Domājot par to, kā īstenot videi draudzīgu dzīvesveidu, viens no atslēgvārdiem, kas nāk prātā, ir energoefektivitāte. Bet, izrādās, ka rūpes par dabu, tāpat kā jebkuras pasaules mēroga pārmaiņas, gluži vienkārši sākas tepat, mūsu mājās – priekšnamā, dzīvojamajā istabā un pat ledusskapī.

Ko mēs katrs ikdienā varam darīt, lai dzīvotu videi draudzīgāk? Atbildi uz šo jautājumu pavisam nesen, 24. martā, meklējām praktiskiem padomiem bagātā vebinārā, kurā piedalījās tādi zinoši lektori kā:

• Rūta Liepniece, Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste.
• Laura Treimane, Pasaules Dabas Fonda projektu vadītāja;
• Dace Akule, biedrības Zaļā brīvība ilgtspējīgas modes eksperte;
• Aneka Kļaviņa, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētniece;
• Anna Panna, kulinārijas entuziaste;
• Kaspars Purlācis, uzņēmuma Greenery vadītājs;

Lasiet tālāk, noskatieties video un uzziniet, ko jūs varat darīt ik dienu, lai dzīvotu videi un nākotnei draudzīgāk!

1. Izmantojiet elektroierīces energoefektīvi

Viens no videi draudzīgiem soļiem ir energoefektīvu elektroierīču iegāde. Tās patērē mazāku daudzumu elektrības, kas ir videi un maciņam draudzīgāka izvēle.

Taču ar to vien nepietiek. Energoefektīvās ierīces ir arī jāiemācās izmantot energoefektīvi. Lūk, tikai daži padomi, kā ikdienā ietaupīt enerģiju, izmantojot izplatītāko sadzīves tehniku:

Noskatieties Elektrum Energoefektivitātes centra speciālistes Rūtas Liepnieces stāstu “Pārdomāta elektroierīču iegāde un lietošana” un uzziniet, kā lasīt elektroierīču energomarķējuma uzlīmes; kā projekts Energo pulss var palīdzēt izvērtēt esošo enerģijas patēriņu mājoklī:

2. Apdomīgi izvēlieties un lietojiet gan kosmētiku, gan sadzīves ķīmiju

Bieži vien pat neaizdomājamies, kāda ir kosmētikas un sadzīves ķīmijas ietekme uz vidi. Neapdomīga šo produktu izmantošana izraisa klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, ķīmisko piesārņojumu un citas vides, kā arī veselības problēmas.

Izrādās, ka lielākā daļa cilvēku ikdienā lieto sadzīves ķīmiju, tostarp arī kosmētiku, pārāk bieži, pārāk daudz un nereti – pat neapzināti! Kā izvēlēties ikdienas produktus apzināti un atbildīgi?

Noskatieties Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieces Anekas Kļaviņas stāstījumu “Skats uz ķīmiju caur ikdienas brillēm”, lai uzzinātu vairāk par sadzīves ķīmiju un gūtu skaidrojumu par iepakojuma ikonām un marķējumu:

3. Pievērsiet uzmanību tam, ko velkat mugurā

Tas nav noslēpums, ka apģērbu ražošana masveidā ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem pasaulē. Gada laikā vien tiek saražoti 13 miljardi T kreklu, un kopaina ir patiešām šokējoša – lai iegūtu neorganisko kokvilnu viena ikdienišķa T krekla ražošanai, tiek patērēti 2700 litri ūdens. Tik daudz cilvēks izdzer 2,5 gados!

Kā izvēlēties apģērbu atbildīgi, domājot par ilgtspējību?

• Patērējiet pārdomāti un neļaujieties spontāniem pirkumiem.
• Ilgtspējīgākais apģērbs ir tas, kas jau ir jūsu skapī.
• Neskrieniet pakaļ  modes tendencēm, izvērtējiet neatkarīgi, kas jums piestāv.
• Apdomājiet, kur nonāks jūsu par apģērbu iztērētā nauda.
• Kvalitāte vai kvantitāte – vai manā skapī ir kāds apģērba gabals, ko varēs valkāt arī nākamā paaudze?

Noskatieties biedrības Zaļā brīvība ilgtspējīgas modes ekspertes Daces Akules stāstu “Ilgtspējīgāki apģērba iegādes un lietošanas paradumi” un uzziniet daudz vērtīgas informācijas par ikdienas modes preču ražošanu:

4. Izvēlieties pārtiku, kas neapdraud dabas daudzveidību

Izrādās, pārtikas industrija rada lielākos draudus dabas daudzveidībai. Paradoksāli – pārtikas ražošanai nepieciešama gan auglīga augsne, gan tīrs ūdens, gan dabīgi apputeksnētāji, gan arī paredzami laika apstākļi. Taču esošā pārtikas sistēma šos dabas faktorus iznīcina!

Situāciju vēl dramatiskāku padara milzīgā pārprodukcija, kurā savu roku pieliek arī cilvēks, neapdomīgi iegādājoties pārtiku. Visā pasaulē un arī Latvijā iznieko aptuveni trešdaļu pārtikas.

Noderīgi ieteikumi, kā patērēt pārtiku dabai draudzīgā veidā

• Ēdiet vairāk dārzeņu un augļu, samaziniet gaļas patēriņu.
• Uzturā svarīga ir dažādība gan savai, gan Zemes veselībai.
• Dodiet priekšroku vietējai un sezonālai pārtikai.
• Iespēju robežās audzējiet pārtiku paši.
• Izvēlieties videi draudzīgus produktus bez palmu eļļas vai ar tādu, kas iegūta ilgtspējīgā veidā.
• Neizniekojiet un nemetiet ārā pārtiku, to var sasaldēt patērēšanai vēlāk.
• Izvairieties no lieka iepakojuma.
• Izvēlieties atbildīgā veidā iegūtas jūras veltes un sertificētus pārtikas produktus.

Noskatieties Pasaules Dabas Fonda projektu vadītājas Lauras Treimanes stāstu “Planētai draudzīgs uzturs”, lai uzzinātu daudz vairāk interesanta un noderīga par pārtikas ražošanu, patērēšanu un tās ietekmi uz vidi:

5. Apzinātā virtuve

Visā pasaulē arvien populārāka kļūst mindfulness koncepcija jeb, latviešu valodā – apzinātība. Klasiskā izpratnē tā saistās ar īpašu meditācijas veidu, taču apzinātību var ievērot arī ikdienā, domājot par to, ko un kā mēs gatavojam un ēdam.

Noskatieties kulinārijas ekspertes Annas Pannas stāstījumu “Apzinātā virtuve” un uzziniet noderīgus padomus:

• Kā ērti un pārskatāmi iekārtoto virtuvi;
• Kā iepirkties dabai un maciņam draudzīgā veidā;
• Kā ēst apzināti, efektīvi, vadoties pēc veselīgiem ieradumiem, nevis atkarībām.

6. Mikrodārziņš jūsu mājoklī

Lai uzņemtu pavasarī tik ļoti nepieciešamos vitamīnus, nav obligāti jāpērk lielo farmācijas koncernu ražotie mākslīgie uztura bagātinātāji plastmasas iepakojumos. Visu nepieciešamo mūsu organisms spēj uzņemt dabiski – ar pārtiku. Viens no veselīgākajiem pavasara našķiem ir paša audzēti dīgsti, zaļumi un mikrosalāti.Noskatieties uzņēmuma Greenery vadītāja Kaspara Purlāča stāstu “Mikrodārziņš jūsu mājoklim” un uzziniet, cik patiesībā vienkārši ir ierīkot veselīgu mikrodārziņu – un, kas zina, varbūt mikrozaļumu audzēšana uz palodzes kļūs par jūsu nākamo hobiju!

Aicinām jūs iedvesmoties no vebinārā gūtajiem stāstiem un praktiskiem ieteikumiem, lai nākotne rādītos zaļāka gan šī vārda tiešajā, gan pārnestajā nozīmē. Rīkosimies katrs atsevišķi kopīga mērķa vārdā – saudzēsim dabu!

Šī un citu energoefektivitātes semināru ierakstus skatiet Semināru arhīvā.