Jā, arī Austrumeiropas kaimiņvalstu savstarpējās attiecības ir viens no iemesliem, kas veicinājis elektroenerģijas cenas kāpumu. Jau pērn visas trīs Baltijas valstis, ņemot vērā politiskās vides notikumus Baltkrievijā, lēma apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju. Ar mērķi nepieļaut Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas nonākšanu Baltijas valstu tirgū tika izstrādāts jauns tirdzniecības risinājums ar Krieviju – elektroenerģijas tirdzniecība tika pārcelta uz Latvijas - Krievijas starpsavienojumu.

2021. gada 15. septembrī Lietuva spēra nākamo soli šajā jautājumā – apstiprināja vienpusēju plānu elektropārvades līnijām no Baltkrievijas uz Lietuvu samazināt maksimālo šķērsgriezuma caurlaidības spēju. Latvijā un Igaunijā spēkā esošā elektroenerģijas tirdzniecības metodika līdz šim brīdim paredzēja maksimāli izmantot Baltkrievijas − Lietuvas savienojuma caurlaidības spēju. Taču šobrīd ieviestās izmaiņas nozīmē, ka Latvijai elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju būs pieejama tikai tā jauda, kas atbilst valstu starpsavienojuma caurlaidībai – aptuveni 320 MW. Starpsavienojumu caurlaidība komercpiegādēm samazinājās trīs reizes.