Šī gada 10. aprīlī Elektrum Energoefektivitātes centrs organizēja vebināru ar diskusiju "Elektroierīču mūžs – izvēlies, lieto, labo, utilizē". Teju vai simboliski – pasākuma dienā gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +26º C, par nepilniem 8 grādiem pārsniedzot valsts nacionālo rekordu, un pat pašam vienaldzīgākajam valsts iedzīvotājam varētu rasties jautājums, vai tomēr mums visiem kopumā nevajadzētu kaut ko darīt lietas labad, un planētas pārkaršana vairs nav tikai ziņu virsraksti medijos. Tādēļ Elektrum Energoefektivitātes centra piedāvātā diskusija par to, kā mēs ikdienā izmantojam savas elektroierīces un ko iesākam ar nolietotajām, ir īsti vietā un laikā.

Nez, vai kāds ir precīzi mēģinājis saskaitīt, cik pavisam elektroierīču ir mājsaimniecībā, taču aprēķināts, ka vidēji Eiropā viens cilvēks ik gadu rada vairāk nekā 10 kg tādu atkritumu, ko veido tieši vecās, izlietotās elektroierīces. Šis ir piemērots mirklis, lai atcerētos, ka pirms krietniem simts gadiem tika ražotas slavenas šujmašīnas Singer vai sienas pulksteņi Gustav Becker – šīs lietas joprojām kvalitatīvi darbojas arī pēc krietniem simts gadiem, turklāt katrs spēj tās arī salabot, ja nepieciešams. Un šī ir tendence, kas, kā rāda vebināra atziņas, pašlaik  piedzīvo renesansi.

Sabiedrība izglītojas

Par šīm problēmām diskutēja Elektrum Energoefektivitātes centra projektu speciāliste Marta Zvejniece, mārketinga pētījumu uzņēmuma "Berg Research"pētniece Linda Lauva, Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības "Zaļā brīvība"pētnieks Kārlis Lakševics, un "Latvijas Zaļais punkts"direktors Kaspars Zakulis, bet pasākumu moderēja TV3 ētera personība Kristīne Garklāva, akcentējot, ka lielas pārmaiņas sākas tieši ar sīkumiem, ar to, kādām lietām katrs pievēršam uzmanību. Ir labs jautājums, kā vislabāk un racionālāk rīkoties ar tām daudzajām elektroierīcēm, kas mums katram mājās ir, saprotot, ka tad, ja cilvēce nemainīs savus paradumus, tā patiesi nonāks ļoti nopietnā situācijā.

Elektrum Energoefektivitātes centra speciāliste Marta Zvejniece stāstīja par vairākos gados veiktu pētījumu rezultātiem. Pirmo reizi šāds pētījums īstenots 2015. gadā, tad 2020. un visbeidzot aizvadītajā 2023. gadā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāds ir elektroierīču aprīkojums Latvijas mājsaimniecībās, un rezultāti rāda, ka kopš 2015. gada pētījuma mājokļos krietni uzlabojusies apgaismojuma energoefektivitāte, pašlaik iedzīvotāji daudz vairāk domā par energoefektivitātes aspektiem, nekā tas bijis pirms gadiem desmit. Vienlaikus – lai cik dīvaini, Latvijas mājsaimniecībās tiešām joprojām ir ievērojams kvēlspuldžu skaits, lai arī tās tirdzniecības vietās vairs nav iegādājamas.

Pētījums arī parāda, ka ikvienā Latvijas mājoklī ir virkne elektroierīču – ledusskapis, televizors, elektriskā tējkanna, veļas mazgājamā mašīna, cepeškrāsns un daudzas citas. Svarīgi, lai cilvēki, šodien iegādājoties jaunas ierīces savām saimniecībām, kritiski izvērtētu, vai tās vispār ir nepieciešamas, jo dažkārt mēs tās iegādājamies tikai tādēļ, ka tirdzniecības centrā bijis labs pārdevējs, to apliecināja arī diskusijas dalībnieki – teju vai katrā mājā atrodas kāda vafeļu panna, neizmantots fēns vai kāda ierīce virtuvē, kura tā arī netiek ieslēgta.

Tāpat svarīgi pievērst uzmanību elektroierīču vecumam –  kritiski  jāizvērtē šo ierīču veiktspēja un energoefektivitāte. Marta Zvejniece stāstījumā uzsvēra, ka energoefektīvas ierīces ir ilgtermiņa ieguldījums. Taču ir patīkami, ka pētījums arī atklāj – iedzīvotāji aizvien vairāk nodod nolietotās ierīces savākšanas punktos, kā arī aizvien vairāk un rūpīgāk seko līdzi Elektrum Energoefektivitātes centra ekspertu ieteikumiem, kā ikdienā saimniekot energotaupīgāk. Tas ir ietaupījums ilgtermiņā.

Maksa par pārticību – resursu izšķērdība un klimata pārmaiņas

"Mūsdienu sabiedrība ir sapratusi, ka tas ekonomiskais modelis, kādā līdz šim esam realizējuši savas vajadzības, kur katram uzņēmumam visu laiku jāražo no jauna un no jauna, nemitīgi gūstot peļņu un noplicinot resursus, rezultātā nemaz nedod to, ko mēs vēlētos", uzsver Latvijas Universitātes sociālantropologs, biedrības Zaļā brīvība pētnieks Kārlis Lakševics. Šobrīd vienā pasaules daļā mēs lēti saražojam kādu produktu, savukārt otrā pasaules daļā tas tiek patērēts, taču ilgtermiņā mēs redzam šīs negatīvās ietekmes. Lai arī ražošanas efektivitāte ir daudzkārt pieaugusi, sekas līdzšinējai saimniekošanai ir klimata pārmaiņas un resursu izšķērdība, un pamazām kļūst skaidrs, ka līdzšinējais ekonomiskais modelis vienkārši nestrādā. Mums ir jādomā, ko darīt, kā mainīties.  

"Šobrīd, kā to jau rāda vairāki praktiski piemēri, mēs pamazām virzāmies uz tādu sabiedrību, kas maina ekonomisko modeli. Mēs aizvien biežāk cenšamies paši salabot iekārtas tai vietā, lai tās vienkārši izmestu un iegādātos jaunas, turklāt finansiālais aspekts šeit nav pats svarīgākais. Pamazām jau tiek iedarbināti politiski mehānismi, lai pārtrauktu šo milzīgo izšķērdību, par kuru mēs visu laiku domājām, ka tā mums nesīs milzīgu labklājību, taču – neapzinoties sekas.

Piemēram, es izmantoju Fairphone viedtelefonu, kuram praktiski visas detaļas pašam iespējams salabot, man nav jāpērk jauns tālrunis, ka šim kaut kas saplīst, rezerves daļas iespējams iegādāties atsevišķi, pašam iespējams to salabot, turklāt vairākas daļas izgatavotas no otrreizēji izmantotiem materiāliem, un telefona garantija ir vismaz 5 gadi. Tas ir, jau šodien ir uzņēmumi, kas mēģina atrast citu biznesa modeli, saimniekot godīgi, patiešām ilgtspējīgi, turklāt šiem uzņēmumiem arī izdodas vienlaikus gūt arī peļņu," uzsver pētnieks.

Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis uzsvēra, ka šobrīd mazliet citādi sākam raudzīties uz iepriekšējās paaudzes pieredzi, kad, piemēram, lauku sētā ziemā ledusskapis nemaz netika izmantots, produktus glabāja aukstā telpā, saimniecības vajadzībām tiek savākts lietus ūdens, turklāt nepieciešamajā vietā tas tiek nogādāts ar spaiņiem, nevis ar sūkni. Kā zināms, vislētākā elektrība ir tā, kas netiek izmantota. Ja tolaik šādu izvēli galvenokārt noteica finansiāli aspekti, tad tagad motivācija ir pilnīgi cita, taču risinājumi – nereti līdzīgi tiem, kas izmantoti pirms vairākiem gadiem."

Sabiedrība sāk mainīties

Ja vienā vārdā raksturotu lektoru stāstīto, varētu teikt, ka tas ir aicinājums uz veselo saprātu patēriņa kultūras vietā. Dr.sc.ing. Jūlija Gušča, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore, stāstīja par aprites ekonomiku – ko tā nozīmē, ko no tās iegūsim mēs, mūsu vide un ekonomika. Īsumā – aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta, un, kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā,   kur tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību.

Tas atkritumu daudzums, kas ikdienā tiek radīts gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos būtiski palielinās, tomēr sabiedrība aizvien vairāk un vairāk sāk saprast, ka situācija ir jārisina, un skaidrs ka atkritumu glabāšana poligonos nav bezgalīga, jādomā risinājumi.

Šādā laikā parādās jaunas tendences, kā koplietošanas pakalpojumu paplašināšanās, jaunu pakalpojumu sniegšana un tamlīdzīgi. Latvijā šai ziņā ir ļoti daudz interesantu piedāvājumu. Piemēram, nepirkt veļas un žāvējamo mašīnu, bet tai vietā izmantot publiskās veļas mazgātavas, nepirkt automašīnu, bet izmantot koplietošanas transportu. Ieguvums ir tāds, ka kāda iekārta nestāv dīkstāvē mājās, lai tiktu ieslēgta reizi nedēļā, bet tiek maksimāli izmantota.  Tāpat būtiski samazinās  elektronisko atkritumu daudzums un CO₂ pēda.

Lai uzlabotu energoefektivitāti, Eiropas Savienības Ekodizaina direktīva nosaka, ka ierīcēm nedrīkstēs būs slēgtas sistēmas, t.i., iekārtas bojājuma gadījumā patērētājs pats varēs atvērt ierīci un nomainīt bojāto detaļu pret jaunu. Savukārt aizvien vairāk elektroiekārtās tiek izmantoti otrreizēji pārstrādāti materiāli.   

Kristaps Dreimanis, "Eco Baltia vide"tirdzniecības departamenta vadītājs, stāstīja par to, kā iespējams pagarināt elektroierīču dzīves ciklu. Kādēļ tas ir svarīgi? Ik gadu ap 20 tūkstoši tonnu nolietotu elektroiekārtu tiek savākts, bet atkritumu apsaimniekotājiem nav informācijas par 10 tūkstošiem tonnu šādu iekārtu. Tās nenonāk pārstrādē, bet atrodas kaut kur mājokļos, krāj putekļus, varbūt tiek kādam atdotas vai tiek izmestas sadzīves atkritumu konteineros. Tādēļ svarīgas ir piedāvātās iespējas bez maksas atbrīvoties no šīm iekārtām.

Šai kontekstā ļoti svarīgi ir sabiedrības uzskati – vai esam gatavi mainīt savus paradumus un dot iekārtām otro iespēju? Aptaujas rāda, ka trešdaļa no mums nav gatava iegādāties lietotas elektropreces, taču vairāk nekā puse būtu gatavi par iekārtām maksāt dārgāk, ja vien tās būtu labojamas. Savukārt temata aktualitāti  apstiprina fakts, ka pētījumi rāda – vairāk nekā 20 % mājsaimniecību ir tādas elektroiekārtas, kuru vecums pārsniedz 20 gadu, tādēļ runāt par to energoefektivitāti ir grūti. Tādēļ, lai pagarinātu elektroierīču kalpošanas laiku, ir svarīgi ievērot virkni energoefektivitātes ieteikumu, kā arī izmantot iespēju, kas Latvijā aizvien vairāk kļūst populāra – salabot iekārtu pašam.

Taču – kā to paveikt? Eco Baltia vide šogad Rumbulā atklāja elektrotehnikas remontdarbnīcu "Labi", taču ir arī vēl citi veidi, kā to paveikt, un par savu pieredzi stāstīja Krišjānis Liepa no Repair Cafe Rīga. Viņš skaidroja gan par aprites ekonomikas pamatprincipiem, gan uzsvēra arī to, ka sabiedrībā kopumā jāmaina attieksme, un tad – mainīsies arī paradumi. Tādējādi tādās kopienās kā Repair Cafe Rīga tiek iemainītas zināšanas pret zināšanām, cilvēki strādā ar savu domāšanu, kas savukārt noved pie paradumu maiņas un konkrētas rīcības.

Un svarīgi sākt uzdot jautājumus – ja viena cilvēka acīs kāda lieta ir atkritums, varbūt kādam citam tā ir joprojām pietiekami kvalitatīvi izmantojama lieta? Kā īsti ir, ja kāda manta ir lietota, vai pēc būtības tās vērtība arī samazinās? Un – vai preces cena un vērtība ir viens un tas pats?