Apsilde un siltināšana

Visas elektriskās apsildes ierīces, izņemot siltumsūkņus, ir vienlīdz efektīvas – tās patērē 1 kWh elektroenerģijas, lai saražotu līdz 1 kWh siltumenerģijas.

Tomēr jāņem vērā, ka katra elektriskā sildierīce telpu sasildīs atšķirīgā laika periodā, tādēļ ieskatieties zemāk apkopotajos ieteikumos, lai izvēlētos savām vajadzībām piemērotāko ierīci.

Pirms elektriskās apsildes ierīces iegādes svarīgi ir noskaidrot, kādam mērķim tā būs nepieciešama – straujai telpas piesildīšanai vai ilgstošai siltuma uzturēšanai. Izvēloties atbilstošu apsildes ierīci, lieki netērēsiet elektroenerģiju.

IMG_1738.JPG

Lai izvēlētos atbilstošas jaudas elektrisko apsildes ierīci, atceries: telpā ar 3 metrus augstiem griestiem, katra m2 apsildei nepieciešamā jauda ir aptuveni 100 W, tātad 10 m2 lielai telpai ir piemērots elektriskais sildītājs ar 1000 W jeb 1 kW jaudu.

Kura apsildes ierīce ir energoefektīva un kā izvēlēties?

Siltās grīdas

Apsildama grida.png

Siltās grīdas ir zem grīdas iestrādāta sistēma, proti, tā ietver sildelementa uzstādīšanu zem grīdas seguma materiāla, kas nodrošina siltuma izstarošanu telpā.

Siltās grīdas nodrošina vienmērīgu un ērtu apkuri, padarot tās īpaši piemērotas mājokļiem aukstā klimatā. Viena no galvenajām silto grīdu priekšrocībām ir to energoefektivitāte, salīdzinot ar tradicionālajām apkures sistēmām, jeb radiatoriem

Atšķirībā no tradicionālajām apkures sistēmām, kur var rasties karstie un aukstie punkti, siltās grīdas veic apsildi no grīdas uz augšu, līdz ar to siltais gaiss tiek vienmērīgi sadalīts telpā, nodrošinot nemainīgu temperatūru, turklāt ar mazāku enerģijas patēriņu.

Silto grīdu izvēle

  • Jāņem vērā, ka ne visi grīdas segumi ir piemēroti, lai zem tā uzstādītu sildelementus, tādēļ, raugoties uz šādu apkures risinājumu, ieteikums vispirms konsultēties ar zinošu speciālistu, kas palīdzēs izvēlēties labāko risinājumu konkrētajai telpai.
  • Materiāli ar augstu siltumvadītspēju, it īpaši keramikas flīzes un akmens seguma materiāli, ir vispiemērotākie, lai zem tiem uzstādītu grīdas apsildes sistēmu, jo tie telpā labi saglabā un izplata siltumu.
  • Mūsdienās ir pieejami daudzveidīgi silto grīdu veidi, kur siltumnesējs ir ūdens, speciāls šķīdums vai elektriskais sildelements.

Elektriskās apsildes paklāji ir populāra izvēle esošas grīdas modernizēšanai, jo tos var viegli uzstādīt gandrīz zem jebkura veida grīdas seguma materiāla. Tā kā apsildes paklāji izmanto elektrību, tos iespējams kombinēt ar saules paneļiem. Salīdzinot ar citām silto grīdu sistēmām, elektriskās apsildes paklāji telpu uzsilda ātrāk, tomēr tie ir piemēroti mazākām telpām, piemēram, vannas istabai un virtuvei.

Tradicionālo silto grīdu cauruļu sistēmu visefektīvāk ir kombinēt ar gaiss-ūdens un zemes siltumsūkņiem. Salīdzinājumā ar citiem apkures veidiem, izmantojot šo apkures risinājumu, telpas tiek uzsildītas vienmērīgi, turklāt šī sistēma ir piemērota visām mājokļa telpām. Tas ir arī viens no populārākajiem risinājumiem modernā interjerā.

Kapilāru siltummaiņu sistēma izmanto cauruļu tīklu, kur, salīdzinot ar tradicionālo sistēmu, tiek izmantotas šaurāka diametra caurulītes, kā arī attālums starp tām ir daudz mazāks. Sistēmu ir iespējams iebūvēt griestos un sienās, vienmērīgāk nodrošinot siltuma sadali telpā.

  • Nav ieteicams uzstādīt apsildāmās grīdas telpās un vietās, kur to darbību apgrūtinās šķēršļi, piemēram, virtuves iekārta, mēbeles vai kāpnes u.c. Šādi šķēršļi darbosies kā izolators, neļaujot siltumam efektīvi sildīt telpu.

Lai silto grīdu risinājums būtu efektīvs

  • Programmējams termostats var palīdzēt ietaupīt enerģiju un finanses, jo sniedz iespēju iestatīt atšķirīgas temperatūras dažādiem diennakts laikiem. Tāpat iespējams pielāgot temperatūru atkarībā no tā, vai kāds atrodas mājoklī vai devies ārpus tā.
  • Izvēloties siltās grīdas lielai mājai ar vairākiem stāviem, jāapsver iespēja silto grīdu sistēmai uzstādīt telpu zonējuma vadības ierīci. Tas ļaus pielāgot temperatūru atbilstoši telpām, nevis sildīt visu māju līdz konstantai temperatūrai.
  • Temperatūras kontrole ir svarīgs priekšnoteikums ilglaicīgai silto grīdu izmantošanai. Tas ļaus saglabāt optimālu temperatūru, jo straujas temperatūras izmaiņas var bojāt grīdas segumu. Precīza ieteicamā temperatūra ir jāizvēlas atbilstoši grīdas materiāla veidam. Lai noteiktu precīzu temperatūras diapazonu, kas piemērots konkrētajam grīdas segumam, aicinām iepazīties ar ražotāja norādījumiem.

Silto grīdu kopšana

  • Uz siltās grīdas sistēmas virsmas var uzkrāties putekļi un netīrumi, kas laika gaitā samazinās tās efektivitāti, tādēļ ir svarīgi tās regulāri kopt, izmantojot mīkstu slotu vai putekļu sūcēju.
  • Lai siltās grīdas kalpotu ilgāk, svarīgi regulāri veikt apkopi uzstādītajai sistēmai, kā arī profilaktiskas pārbaudes un ievērot ražotāja ieteikto apkopes grafiku. Pamanot darbības traucējumus silto grīdu sistēmai, svarīgi ir sazināties ar speciālistu, kas diagnosticēs problēmu un sniegs risinājumu.

Konvekcijas tipa sildītājs

Konvekcijas silditajs.png

Konvekcijas tipa sildītājs salīdzinoši ātri piesilda telpu ar siltā gaisa plūsmu, kas izplūst pa atverēm sildītāja augšdaļā, bet tā radītā gaisa plūsma telpā pārvieto arī putekļus.

Pārsvarā konvekcijas sildītājs ir aprīkots ar termostatu, kas ļauj regulēt siltuma intensitāti un ierīces darbošanās ilgumu, līdz ar to tas telpā uztur iestatīto temperatūru.

Pieejami arī modeļi ar papildu ventilatoru, kas veicina siltā gaisa cirkulāciju telpā.

Konvekcijas sildītājs ir piemērots gadījumos, kad mājoklī nav pamatapsildes vai tā nenodrošina telpām nepieciešamo temperatūru.

Eļļas radiators

ellas radiators.png

Eļļas radiatora darbības princips ir līdzīgs centralizētās apkures radiatoriem – tajā iepildīts šķidrs siltumnesējs – eļļa, kas uzsilstot nodod siltumu sildītāja metāla korpusam.

Eļļas radiators telpu uzsilda lēnāk, bet pēc izslēgšanas atdziest ilgākā laika periodā, līdz ar to ir piemērots kā ilglaicīgs siltuma avots.

Eļļas radiatora siltumatdeve ir atkarīga no virsmas lieluma jeb sekciju skaita, tādēļ telpu ātrāk piesildīs ierīce ar lielāku sekciju jeb ribu skaitu.

Pieejami arī eļļas radiatori ar termostatu un papildu ventilatoru.

Eļļas radiators ir piemērots gadījumos, kad esošā apsildes sistēma nespēj nodrošināt nepieciešamo telpu temperatūru.

Infrasarkano staru sildītājs

infrasarkano staru silditajs.png

Infrasarkano staru sildītājs maksimālo jaudu sasniedz dažu sekunžu laikā, strauji radot siltumu tā siltumstarošanas zonā.

Tas nesilda gaisu, bet gan tā starojuma zonā esošos priekšmetus, virsmas un ķermeņus, kas pēc tam atdod siltumu un sasilda telpu.

Infrasarkano staru sildītājs var radīt tā saukto termālo diskomfortu, jo stari apsilda tikai vienu telpas daļu, kamēr cita ir vēsāka.

Infrasarkano staru sildītājs ir piemērots vietās, kur nav nepieciešams uzsildīt visu telpu, bet tikai tās daļu, kurā atrodas cilvēks, piemēram, garāžā, verandā.

Inerces sildītājs

inerces silditajs.png

Inerces sildītājs ir akumulējoša tipa elektriskais sildītājs, kas aprīkots ar siltuma akumulatoru jeb uzkrājēju – keramikas plāksni vai īpaša materiāla ķieģeļiem, kuros iebūvēts sildelements.

Šāda veida sildītāja cena ir augstāka, bet tas atdziest ilgākā laika periodā.

Inerces sildītājs ir aprīkots ar termostatu, dažkārt arī ar klātbūtnes sensoru, kas pazemina telpas temperatūru prombūtnes gadījumā, un atvērto logu sensoru, kas automātiski izslēdz ierīci vēdināšanas laikā.

Jāņem vērā, ka, izvēloties šādu sildītāju, temperatūra nepieciešamības gadījumā telpā mainīsies ilgākā laika posmā, nekā izmantojot citus elektriskos sildītājus.

Inerces sildītājs ir piemērots mājoklī, kur elektriskā apsilde ir vienīgais siltuma avots.

Siltumsūknis

siltumsuknis_112x88.png

Siltumsūknis ir energoefektīvākais elektriskās apsildes veids, jo tas izmanto elektroenerģiju, lai apkārtējā vidē esošo siltumenerģiju pārvērstu mājsaimniecībā lietojamā siltumā. Šo siltumenerģiju var iegūt gan no gaisa, gan zemes. Salīdzinot ar pārējiem elektriskās apsildes veidiem, siltumsūknis ir 3 līdz 5 reizes efektīvāks – patērējot 1 kWh elektroenerģijas, šī iekārta spēj saražot pat 5 kWh siltuma.

Siltumsūkņi ir daudzfunkcionālas iekārtas, kas spēj sildīt ne tikai gaisu, bet arī ūdeni. Tāpat iekārtas ir pielāgotas darbam dažādos klimatiskajos apstākļos, ko apliecina to plašais pielietojums aukstajos Skandināvijas reģionos.

Gaiss-gaiss tipa siltumsūkņi

Gaiss-gaiss tipa siltumsūkņi ir izmaksu ziņā lētākais siltumsūkņu veids, kā arī to montāža ir salīdzinoši vienkārša. Sistēma sastāv no āra bloka, kas absorbē gaisā esošo siltumu, un iekštelpu bloka, kas uzsilda telpā esošo gaisu. Šis siltumsūkņa veids bez papildu pārbūves spēj nodrošināt arī dzesēšanas funkciju, tomēr jārēķinās, ka tas nebūs piemērots kā pamata apsildes veids visam mājoklim, jo iekārta nespēj nodrošināt vienmērīgu siltuma sadali visās telpās.

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņi

Gaiss-ūdens tipa siltumsūkņu izbūves process ir līdzīgs gaiss-gaiss siltumsūkņiem, kur ārpus ēkas jānovieto iekārtas ārējais bloks, bet atšķirībā no gaiss-gaiss siltumsūkņa šajā gadījumā iekārta silda nevis telpas gaisu, bet gan šķidro siltumnesēju, kas iegūto siltumu ļauj izmantot, piemēram, apsildāmo grīdu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Ņemot vērā, ka šis siltumsūkņu veids izmanto gaisā esošo siltumu, tad šādu risinājumu ieteicams kombinēt ar kādu citu apkures veidu, piem., granulu katlu, lai nodrošinātu efektīvāku siltuma ieguvi brīžos, kad āra gaisa temperatūra nepārsniedz -15 °C.

Zemes siltumsūkņi

Zemes siltumsūknis ir efektīvākais siltumsūkņu veids, tomēr tā izbūve ir sarežģītāka un dārgāka salīdzinājumā ar gaisa siltumsūkņiem. Galvenais izmaksu sadārdzinājuma iemesls ir nepieciešamība zemē izbūvēt kolektora kontūru vai dziļurbumu, kas ļauj izmantot zemē akumulēto siltumu. Šī siltumsūkņa būtiskākā priekšrocība ir stabila darbība pie dažādām āra gaisa temperatūrām, jo zemes slāņos temperatūra saglabājas nemainīga visu gadu – aptuveni +6 °C –, kas gada griezumā ļauj nodrošināt augstāku iekārtas darbības efektivitāti. Lai apkures sezonā nodrošinātu vēl augstāku efektivitāti, var izmantot arī saules kolektorus papildus siltuma akumulēšanai zemē brīžos, kad vasarā veidojas siltuma pārpalikums.

Siltumsūkņu priekšrocības:

  • Nav degšanas procesa, kas to ekspluatāciju padara drošāku salīdzinājumā ar cita veida apsildes risinājumiem;
  • Iespēja ērti kontrolēt nepieciešamo apsildes temperatūru, kā arī pieejama attālinātā vadība;
  • Nav nepieciešams skurstenis vai atsevišķa telpa iekārtas un kurināmā novietošanai;
  • Risinājums pielāgojams dažādām platībām, sākot no vienas istabas līdz pat visai mājai;
  • Tiešā veidā nerada CO2 emisijas un izmanto atjaunīgo enerģiju.

Ienāc Elektrumveikals.lv un apskati pieejos siltumsūkņu modeļus.

Kā efektīvi lietot elektrisko sildītāju?

Katram ir sava komforta temperatūra, bet nereti, lai sasildītos, papildus ieslēdzam arī elektriskos sildītājus. Bet vai zināji, kā pareizi un efektīvi tos lietot?

Kā efektīvi lietot elektrisko sildītāju.png

Kā iespējams samazināt izmaksas?

Ja, pārnākot mājās, ir vēsi un vēlies strauji piesildīt telpu, sākotnēji sildītāju ieslēdz maksimālajā sildīšanas režīmā. Bet, kad telpā ir sasniegta komforta temperatūra, noregulē sildītāju tādā režīmā, lai uzturētu telpas temperatūru. Tā lieki netērēsi elektrību, ja izmantosi sildierīču regulēšanas iespējas, tādējādi izdosies ietaupīt līdz pat 30 % elektrības.

Jo augstāku temperatūru telpā iestatīsiet, jo vairāk elektroenerģijas patērēsiet. Vēlamā temperatūra, kad uzturaties mājoklī, dienā ir no +20 ˚C līdz +22 ˚C un naktī par 3 ˚C līdz 4 ˚C zemāka, bet pārējā laikā, kad neesat mājās, no +16 ˚C līdz +18 ˚C.

Ieteicamā temperatūra atsevišķās telpās ir šāda:

  • virtuvē, kur gatavojot izdalās situms, no +19 līdz +21 °C;
  •  guļamistabā no +17 līdz +18 °C;
  •  viesistabā un vannas istabā no +20 līdz +22 °C.

Vēl zemāku temperatūru vēlams izvēlēties tad, kad mājokli atstājat, proti, samazināt  līdz +16 °C. Samazinot temperatūru par 1 °C, elektrības patēriņu iespējams samazināt par 5 %.

Atceries, ka arī rudenī un ziemā telpas ir nepieciešams vēdināt, lai izvadītu telpā sakrājušos oglekļa dioksīdu (CO2) un organismam nodrošinātu svaigu gaisu. Lai efektīvi izvēdinātu telpas, atver logu pilnībā līdz brīdim, kamēr nepaspēj atdzist mēbeļu virsmas. Turklāt izslēdz elektrisko sildītāju vēdināšanas laikā, lai tas lieki netērētu elektrību.

Jo lielāki mājokļa siltuma zudumi, jo vairāk enerģijas nepieciešams apsildes temperatūras uzturēšanai. Lai saglabātu siltumu, ieteicams noblīvēt logus un durvis, nosiltināt ārsienas, bēniņus un pagraba pārsegumus.

Iegādājoties apsildes ierīci, ieteicams izvēlēties sildītāju ar temperatūras regulēšanas iespējām – taimeri, kas ļaus uzstādīt sildītāja darbības laika grafiku, un termostatu, kas ļaus iestatīt un uzturēt vēlamo telpas temperatūru.

Izvēloties elektriski apsildāmo grīdu, ļoti būtiska ir kvalitatīva grīdas siltumizolācija, lai siltumenerģija tiktu izmantota lietderīgi. Uzstādot elektriski apsildāmo grīdu, ieteicams izmantot viedo termostatu, kas telpu apsildes temperatūru ļauj kontrolēt attālināti ar viedtālruni vai planšetdatoru, kā arī automātiski pielāgo telpu temperatūru, lai, atgriežoties mājās, būtu silti un enerģija tiktu izmantota efektīvi.

Parūpējies arī par savu drošību – pārbaudi, vai elektriskais sildītājs neatrodas pārāk tuvu mēbelēm un, dodoties prom no mājokļa, neatstāj to ieslēgtu!

Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!