Ievērojamu daļu no kopējā mājokļa dabasgāzes patēriņa veido karstā ūdens sagatavošana, tādēļ īpaši svarīgi to optimizēt.

• Vispirms vēlams noregulēt ūdens temperatūru apkures sistēmā robežās no 55 °C līdz 59 °C. Iestatot temperatūru zemāku par 55 °C, ūdens apgādes sistēmā veidojas cilvēka veselībai kaitīgi un nevēlami mikroorganismi, bet pārsniedzot lieki tiek palielināts enerģijas patēriņš.
• Svarīga ir arī efektīvi izmantot ūdeni – īpašs ieteikums ir ūdens jaucējkrānus aprīkot ar ūdeni taupošo uzgali jeb aeratoru, kas ūdeni sajauc ar gaisu, tādējādi samazinot ūdens patēriņu līdz pat 50 %. Vienlaikus jāatceras, ka ir jaucējkrāni, kuros jau ir iebūvēts aerators. Kā to pārbaudīt? Atveriet ūdens jaucējkrānu un apskatiet ūdens plūsmu. Ja tā ir caurspīdīga, jaucējkrānam visticamāk nav uzstādīts aerators, savukārt, ja ūdens ir putains vai saburbuļojies, aerators ir iebūvēts.
• Nav noslēpums, ka trauku mazgāšana ar rokām prasa ne mazums enerģijas. Lai sagatavotu mazgāšanai nepieciešamo silto ūdeni, tiek patērēts gana daudz dabasgāzes, ūdens un laika, tādēļ ieteikums izvērtēt iespēju iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, ja mājsaimniecībā tādas vēl nav.

Trauku mazgājamā mašīna izmanto zemas temperatūras ūdeni, turklāt krietni mazāk (6–12 litri), nekā mazgājot traukus ar rokām (50 litri), kā arī mazgāšanas cikla beigās trauki tiek apstrādāti ar tvaiku, līdz ar to samazinās gan enerģijas patēriņš, kas nepieciešams ūdens uzsildīšanai, gan arī laiks, ko varēsiet veltīt sev un ģimenei.

• Lai gan lielisks veids, kā atpūsties no ikdienas slodzes, ir relaksējoša vanna, tomēr aicinājums priekšroku dot dušai, vannošanos veicot retāk. Dušā vienā mazgāšanās reizē vidēji tiek patērēti 25 – 50 litri, savukārt vannā – vismaz 100 litri ūdens. Tāpat vēlams pēc iespējas saīsināt dušā pavadīto laiku. Rezultātā ietaupīsiet gan ūdeni, gan arī siltā ūdens sagatavošanai patērēto dabasgāzi.

Kas var būt labāks par mājās gatavotu maltīti?

Arī šajā ziņā ir iespējams krietni ietaupīt gan enerģiju, gan arī laiku, ievērojot vienkāršas darbības.

• Piemēram, sākot ēdienu gatavošanu, plīts virsma jāieslēdz maksimālajā sildīšanas režīmā. Sakarstot līdz nepieciešamajai temperatūrai, plīts silšanas intensitāti vēlams samazināt. Vārot ar lielu intensitāti, gatavošanas laiks nesaīsināsies, tikai tiks lieki patērēta enerģija.
• Gatavojot ēdienu, katlu vai pannu nosedziet ar cieši pieguļošu (vēlams stikla) vāku, lai gatavošanas laikā izdalītais siltums saglabātos traukā, nevis iztvaikotu telpā. Tāpat ieteicams uguni plītij izslēgt mirkli pirms ēdiens ir gatavs – traukā pietiekami saglabāsies siltums (izmantojot vāku) un ēdiens vēl brīdi turpinās gatavoties.
• Savukārt, gatavojot ēdienu cepeškrāsnī, jāņem vērā, ka gāzes cepeškrāsns uzsilst ātrāk par elektrisko cepeškrāsni. Ja receptē norādīts, ka cepeškrāsns pirms tam jāuzsilda, var nedaudz samazināt maltītes pagatavošanai paredzēto laiku – ietaupīsiet gan dabasgāzi, gan arī pāris minūtes, ko izmantot, piemēram, kafijas pauzei. Tāpat arī pēc iespējas mazāk viriniet cepeškrāsns durtiņas. Ik reizi tās atverot, krāsns temperatūra samazinās, un pēc tam tiek patērēta papildu enerģija, lai atgūtu sākotnējo temperatūru.

Vienlaikus jāņem vērā, ka, piemēram, izmantojot gāzes plīti, rodas tiešā emisija, kas nonāk dzīvojamā telpā, patērējot arī tajā esošo skābekli, tādēļ Elektrum Energoefektivitātes centra speciālisti aicina izvērtēt iespēju pārejai no gāzes plīts uz elektrisko, īpaši ņemot vērā uguns bīstamību mājoklī, tās zemo enerģijas izmantošanas lietderības koeficientu (30 – 40 %), kā arī citus būtiskus trūkumus, kas papildus lasāmi šeit.

Lai mājoklī būtu silti, vispirms jāparūpējas, lai mājas ēka būtu silta.

Mājas apsildei jābūt pietiekami efektīvai, turklāt pēc iespējas jānovērš siltuma zudumi. Vislielākie siltuma zudumi veidojas caur logiem, bēniņiem un pagrabu, tādēļ it īpaši pirms apkures sezonas sākuma būtu ieteicams pārbaudīt, vai nepieciešams veikt ēkas siltināšanas darbus vai vismaz noblīvēt ārdurvis un logus, izvairoties no papildu enerģijas patēriņa apkurei.

• Pārbaudiet logus, vai no tiem ir jūtama aukstā gaisa plūsma. Ja nav trīspakešu logi, tad ieteikums atvērt logu un starp rāmi un loga apakšpusi ielikt papīra lapiņu. Ja to var viegli izvilkt, tikpat viegli siltums plūst ārā, bet aukstums – iekšā. Ja logu rāmis ir labā stāvoklī, bet gaisa plūsma ir jūtama, rāmja malās pielīmējiet pašlīmējošās blīvgumijas, kas kalpos vairākus gadus.
• Pārbaudiet ārdurvis! Ja no tām ir jūtama aukstā gaisa plūsma, ieteikums iekšpusē pie ārdurvju lejasdaļas pielīmēt speciālu pašlīmējošu blīvējumu, kas izskatās kā birste. Tas mājoklī noturēs silto gaisu, bet auksto – nelaidīs iekšā.
• Svarīgi mājoklī uzturēt arī optimālo temperatūru, tādēļ, ja iespējams, regulējiet temperatūru. Jāatceras, ka katrs lieki paaugstināts temperatūras grāds palielina enerģijas patēriņu par 5 %, tādēļ, piemēram, apkures sezonā būs lietderīgāk un arī veselīgāk uzvilkt papildu apģērba kārtu, nevis pārlieku paaugstināt telpas temperatūru un staigāt mājās vasaras apģērbā. Vēlamā temperatūra, atrodoties mājās, ir no +20 ˚C līdz +22 ˚C dienā, savukārt naktī par 3 ˚C līdz 4 ˚C zemāka, bet pārējā laikā, atrodoties ārpus mājas, vēlams to pazemināt robežās no +16 ˚C līdz +18 ˚C.
• Nākamais, kam jāpievērš uzmanība, ir apkures sistēmas apkope. Tā jāveic regulāri un atbilstoši ražotāja norādītajai informācijai, jo pat daži milimetri sodrēju un slikti noregulēts gāzes deglis var palielināt enerģijas patēriņu par 5 – 10 %. Tāpat jāpārskata tādas apkures sistēmas komponentes kā sūkņi, filtri, vārsti. Apkures katla apkopi vēlams uzticēt zinošam speciālistam – katlu apkopes meistaram.
• Ja gāzes apkures katla vecums pārsniedz 15 gadi, visticamāk, iekārta vairs nedarbojas tik efektīvi un tās ekspluatācijas laiks tuvojas beigām. Vērtīgi būtu to nomainīt pret jaunu, energoefektīvu iekārtu, piemēram, kondensācijas tipa gāzes apkures katlu. Tas sniegs iespēju dabasgāzi patērēt efektīvāk, jo šāda veida apkures katls ne tikai sadedzina kurināmo, bet arī papildus kondensē degšanas procesā radušos ūdens tvaiku, tādējādi tiek iegūts vairāk siltumenerģijas, salīdzinot ar tradicionālajām iekārtām, piemēram, konvencionālo gāzes katlu. Turklāt kondensācijas gāzes katls savienojumā ar zemas temperatūras apkures sistēmu var samazināt ikgadējo gāzes patēriņu, kā arī izmaksas pat par 20 %. Aicinām apskatīt Elektrum piedāvājumu un pieteikties konsultācijai par efektīviem apkures risinājumiem mājoklim šeit.