Ventilācija

Ventilācija ir viens no būtiskiem aspektiem, kas jāapsver būvējot jaunu vai renovējot esošu mājokli. Pareizi izvēlēta un izbūvēta ventilācijas sistēma rūpēsies ne tikai par iekštelpu gaisa kvalitāti un cilvēku komfortu, bet arī par ēkas ilgmūžību un energoresursu efektīvu izmantošanu.

Ventilācija.png

Latvijā prasības ventilācijai nosaka MK noteikumi Nr. 310 par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija".

Iekštelpu gaisa kvalitāte

Ieteicamā temperatūra un relatīvais mitrums

  • Mūsdienās cilvēki lielāko dzīves daļu pavada iekštelpās, tāpēc ir ļoti svarīgi rūpēties par mājokļa mikroklimatu.
  • Telpām ar dažādām vajadzībām var atšķirties gaisa kvalitātes prasības. Turklāt katram cilvēkam var būt arī atšķirīga komforta temperatūra, bet to vēlams uzturēt robežās no 18 °C līdz 22 °C.
  • Ieteicamais gaisa relatīvais mitrums ir robežās no 40 % līdz 60 %.
  • Zems relatīvais mitrums var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz ādu, elpceļiem, deguna gļotādu un acīm, radot kairinājumu, kā arī sausā gaisā palielinās vīrusu un baktēriju izplatīšanās spēja.
  • Savukārt augsta relatīvā mitruma ietekmē palielinās putekļu ērcīšu iespējamība, kā arī uz aukstajām virsmām, piemēram, logu rāmjiem var kondensēties ūdens pilieni, kas izraisa pelējuma veidošanos.

CO2 līmenis telpās

  • Ļoti būtisks mikroklimata rādītājs ir ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā. To mēra miljondaļās jeb “ppm”.
  • CO2 līmenim telpā nevajadzētu pārsniegt 800 ppm virs āra gaisa CO2 rādītāja, kas ir 350 – 400 ppm.
  • Par pieņemama gaisa kvalitāti uzskata CO2 koncentrāciju līdz 1000 ppm.
  • Pārsniedzot šo vērtību, telpā samazinās skābekļa daudzums, kā rezultātā cilvēkiem parādās nogurums, miegainība un pat galvassāpes.

Nepieciešamā gaisa apmaiņa

  • Latvijas būvnormatīvā noteiktais svaigā gaisa pieplūdes daudzums telpā, kurā uzturas viens cilvēks un nav citu gaisa piesārņojuma avotu, ir 15 m3/h.
  • Tomēr, lai saglabātu optimālu komforta līmeni un no telpas tiktu izvadīti visi iespējamie piesārņotāji un mitrums, jānodrošina gaisa apmaiņa 20 – 30 m3/h.
nepieciešamā_gaisa_apmaiņa.png

Lai gaisa apmaiņa mājoklī notiktu pareizi, ir nepieciešami trīs aspekti – gaisa pieplūde, gaisa cirkulācija un gaisa nosūce. Pastāv dažāda veida ventilācijas risinājumi – gan dabiskie, gan mehāniskie.

  • Dabiskā ventilācija balstās uz gaisa cirkulācijas īpašībām spiediena vai temperatūras starpības rezultātā.
  • Mehāniskās ventilācijas gadījumā gaisa apmaiņu nodrošina ventilācijas iekārta.

Dabiskā ventilācija

Vēsturiskā gaisa pieplūde

  • Kādreiz gaisa pieplūde tika daļēji nodrošināta caur neblīvumiem ēkas konstrukcijā, pa kuriem telpās pieplūda svaigais gaiss.
  • Atsevišķu daudzdzīvokļu ēku ārsienās ir iebūvēti svaigā gaisa pieplūdes kanāli.
  • Renovējot ēkas, veicot logu nomaiņas, siltināšanas un ēkas hermētiskuma nodrošināšanas darbus, kā arī dažādus remontdarbus iekštelpās, neblīvumi un svaigā gaisa pieplūdes kanāli bieži vien tiek aiztaisīti ar dažādiem risinājumiem, kā rezultātā svaigā gaisa pieplūde netiek nodrošināta dabiskā ceļā.
Vēsturiskā gaisa pieplūde.png 

Gaisa cirkulācija mājoklī

  • Gaisa cirkulācija mājoklī parasti notiek pa atvērtām durvīm, gaiteņiem vai citām spraugām.
  • Nomainot iekštelpu durvis, vēlams atstāt nelielu spraugu zem tām, lai pat aizvērtā stāvoklī gaiss varētu apmainīties starp telpām.
  • Ja durvis ir cieši noslēgtas, tad telpā, kur ir nodrošināta gaisa pieplūde var rasties pārspiediena stāvoklis, savukārt telpās, kur ir gaisa nosūces kanāli – zemspiediena stāvoklis.
  • To var izjust kā pretestību durvju atvēršanas vai aizvēršanas procesā.

rsz_1rsz_gaisa_cirkulācija.png

Gaisa nosūces kanāli

  • Gaisa nosūces kanāli gan daudzdzīvokļu namos, gan privātmājās tiek ierīkoti telpās ar paaugstināta mitruma risku, kā piemēram, virtuvē, vannas istabā un tualetē.
  • Tas tiek darīts, lai liekais mitrums un smakas, kas rodas maltītes gatavošanas vai mazgāšanās laikā nenokļūtu visā mājoklī, bet tiktu izvadīts ārā no tā.
  • Daudzdzīvokļu namos gaiss pa nosūces kanāliem nonāk vertikālajās gaisa nosūces šahtās, kas nosūces gaisu izvada uz ēkas jumta.
  • Gaisa plūsmu nodrošina gaisa spiediena starpība starp telpu un jumta izplūdes atveres augstumu.
  • Jo augstāk uz jumta atradīsies gaisa nosūces šahta, jo labāka būs gaisa vilkme.
  • Tāpat vilkmi uzlabo vai pasliktina arī ārējie apstākļi, piemēram, vējš. Ja ēkas dabiskajai ventilācijai ir nepietiekama vilkme, uz jumta gaisa izplūdes kanāliem tiek uzstādīti deflektori.
  • Tie izskatās kā palielināta diametra caurules gali, kas pastiprina ventilācijas sistēmas vilkmi atkarībā no vēja virziena.
Gaisa nosūces kanāli.png

Aizliegts!

  • Dabiskās ventilācijas nosūces kanālus nedrīkst noslēgt vai to priekšā nedrīkst uzstādīt ventilatorus, kas nestrādā visu diennakti, jo brīdī, kad ventilators nestrādā, nenotiek gaisa nosūce, un ventilācija mājoklī nefunkcionē.
  • Tas pats attiecas uz dabiskās ventilācijas nosūces kanāliem virtuvē.
  • Daudzdzīvokļu namu dzīvokļos, kur tiek izmantotas gāzes plītis un apkures iekārtas, nedrīkst iejaukties dabiskās ventilācijas sistēmā.
  • Jebkura iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, dabiskās ventilācijas pārbūvēšana bez saskaņojuma vai tvaika nosūcēja pievienošana nosūces kanālam virtuvē nav pieļaujama un uzskatāma par patvaļīgu būvniecību.

Aizliegts.png

Mehāniskās ventilācijas pamatelements ir iekārta vai vairākas iekārtas, kas nodrošina gaisa apmaiņu telpās.

Ir pieejami gan centralizēti, gan decentralizēti mehāniskās ventilācijas risinājumi.

Mehāniskās ventilācijas veidi

Decentralizētas ventilācijas sistēmas

  • Decentralizētas ventilācijas sistēmas gadījumā atsevišķām telpām vai telpu grupām gaisa apmaiņu nodrošina atsevišķas iekārtas.
  • Pastāv risinājumi, kuriem gaisa pieplūdi un gaisa nosūci nodrošina atsevišķas iekārtas vai vienkārši ventilatori.
  • Šādi risinājumi ir piemēroti daudzdzīvokļu namiem, kur visi nama iemītnieki nevēlas vai nevar uzstādīt kopīgu ventilācijas iekārtu.

Decentralizēta.png

Centralizētās ventilācijas sistēmas

  • Centralizētās ventilācijas sistēmas ir paredzētas gan privātmājām, gan daudzdzīvokļu namiem.
  • Šajā gadījumā par gaisa apmaiņu rūpējas viena iekārta, kura gaisa cirkulāciju veic pa atsevišķiem gaisa kanāliem.
  • Svaigā gaisa pieplūdes kanālus ieteicams uzstādīt telpās, kur primāri nepieciešams svaigais gaiss, kā piemēram, guļamistabā un dzīvojamajā istabā.
  • Gaisa nosūces kanālus ieteicams uzstādīt virtuvē, vannas istabā un tualetē.
  • Svaigā gaisa pieplūdes kanālus un iekštelpu gaisa nosūces kanālus, kas atrodas ēkas ārpusē, nav vēlams uzstādīt tuvu vienu otram, lai ventilācijas iekārta neiesūktu atpakaļ ēkā no mājokļa tikko izplūdušo gaisu.
Centralizēta.png

Ventilācijas iekārtas ar rekuperāciju atgūst siltumu no nosūces gaisa un ar to uzsilda svaigo pieplūdes gaisu. Tas ļauj atgūt pat līdz 90 % no nosūces gaisā esošā siltuma. Ja nosūces gaisa temperatūra ir 20 °C un āra gaisa temperatūra ir 0°C, tad pieplūdes gaisa temperatūra būs 18 °C. Šāds siltuma atguves veids ļauj samazināt izmaksas par apkuri.

Rekuperācija.png

Divi izplatītākie rekuperācijas iekārtu veidi:

  • plākšņu siltummainis,
  • rotējošais siltummainis.

Ventilācija ar rekuperāciju

Plākšņu tipa rekuperators

  • Plākšņu rekuperatoru veido krustveida plāksnes, starp kurām šķērsām un paralēli plūst izolētas pieplūdes un nosūces gaisa plūsmas, kuru temperatūra savstarpēji izlīdzinās.
  • Plākšņu siltummaiņa rekuperatora priekšrocība ir ļoti augsta nosūces un pieplūdes gaisa atdalīšanas efektivitāte – pat līdz 99,9 %.
  • Tādējādi to var lietot, lai atgūtu siltumu pat no virtuves nosūces kanāla izplūstošā siltā gaisa, neuztraucoties par nevēlamu smaku izplatīšanos citās mājokļa telpās.
  • Šāda tipa rekuperators neatgūst telpā esošo mitrumu.
  • Gadījumos, kad āra gaiss ir ļoti sauss, arī telpā samazināsies mitruma līmenis.
  • Plākšņu rekuperatora trūkums ir iespējamā kondensāta veidošanās pašā siltummainī.
  • Tas var rasties ziemas periodā, kad āra gaisa temperatūra noslīd zem -2 °C.

Plākšņu_tipa.png

Ir divi risinājumi, kurus izmanto, lai novērstu kondensāta veidošanos:

  1. samazināt pieplūdes gaisa intensitāti un palielināt nosūces gaisa intensitāti, tādejādi pasliktinot rekuperatora efektivitāti un samazinot pieplūdes gaisa temperatūru.
  2. uzstādīt elektrisko sildītāju āra gaisa pieplūdes kanālā, un uzsildīt ārā gaisu virs -2 °C, taču tas radīs papildu elektroenerģijas patēriņu.

Rotora tipa rekuperators

  • Ventilācijas iekārtā ar rotējošo siltummaini uz gultņiem ir uzstādīts alumīnija plākšņu rotors, kurā ir gaisa caurplūdes kanāli. Nosūces gaiss uzsilda rotoru, un šis siltums tiek izmantots pieplūdes gaisa uzsildīšanai.
  • Šāda tipa iekārtā pieplūdes un nosūces gaiss nedaudz sajaucas – 2 līdz 5 % robežās.
  • Tādējādi ir minimāla iespēja pārnest smaržas no nosūces gaisa uz pieplūdes gaisu.
  • Rotējošais siltummainis daļēji atgūst mitrumu no nosūces gaisa, kas ir svarīgi ziemas periodā, kad āra gaisa relatīvais mitrums ir zems.
  • Rotora tipa siltummainī nav iespēja rasties kondensātam, kas novērš iekārtas aizsalšanas risku.
  • Jāmin, ka pie ļoti zemas āra gaisa temperatūras samazinās šī rekuperatora tipa efektivitāte.

Rotora tipa rekuperators.png

Entalpijas tipa rekuperators

  • Lai apvienotu plākšņu siltummaiņa un rotora tipa siltummaiņa rekuperatoru labās īpašības, radīts entalpijas siltummainis.
  • Entalpijas siltummaiņa pamatā ir plastmasas plākšņveida siltummainis.
  • Tā plāksnes ir izgatavotas no speciālas nanomembrānas, kuras galvenā īpašība ir mitruma atgūšana.
  • Membrānas struktūra ir veidota tā, lai tikai savienojumi, kas ir ūdens tvaika molekulu izmērā, varētu pārvietoties no vienas membrānas puses uz otru.
  • Entalpijas siltummainim ir augsta enerģijas atgūšanas efektivitāte.
  • Pateicoties mitruma atgūšanas īpašībai, būtiski samazinās siltummaiņa sasalšanas risks.
  • Šāds rekuperators ļauj saglabāt telpās esošo gaisa mitruma līmeni un vienlaicīgi garantēt, lai nosūces un pieplūdes gaisa plūsmas būtu nošķirtas viena no otras.

Iekārtu vadība un kontrole

Izvēloties gan vienkāršas ventilācijas iekārtas, gan iekārtas ar rekuperāciju, jāpievērš uzmanība iekārtas vadības sistēmai un gaisa plūsmas un temperatūras regulēšanas iespējām.

Gandrīz visas ventilācijas iekārtas ir aprīkotas ar mitruma vai CO2 sensoru, kas seko līdzi gaisa kvalitātei telpās un automātiski regulē parametrus, lai nodrošinātu attiecīgo gaisa kvalitāti telpās. Kvalitatīvi izvēlēta un uzstādīta ventilācijas sistēma strādās autonomi bez cilvēka iejaukšanās un neprasīs lielas pūles tās uzturēšanas darbos.

Jāatceras, ka ventilācijas iekārtām ir gaisa filtri, kas regulāri ir jāmaina, lai netiktu ietekmēta gaisa kvalitāte un traucēta iekārtu darbība, samazinot to energoefektivitāti. Katras iekārtas filtru nomaiņas biežums lielākoties ir atšķirīgs dažādu ražotāju ierīcēm. To ietekmē arī ventilācijas iekārtas noslodzes intensitāte, āra gaisa piesārņojums un ēkas ģeogrāfiskais novietojums.

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!

Vairāk sadaļu