Ventilācija ar rekuperāciju tiek plaši lietota jau vairākus gadus. Gaisa apmaiņa notiek, nezaudējot siltumenerģiju, proti, izplūstošās siltās gaisa masas sasilda (ziemā atdzesē) ienākošās, atdodot savu siltumu.

Šī tehnoloģija ļauj atgūt līdz pat 90 % no siltumenerģijas, kas tiek novadīta pa ventilācijas šahtām kopā ar izlietoto gaisu. Divi izplatītākie rekuperācijas iekārtu veidi: izmantojot plākšņu siltummaini un ar rotējošo siltummaini.

Uzzināt vairāk par rekuperāciju.

Mazāk zināms risinājums ir rekuperācija no kanalizācijas. Princips ir pavisam vienkāršs – notekūdeņu siltums tiek izmantots ūdens uzsildīšanai. Pirms notekūdeņi atdod siltumu, tiem ir nepieciešams iziet cauri dažādu veidu filtriem, kas atdala piejaukumus.

Lai sistēma strādātu lietderīgi, tai ir uzstādīta akumulācijas tvertne, jo ne vienmēr notekūdeņu plūsma sakrīt ar nepieciešamā ūdens daudzumu. Ja konkrētajā brīdī, piemēram, nakts stundās, ūdens nav nepieciešams, tas tiek uzkrāts.

Siltuma atguve no kanalizācijas ir vislietderīgākā ēkām ar lielu karstā ūdens izmantojumu, baseiniem un dušām, veļas mazgātavām un ķīmiskajām tīrītavām, tekstilrūpniecībā, pārtikas ražotnēm, aprūpes namiem u. tml.

Siltuma atguvi var izmantot arī pretējā virzienā – no ārpusē esošā aukstuma avota atdzesēt ēku. Tā kā Latvija atrodas Eiropas ziemeļu daļā, mums nav bijusi liela vajadzība pēc dzesēšanas risinājumiem, bet, vasarām kļūstot karstākām, pieprasījums vēl tikai augs. Visbiežāk par aukstuma avotu tiek izmantota zemē un ūdenstilpēs esošā aukstumenerģija, jo, to izmantojot, ir zemas ražošanas izmaksas un lielāks enerģijas ietaupījumus, salīdzinot ar citām dzesēšanas metodēm. Ja par resursu avotu izvēlas gruntsūdeņus, ir jārēķinās ar urbumu veikšanu, lai iegūtu ūdeni 6–12 °C temperatūrā, ko dažos gadījumos pēc tam ir iespējams arī izmantot kā tehnisko ūdeni.