Izvēloties energoefektīvu aprīkojumu (datorus, monitorus, printerus, ekrānus), var būtiski samazināt elektrības patēriņu. Vēl lielāku ietaupījumu var gūt, izslēdzot visu šo aprīkojumu, kamēr tas netiek izmantots.

Pirms katras iekārtas iegādes ir jāpievērš uzmanība ne tikai ierīču parametriem, bet arī marķējumiem. Viens no tiem ir CE (no franču valodas Conformité Européenne – Eiropas atbilstība) marķējums. Tas ir ražotāja apliecinājums, ka prece atbilst veselības, drošības un vides aizsardzības prasībām, kas ir noteiktas Eiropas Savienībā attiecībā uz konkrēto preču grupu. CE zīme nodrošina preču brīvu kustību visā Kopienas tirgū, jo nav nepieciešama preču atkārtota pārbaude. CE zīme nav kvalitātes zīme.

CE zīme sastāv no sākumburtiem CE šādā formā:

Tirgū mēdz būt preces ar viltotu CE marķējumu.

Savukārt ENERGY STAR zīme norāda patēriņa preces, piemēram, datorus, printerus, kopētājus, televizorus, termostatus, griestu ventilatorus un citas ierīces un aprīkojumu, ar visaugstāko energoefektivitāti.

Izstrādājuma  energoefektivitātes rādītāji nodrošina tā ergonomiskumu un drošumu. Tas nozīmē, ka ierīcēm ar ENERGY STAR logotipu enerģijas patēriņš ir vidēji par 20–30 % mazāks nekā izstrādājumiem ar līdzvērtīgu funkcionalitāti. Zīmi ir apstiprinājusi Starptautiskā akreditācijas organizācija (International Accreditation Service, IAS). Plašāka informācija šeit

1. Dators

2. Monitors

3. Printeris

4. Apgaismojums

• Darba vietas apgaismojums ir ļoti būtisks faktors, kas, nepiemēroti izvēlēts, var nogurdināt redzi, savukārt, pareizi un pārdomāti izvēlēts, var uzlabot darbaspējas. Lai nodrošinātu kvalitatīvu apgaismojumu tieši darba zonā un samazinātu izmaksas par elektrību, vēlams uzstādīt LED spuldzes.
• Darba ražīgumam un produktivitātei darba zonās piemērotāks būs baltas krāsas apgaismojums (3200–4000 K). Gaismas krāsa spēj psiholoģiski ietekmēt cilvēka darba ražīgumu – baltāka gaisma sniedz enerģiju un veicina koncentrēšanos.
• Darba vietu vai mācību zonu iesakām iekārtot gaišā, saulainā vietā.
• Lai maksimāli izmantotu saules gaismu, galds jānovieto loga tuvumā, ievērojot, ka šādā gadījumā jāparūpējas, lai logs ir aprīkots ar žalūzijām vai aizkariem jeb iespēju kontrolēt saules gaismas daudzumu telpā.
• Darba vai mācību vietas izgaismošanai nepietiks tikai ar telpas vispārējo apgaismojumu, tādēļ iesakām izvēlēties arī galda lampu, kas spilgtāk izgaismo darba virsmu. Galda lampai ir piemērota LED spuldze ar aptuveni 800 lūmeniem un gaismas krāsas temperatūru 3200–4000 K, kas atbilst baltai gaismai.
• Kad ir atrasta darba vietai piemērota spuldze, jāparūpējas arī par galda lampu un tās novietojumu. Ja plānots iegādāties jaunu gaismekli, iesakām izvēlēties lampu ar regulējamu augstumu.
• Svarīgi, lai galda lampa izgaismo visu galda virsmu. Tādā veidā acīm neveidosies diskomforts, ja būs nepieciešams pārslēgties no neizgaismotās vietas uz izgaismoto. Ja esat labrocis, galda lampu novietojiet kreisajā pusē, lai rakstīšanas brīdī nekristu ēna. Savukārt kreiļiem lampa jānovieto labajā pusē. Arī galda lampas augstums jānoregulē tā, lai gaisma tiešā veidā nespīdētu acīs, bet gan uz darba virsmas.
• Strādājot vai mācoties ieteicams ieslēgt gan telpas apgaismojumu, gan arī galda lampu, lai saudzētu redzi. Savukārt, pārtraucot darbu pie rakstāmgalda, sākumā ieteicams izslēgt galda lampu un tikai tad griestu lampu, lai neapžilbinātu acis.

5. Mikroklimats un iekštelpu vide

• Steidzīgajā dzīves ritmā cilvēki bieži vien neaizdomājas par sliktās pašsajūtas patiesajiem iemesliem, piemēram, kāpēc dienas laikā pēkšņi māc nogurums, acis kļūst jutīgas, sāk sāpēt galva. Šos simptomus var lielā mērā izraisīt nelabvēlīgs mikroklimats.
• Miera stāvoklī cilvēks ieelpo un izelpo vidēji 17 reižu minūtē, tā patērējot gaisa daudzumu, kas ir līdzvērtīgs četrām divu litru ūdens pudelēm. Ja ieelpotajā gaisā ir augsts ogļskābās gāzes (CO₂) līmenis, cilvēkam var rasties diskomforts, nogurums, pasliktināties pašsajūta, pastāv noguruma un galvassāpju risks, kā arī iespējamība, ka būs veselības problēmas ilgtermiņā.
• CO₂ koncentrāciju mēra mērvienībās ppm (parts per million). 1 ppm – viena daļiņa uz miljonu citu. Par maksimāli pieļaujamo robežu telpā, kas būtiski neietekmē veselību, uzskata CO₂ koncentrāciju līdz 1000 ppm. Pārsniedzot 2000 ppm, palielinās elpošanas biežums, cilvēks kļūst miegains, pie 5000 ppm sākas nopietnas veselības problēmas – paātrinās sirdsdarbība, rodas galvassāpes, reiboņi.
• Tādēļ, lai nesamazinātu darba ražīgumu un rūpētos par veselību, aicinām uzturēt telpā veselīgu gaisu, kā arī piemērotu temperatūras un mitruma līmeni.
• Ieteicamā temperatūra darba istabā ir 20–22 °C.
• Vienkāršākais veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti mājās, ir efektīva vēdināšana. Lai nezaudētu darba un koncentrēšanās spējas, vismaz reizi stundā nepieciešams uz pāris minūtēm pilnībā atvērt logus. Ja ir tāda iespēja, logus iesakām atvērt pretējās mājokļa pusēs, radot vilkmi, tā telpas izvēdināsies maksimāli īsā laikā, neradot lielu siltuma zudumu.
• Lai vienmēr būtu pārliecība par kvalitatīvu gaisu un vidi sev apkārt, var iegādāties, piemēram, Aranet4 Home – Latvijā ražotu inovatīvu gaisa kvalitātes sensoru, kas nodrošina nepārtrauktu CO₂, temperatūras, mitruma un spiediena līmeņa uzraudzību telpā. To ir viegli un ērti uzstādīt, kā arī lietot, jo sensors ir bezvadu, turklāt savienojams ar mobilo telefonu.