Siltās grīdas ir zem grīdas iestrādāta sistēma, proti, tā ietver sildelementa uzstādīšanu zem grīdas seguma materiāla, kas nodrošina siltuma izstarošanu telpā.

Siltās grīdas nodrošina vienmērīgu un ērtu apkuri, padarot tās īpaši piemērotas mājokļiem aukstā klimatā. Viena no galvenajām silto grīdu priekšrocībām ir to energoefektivitāte, salīdzinot ar tradicionālajām apkures sistēmām, jeb radiatoriem

Atšķirībā no tradicionālajām apkures sistēmām, kur var rasties karstie un aukstie punkti, siltās grīdas veic apsildi no grīdas uz augšu, līdz ar to siltais gaiss tiek vienmērīgi sadalīts telpā, nodrošinot nemainīgu temperatūru, turklāt ar mazāku enerģijas patēriņu.

Konvekcijas tipa sildītājs salīdzinoši ātri piesilda telpu ar siltā gaisa plūsmu, kas izplūst pa atverēm sildītāja augšdaļā, bet tā radītā gaisa plūsma telpā pārvieto arī putekļus.

Pārsvarā konvekcijas sildītājs ir aprīkots ar termostatu, kas ļauj regulēt siltuma intensitāti un ierīces darbošanās ilgumu, līdz ar to tas telpā uztur iestatīto temperatūru.

Pieejami arī modeļi ar papildu ventilatoru, kas veicina siltā gaisa cirkulāciju telpā.

Konvekcijas sildītājs ir piemērots gadījumos, kad mājoklī nav pamatapsildes vai tā nenodrošina telpām nepieciešamo temperatūru.

Eļļas radiatora darbības princips ir līdzīgs centralizētās apkures radiatoriem – tajā iepildīts šķidrs siltumnesējs – eļļa, kas uzsilstot nodod siltumu sildītāja metāla korpusam.

Eļļas radiators telpu uzsilda lēnāk, bet pēc izslēgšanas atdziest ilgākā laika periodā, līdz ar to ir piemērots kā ilglaicīgs siltuma avots.

Eļļas radiatora siltumatdeve ir atkarīga no virsmas lieluma jeb sekciju skaita, tādēļ telpu ātrāk piesildīs ierīce ar lielāku sekciju jeb ribu skaitu.

Pieejami arī eļļas radiatori ar termostatu un papildu ventilatoru.

Eļļas radiators ir piemērots gadījumos, kad esošā apsildes sistēma nespēj nodrošināt nepieciešamo telpu temperatūru.

Infrasarkano staru sildītājs maksimālo jaudu sasniedz dažu sekunžu laikā, strauji radot siltumu tā siltumstarošanas zonā.

Tas nesilda gaisu, bet gan tā starojuma zonā esošos priekšmetus, virsmas un ķermeņus, kas pēc tam atdod siltumu un sasilda telpu.

Infrasarkano staru sildītājs var radīt tā saukto termālo diskomfortu, jo stari apsilda tikai vienu telpas daļu, kamēr cita ir vēsāka.

Infrasarkano staru sildītājs ir piemērots vietās, kur nav nepieciešams uzsildīt visu telpu, bet tikai tās daļu, kurā atrodas cilvēks, piemēram, garāžā, verandā.

Inerces sildītājs ir akumulējoša tipa elektriskais sildītājs, kas aprīkots ar siltuma akumulatoru jeb uzkrājēju – keramikas plāksni vai īpaša materiāla ķieģeļiem, kuros iebūvēts sildelements.

Šāda veida sildītāja cena ir augstāka, bet tas atdziest ilgākā laika periodā.

Inerces sildītājs ir aprīkots ar termostatu, dažkārt arī ar klātbūtnes sensoru, kas pazemina telpas temperatūru prombūtnes gadījumā, un atvērto logu sensoru, kas automātiski izslēdz ierīci vēdināšanas laikā.

Jāņem vērā, ka, izvēloties šādu sildītāju, temperatūra nepieciešamības gadījumā telpā mainīsies ilgākā laika posmā, nekā izmantojot citus elektriskos sildītājus.

Inerces sildītājs ir piemērots mājoklī, kur elektriskā apsilde ir vienīgais siltuma avots.

Siltumsūknis ir energoefektīvākais elektriskās apsildes veids, jo tas izmanto elektroenerģiju, lai apkārtējā vidē esošo siltumenerģiju pārvērstu mājsaimniecībā lietojamā siltumā. Šo siltumenerģiju var iegūt gan no gaisa, gan zemes. Salīdzinot ar pārējiem elektriskās apsildes veidiem, siltumsūknis ir 3 līdz 5 reizes efektīvāks – patērējot 1 kWh elektroenerģijas, šī iekārta spēj saražot pat 5 kWh siltuma.

Siltumsūkņi ir daudzfunkcionālas iekārtas, kas spēj sildīt ne tikai gaisu, bet arī ūdeni. Tāpat iekārtas ir pielāgotas darbam dažādos klimatiskajos apstākļos, ko apliecina to plašais pielietojums aukstajos Skandināvijas reģionos.

Gaiss-gaiss tipa siltumsūkņi

Gaiss-gaiss tipa siltumsūkņi ir izmaksu ziņā lētākais siltumsūkņu veids, kā arī to montāža ir salīdzinoši vienkārša. Sistēma sastāv no āra bloka, kas absorbē gaisā esošo siltumu, un iekštelpu bloka, kas uzsilda telpā esošo gaisu. Šis siltumsūkņa veids bez papildu pārbūves spēj nodrošināt arī dzesēšanas funkciju, tomēr jārēķinās, ka tas nebūs piemērots kā pamata apsildes veids visam mājoklim, jo iekārta nespēj nodrošināt vienmērīgu siltuma sadali visās telpās.

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņi

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņu izbūves process ir līdzīgs gaiss-gaiss siltumsūkņiem, kur ārpus ēkas jānovieto iekārtas ārējais bloks, bet atšķirībā no gaiss-gaiss siltumsūkņa šajā gadījumā iekārta silda nevis telpas gaisu, bet gan šķidro siltumnesēju, kas iegūto siltumu ļauj izmantot, piemēram, apsildāmo grīdu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Ņemot vērā, ka šis siltumsūkņu veids izmanto gaisā esošo siltumu, tad šādu risinājumu ieteicams kombinēt ar kādu citu apkures veidu, piem., granulu katlu, lai nodrošinātu efektīvāku siltuma ieguvi brīžos, kad āra gaisa temperatūra nepārsniedz -15 °C.

Zemes siltumsūkņi

Zemes siltumsūknis ir efektīvākais siltumsūkņu veids, tomēr tā izbūve ir sarežģītāka un dārgāka salīdzinājumā ar gaisa siltumsūkņiem. Galvenais izmaksu sadārdzinājuma iemesls ir nepieciešamība zemē izbūvēt kolektora kontūru vai dziļurbumu, kas ļauj izmantot zemē akumulēto siltumu. Šī siltumsūkņa būtiskākā priekšrocība ir stabila darbība pie dažādām āra gaisa temperatūrām, jo zemes slāņos temperatūra saglabājas nemainīga visu gadu – aptuveni +6 °C –, kas gada griezumā ļauj nodrošināt augstāku iekārtas darbības efektivitāti. Lai apkures sezonā nodrošinātu vēl augstāku efektivitāti, var izmantot arī saules kolektorus papildus siltuma akumulēšanai zemē brīžos, kad vasarā veidojas siltuma pārpalikums.

Siltumsūkņu priekšrocības:

• Nav degšanas procesa, kas to ekspluatāciju padara drošāku salīdzinājumā ar cita veida apsildes risinājumiem;
• Iespēja ērti kontrolēt nepieciešamo apsildes temperatūru, kā arī pieejama attālinātā vadība;
• Nav nepieciešams skurstenis vai atsevišķa telpa iekārtas un kurināmā novietošanai;
• Risinājums pielāgojams dažādām platībām, sākot no vienas istabas līdz pat visai mājai;
• Tiešā veidā nerada CO₂ emisijas un izmanto atjaunīgo enerģiju.