Lai novērstu nekontrolētu gaisa apmaiņu un siltuma zudumus caur ēku norobežojošajām konstrukcijām, ir būtiski parūpēties par ēkas funkcionālajām barjerām. Mūsu platuma grādos ēkām ir nepieciešama vēja barjera, siltuma barjera jeb siltumizolācija un hermētiskā barjera.

Kvalitatīvs ēkas gaisa blīvējums novērš siltā gaisa izplūšanu no ēkas. Pēdējos gados noteikumi par ēku gaisa blīvējuma prasībām ir kļuvuši stingrāki visās valstīs.

Vēja barjera

Vēja barjera ēkas ārpusē darbojas kā vairogs pret  vēja un ārējā mitruma iedarbi uz ēkas konstrukcijām. Tā nodrošina vienvirziena mitruma kustību, no ēkas konstrukcijas uz ārpusi.

Hermētiskuma barjera

Ēkas tvaika jeb hermētiskuma barjera pasargā ēkas konstrukcijas no iekšpuses, aizturot mitro iekštelpu gaisu. Lai panāktu labu vispārējo ēkas gaisa blīvējumu, noblīvējiet visas savienojumu vietas:

• stūrus,
• sienas pie griestiem un pamatiem,
• gaisa un tvaika barjeras starp logu palodzēm un durvju sliekšņiem,
• elektrisko instalāciju un cauruļu šķērsojumus,
• skursteņus.

Siltumizolācija un ēkas gaisa blīvējums nodala āra klimatu no iekštelpu klimata. Ar gaisa plūsmas palīdzību šo divu klimatu temperatūras izlīdzinās. Ziemā siltais iekštelpu gaiss caur ēkas konstrukcijas elementiem virzās uz āru. Hermētiskā barjeras aizkavē šo gaisa plūsmu, tādējādi samazinot siltuma zudumus. Vienlaicīgi iekštelpas netiek pilnībā izolētas, kā termosā, bet gaisa apmaiņa turpinās ar difūzijas procesu.

Kondensāta veidošanās

Ja gaisa plūsma caur siltumizolācijas slāņiem notiek nekontrolēti, tad atsevišķos punktos izolācija var straujāk atdzist. Jo tuvāk ēkas ārsienai tas notiek, jo lielāka ir iespēja rasties kondensātam. Kondensāts var radīt nopietnus bojājumus ēkas konstrukcijai un citiem siltumizolācijas slāņiem. Nesošās konstrukcijas var zaudēt savu izturību un atsevišķi siltumizolācijas slāņi var pārstāt veikt savas funkcijas.

Svarīgi ievērot!

Modernie ēku gaisa blīvējuma risinājumi kļūst arvien sarežģītāki, tāpēc jau projektēšanas sākuma posmā nepieciešams izstrādāt siltumizolācijas un gaisa blīvējuma nepārtrauktību.

Plānojot un īstenojot ēkas gaisa blīvēšanu, neaizmirstiet šādus pamatprincipus:

• Izmantojiet vienkāršotas formas, minimizējot salaidumu un savienojumu vietu skaitu.
• Izplānojiet hermētiskās gaisa barjeras līniju projektēšanas stadijā un kontrolējiet tās ievērošanu ēkas būvēšanas laikā.
• Izvēlieties augstas kvalitātes gaisa un tvaika barjeru ar augstu Sd (ūdens tvaika pretestības difūzijas ekvivalentā  gaisa slāņa biezuma) vērtību.
• Tvaika barjeras savienojumus ierīkojiet ar 100–200 mm pārlaidumu un hermetizējiet ar līmlenti.
• Tvaika barjerai ir jābūt nepārtrauktai gan sienu, gan sienu un griestu salaiduma vietās. Šīs salaiduma vietas ir sarežģītas, tāpēc tām jāpievērš īpaša uzmanība.
• Lai gaisa un tvaika barjera būtu ilgmūžīga, tai precīzi jāpiekļaujas virsmai.
• Ja elektroinstalācijas vai sadalnes šķērso gaisa un tvaika barjeru, tās nepieciešams rūpīgi noblīvēt.
• Ja ventilācijas vai citi cauruļvadi šķērso gaisa un tvaika barjeru, tos nepieciešams rūpīgi noblīvēt.
• Pamatu un sienas salaidumu vietu jāizolē ar kapilāro barjeru, kas neļauj mitrumam celties uz augšu caur pamatiem un nonākt sienās.

Kvalitātes noteikšanas testi

Lai pārbaudītu ēkas gaisa blīvējumu, ieteicams lietot spiediena testa metodi. Ēkas blīvuma pārspiediena tests jeb Blower door tests nosaka ēkas hermētiskumu. Ar Blower door testa palīdzību precīzi var noteikt ēkas siltuma noturību un atklāt gaisa noplūdes vietas, kas citādāk nav nosakāmas.

Atšķirībā no termogrāfiskā apsekojuma, ar Blower door testu telpās tiek radīts pazemināts un paaugstināts gaisa spiediens. Tas ļauj imitēt vēja iedarbību un iekštelpu gaisa spiediena atšķirību no ārējā spiediena vienlaikus uz visām ēkas pusēm. Defektu vietu atklāšanai bez termokameras tiek izmantots arī dūmu ģenerators, kas ļauj konstatēt sarežģītas gaisa plūsmas trajektorijas un noplūdes/ieplūdes vietas. Blower door testa neapšaubāma priekšrocība ir iespēja identificēt defektus arī siltā laikā, negaidot zemu ārā gaisa temperatūru.