Ventilatoru enerģijas avots vienmēr ir elektroenerģija.

Lai samazinātu enerģijas patēriņu ventilācijas iekārtu darbināšanas laikā, var veikt šādus taupīšanas pasākumus:

Darbības laika samazināšana

  • Darbības laika izmainīšana var tikt veikta manuāli vai automātiski.
  • Manuālu regulēšanu var ieviest, telpā uzstādot automātisku ieslēgšanas/ izslēgšanas režīmu. Šāda veida regulēšana vairumā gadījumu tiek uzstādīta telpās, kuras netiek lietotas regulāri, piemēram, konferenču zāles.
  • Taimerus var lietot, ja telpas izmanto ar iepriekš noteiktiem intervāliem, piemēram, biroja telpās vai klašu telpās skolās.
  • Apstādinot ventilācijas sistēmas darbību, jāapstādina arī vietējie cirkulācijas sūkņi.

Svaigā gaisa plūsmas samazināšana

  • Gaisa plūsmas daudzumam jābūt pēc iespējas mazākam, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu klimata un pasargātu telpas no mitruma radītiem bojājumiem.
  • Svaigā gaisa plūsma jāpielāgo, vadoties pēc faktiskā pieprasījuma.

Mitrināšanas samazināšana vai izslēgšana

  • Gaisa mitrināšanai nepieciešams daudz enerģijas, tādēļ to ieteicams samazināt iespēju robežās.

Pieplūdes gaisa temperatūras samazināšana

  • Pazeminot pieplūdes gaisa temperatūru būs nepieciešams mazāks enerģijas apjoms gaisa uzsildīšanai.

Siltuma rekuperācijas ieviešana

  • Siltuma rekuperators jeb siltummainis samazinās ventilācijas sistēmas elektroenerģijas patēriņu gaisa uzsildīšanai par aptuveni 90 %.
  • Rekuperatora darbības pamatā ir siltuma atgūšana no izplūdes gaisa, tādā veidā ievērojami samazinot siltuma zudumus.
  • Sistēma efektīvi darbojas arī vasarā, kad telpās tiek saglabāts vēsais gaiss.

Ventilācijas iekārtas uzturēšana kārtībā

  • Ja iekārtai netiek veiktas regulāras tehniskās apkopes, enerģijas patēriņu ietekmē netīrumi uz siltuma apmaiņas virsmām (sildītajiem, siltummaiņiem u.tml.) un netīrumi uz filtriem, tāpat arī pārvietojamo mehānisko daļu nolietojums un kanālu sistēmas bojājumi.

Pieprasījumu regulējošas ventilācijas ierīkošana

  • Parasti pieprasījumu kontrolējošu ventilāciju izmanto publiskās vietās, kur regulējošais parametrs ir CO2.

Kondicionieris.jpg

Gaisa kondicionēšana

Gaisa kondicionēšana ir gaisa apstrādes process jeb mitruma, temperatūras un gaisa kustības ātruma radīšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās. Plašākā nozīmē šis termins attiecināms uz ventilāciju.

Galvenais kondicionēšanas mērķis ir radīt patīkamus un ērtus klimatiskos apstākļus telpās. Kondicionēšanas iekārtas spēj gan atdzesēt, gan apsildīt gaisu telpā, kā arī uzturēt gaisa tīrību un veikt ventilāciju.

Kondicionēšanas nolūkiem tiek izmantotas tādas iekārtas kā kondicionieri. Vasaras laikā tie atdzesē gaisu telpā, bet ziemas laikā var apsildīt gaisu.

Gaisa kondicionēšana

Vai gaisa kondicionēšana ir veselīga?

  • Nekvalitatīvos kondicionieros un nepareizi uzstādītās ventilācijas šahtās pastāv iespēja rasties baktēriju un infekciju perēkļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību. Viena no šādām bīstamām infekcijām ir legionellas.
  • Jaunās paaudzes kondicionieros ir speciāli filtri un pašattīrīšanās funkcijas, kas nepieļauj šādus riskus. Gluži otrādi, gaisa kondicionēšana ir ļoti vēlama astmas un citu elpceļu slimību gadījumos un pozitīvi ietekmē cilvēka veselību ilgtermiņā, nodrošinot telpu gaisu ar pietiekamu daudzumu skābekļa, kā arī sirds slimniekiem atvieglojot pašsajūtu gada karstākajā periodā.

Kāpēc nepieciešama gaisa kondicionēšana?

  • Ierīkojot kvalitatīvu ventilāciju un kondicionējot telpas klimatu, jūs iegūsiet pārliecinošu labsajūtu jebkurā gadalaikā. Protams, pastāv iespēja telpas vēdināt, arī atverot logus. Taču šajā gadījumā aizmirsīsim par energoefektivitāti – ziemā būs lieli siltuma zudumi, līdz pat 50 %, savukārt vasarā nevarēsiet izvairīties no ielas smakām un putekļiem, par trokšņiem nemaz nerunājot.
  • Ventilācijas sistēma ļaus izvairīties no pelējuma sēnīšu rašanās telpu iekšienē, kā arī dažādu infekciju un baktēriju izplatības.
  • Izvēloties kvalitatīvu ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu, jūs iegūsiet ilgtspējīgu ieguldījumu savas dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Kāda veida kondicionieri pastāv?

Pastāv vairāku veidu kondicionieri

  • Split sistēmas kondicionieris

Kondicionieris_1.png

  • Multi-split sistēmas kondicionieris

Kondicionieris_2.png

  • kasešu kondicionieris

Kondicionieris_3.png

  • kanālu kondicionieris

Kondicionieris_4.png

  • loga kondicionieris

Kondicionieris_5.png

  • mobilais kondicionieris

Kondicionieris_6.png

Gaisa kondicionieru tehniskās, funkcionālās īpašības

  • Viena no galvenajām un svarīgākajām gaisa kondicioniera sastāvdaļām ir kompresors. Ritināšanas kompresors ir viens no labākajiem. To raksturo ilgs kalpošanas laiks, zems troksnis, vibrācija un ekonomiska elektroenerģijas izmantošana.
  • Izvēloties šo sadzīves klimata kontroles iekārtu, īpaša uzmanība jāpievērš trokšņa līmeņa rādītājiem. Pārsvarā gaisa kondicionieris no ārpuses izstaro troksni no 38 dB līdz 54 dB, bet no iekšpuses – no 26 dB līdz 36 dB (piemēram, cilvēki telpā parasti runā, radot troksni no 35 dB līdz 45 dB). Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš gaisa kondicionieru uzstādīšanai telpā, kur naktī atpūšas ģimene, – guļamistabā. Ja logi ir aizvērti, gaisa kondicioniera ārējā bloka trokšņa līmenis nav dzirdams.
  • Gaisa kondicioniera galveno sastāvdaļu vidū ietilpst arī diagnostikas automātiskās sistēmas. Dažreiz pēc šīs klimatiskās sadzīves tehnikas ilgajiem darbības gadiem no tās plūst freons (aukstumaģents). Iekārtai pašai jātiek galā ar problēmu un jābloķē kompresora iedarbināšana. Ja gaisa kondicionierim nav šīs funkcijas un tas darbosies ar tukšu ķēdi, iekārta ātri sabojāsies.
  • Augstas kvalitātes gaisa kondicionieri ir aizsargāti pret enerģijas pārspriegumu. Izmantojot šo aizsardzību, elektrības svārstību laikā visi iestatījumi tiek saglabāti, jo ir iekļauta automātiskā restartēšana. Atjaunojot tīkla spriegumu, tie darbojas tādā pašā režīmā kā iepriekš, bez traucējumiem.

Ko vērts ņemt vērā, iegādājoties kondicionieri?

Izvēloties gaisa kondicionieri, jāņem vērā vairāki faktori

  • Jauda – šo parametru ir svarīgi izvēlēties atbilstošu telpas platībai. Ja izvēlēsieties ierīci ar mazu jaudu, tā nespēs atvēsināt lielu telpu. Ja jums nav skaidrs, cik jaudīgu ierīci izvēlēties savam mājokli, noteikti jautājiet profesionāļa padomu. Speciālists ieteiks vislabāko variantu, kas būs piemērots jūsu mājoklim.
  • Energoefektivitāte – izvēloties konkrētu kondicionieri, noteikti jāpievērš uzmanība tā energoefektivitātei. Ja vēlaties maksāt pēc iespējas mazāku elektrības rēķinu, ierīces energoefektivitātes klasei ir jābūt pēc iespējas augstākai.
  • Funkcijas – mūsdienās gaisa kondicionieri ir aprīkoti ar vairākām funkcijām, piemēram, gaisa dzesēšanu, ventilāciju, kā arī gaisa sildīšanu. Jāņem vērā, ka katra funkcija palielina ierīces izmaksas. Lai nebūtu jāpārmaksā, izvēlieties ierīci, kurai ir tikai tās funkcijas, kas jums ir nepieciešamas.
  • Uzstādīšana – ne visus gaisa kondicionierus ir viegli uzstādīt. Lai nesabojātu ierīci uzstādīšanas laikā, labāk šo darbu uzticēt profesionāļiem.

Kas ir gaisa rekuperācija, un kam tā nepieciešama?

Gaisa rekuperācija ir siltā gaisa atgūšana, kas ēku padara energoefektīvu, izmantojot modernās ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas.

rekuperacija.pngŠī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 90 % no siltumenerģijas, kas tiek novadīta pa ventilācijas šahtām kopā ar izlietoto gaisu.

Svaigais ieplūstošais gaiss tiek attiecīgi vai nu sasildīts (ziemas periodā), vai atdzesēts (vasaras laikā) ar aizplūstošā gaisa temperatūras palīdzību, gaisa plūsmām nesajaucoties. Tas ļauj ietaupīt izdevumus par apkuri.

Rekuperatoru veidi

Plākšņu tipa rekuperators

  • Plākšņu rekuperatoru veido krustveida plāksnes, starp kurām šķērsām un paralēli plūst izolētas pieplūdes un nosūces gaisa plūsmas un to temperatūra savstarpēji izlīdzinās.
  • Plākšņu siltummaiņa rekuperatora priekšrocība ir ļoti augsta nosūces un pieplūdes gaisa atdalīšanas efektivitāte – pat līdz 99,9 %.
  • Tādējādi to var lietot, lai atgūtu siltumu pat no virtuves nosūces kanāla izplūstošā siltā gaisa, neuztraucoties par nevēlamu smaku izplatīšanos citās mājokļa telpās.
  • Šāda tipa rekuperators neatgūst telpā esošo mitrumu.
  • Gadījumos, kad āra gaiss ir ļoti sauss, arī telpā samazināsies mitruma līmenis.
  • Plākšņu rekuperatora trūkums ir iespējamā kondensāta veidošanās pašā siltummainī. Tas var rasties ziemas periodā, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem –2 °C.

Ir divi risinājumi, kurus izmanto, lai novērstu kondensāta veidošanos

  1. samazina pieplūdes gaisa intensitāti un palielina nosūces gaisa intensitāti, tādējādi pasliktinot rekuperatora efektivitāti un samazinot pieplūdes gaisa temperatūru;
  2. uzstāda elektrisko sildītāju āra gaisa pieplūdes kanālā un uzsilda ārā gaisu virs –2 °C, taču tas radīs papildu elektroenerģijas patēriņu.

plaksnu_tipa.png

Rotora tipa rekuperators

  • Šāda tipa iekārtā pieplūdes un nosūces gaiss nedaudz sajaucas – 2 līdz 5 % robežās.
  • Tādējādi ir minimāla iespēja pārnest smakas no nosūces gaisa uz pieplūdes gaisu.
  • Rotējošais siltummainis daļēji atgūst mitrumu no nosūces gaisa, kas ir svarīgi ziemas periodā, kad āra gaisa relatīvais mitrums ir zems.
  • Rotora tipa siltummainī nav iespējas rasties kondensātam, kas novērš iekārtas aizsalšanas risku.
  • Jāpiebilst, ka ļoti zemas āra gaisa temperatūras gadījumā samazinās šī rekuperatora tipa efektivitāte.

rotora_tipa_rekuperators.png

Entalpijas tipa rekuperators

  • Entalpijas siltummaiņa pamatā ir plastmasas plākšņveida siltummainis.
  • Tā plāksnes ir izgatavotas no speciālas nanomembrānas, kuras galvenā īpašība ir mitruma atgūšana.
  • Membrānas struktūra ir veidota tā, lai tikai savienojumi, kas ir ūdens tvaika molekulu izmērā, varētu pārvietoties no vienas membrānas puses uz otru.
  • Entalpijas siltummainim ir augsta enerģijas atgūšanas efektivitāte.
  • Mitruma atgūšanas īpašības dēļ būtiski samazinās siltummaiņa sasalšanas risks.
  • Šāds rekuperators ļauj saglabāt telpās esošo gaisa mitruma līmeni un vienlaikus garantēt, lai nosūces un pieplūdes gaisa plūsmas būtu nošķirtas viena no otras.

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu