Ēku enerģijas patēriņš veido aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopējā enerģijas gala patēriņa. Visvairāk enerģijas ēkās tiek patērēts apkures, kondicionēšanas, ventilācijas, karstā ūdens un elektrības apgādes nodrošināšanai.

Izvēloties būvēt vai atjaunot savu mājokli, energoefektivitātes principu ievērošana ir gudra un pārdomāta izvēle. Turklāt ilgtermiņā tā ievērojami samazina arī energoresursu izmaksu svārstību ietekmi uz ēkas kopējām izmaksām.

Ēku energosertifkācija ir process, kurā tiek noteikta ekspluatējamās ēkas vai tās daļas energoefektivitāte un izsniegts:

• Ēkas energoefektivitātes sertifikāts (ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām, derīgs 10 gadus),
• Ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts (jaunbūvēm, rekonstruējamām vai renovējamām ēkām un to daļām, derīgs 2 gadus).

Tas ir instruments, kas potenciālajam ēkas pircējam vai īrniekam dod iespēju uzzināt kāds ir piedāvātās ēkas enerģijas patēriņš ekspluatācijas laikā. Tāpat ēkas energoefektivitātes novērtējums ir noderīgs pašiem ēku īpašniekiem vai pārvaldītājiem.

Ēkas energoefektivitāte tiek izteikta kilovatstundās uz kvadrātmetru gadā (kWh/m² gadā). Ēkas novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz ēku energoefektivitātes aprēķina metodiku. Tajā tiek aprēķināts enerģijas patēriņš ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma nodrošināšanai. Novērtējot ēkas energoefektivitāti, neatkarīgs eksperts ne tikai nosaka ēkas enerģijas patēriņu, bet arī dod ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Turpmākajās sadaļās esam apkopojuši informāciju par noderīgiem energoefektivitātes pasākumiem, finansējuma iespējām un normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar ēku energoefektivitāti un būvniecību.

Plašāku ieskatu par ēku energoefektivitāti, aicinām meklēt Ekonomikas ministrijas mājaslapā.