Saņemot ikmēneša elektrības rēķinu, primāri uzmanību pievēršam tā summai, retāk - arī patērēto kilovatstundu (kWh) daudzumam. Tikai brīžos, kad rēķina summa krasi atšķiras no iepriekšējo elektrības rēķinu summas, sākam aizdomāties, kas veido kopējo mājokļa elektrības patēriņu.

Veicot sava mājokļa elektrības patēriņa analīzi, iespējams atklāt, kas ir lielākie patērētāji, un nereti arī atklāt elektroierīces, par kuru elektrības patēriņu līdz šim pat nav bijusi nojausma. Piemēram, Elektrum Energoefektivitātes centra ekspertu konsultācijas laikā atklājies, ka klienta mājas pagrabā atrodas neizmantots faksa aparāts, kas vēl joprojām ir ieslēgts un patērē daļu no kopējā mājokļa elektrības patēriņa.

Saprotams, enerģijas patēriņš ir ļoti individuāls – tas atkarīgs no dzīvojamās platības izmēriem (lielākā mājoklī būs nepieciešams vairāk enerģijas, lai to apsildītu, vai otrādi – atdzesētu), ēkas energoefektivitātes, mājsaimniecības locekļu skaita (jo vairāk iedzīvotāju mājsaimniecībā, jo lielāks enerģijas patēriņš), elektroierīču skaita, to energoefektivitātes, izmantošanas biežuma, kā arī dzīves vietas ģeogrāfiskā novietojuma.

To arī apliecina Elektrum Energoefektivitātes centra ekspertu veidotais materiāls, kas tapis saskaņā ar Eurostat 2021. gadā veikto pētījumu par enerģijas patēriņu mājsaimniecībās (Energy consumption in households). Tas atspoguļo galvenos patēriņa veidus Eiropā un Latvijā, kā arī sniedzot ieskatu būtiskākajos enerģijas avotos atbilstoši katram no patēriņa veidiem.

Enerģijas patēriņa sadalījums Eiropā

Eiropas Savienībā mājsaimniecības enerģiju galvenokārt izmanto telpu apkurei – 64,4 % no gala enerģijas patēriņa ir dzīvojamo māju sektorā. Apgaismojumam un vairumam elektroierīču izmantotā elektrība veido 13,6 % (izņemot apkurei, dzesēšanai vai ēdiena gatavošanai izmantotās elektroierīces), savukārt ūdens sildīšanai izmantotā proporcija ir nedaudz lielāka, proti, 14,5 %. Ēst gatavošanai ir nepieciešami 6,0 % no mājsaimniecībās patērētās enerģijas, savukārt telpu dzesēšanai un citam galapatēriņam attiecīgi 0,5 % un 1 %.

Kopumā lielāko daļu jeb 78,9 % no mājsaimniecību gala patērētās enerģijas izmanto telpu un ūdens sildīšanai.

Kā tērējam enerģiju Latvijā?

Latvijas mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa sadalījums nedaudz atšķiras. Tomēr, līdzīgi kā Eiropā, lielāko daļu jeb 64,5 % elektrības tērējam apkurei, un pēc tam ūdens sildīšanai – 19,2 %. Latvijā, salīdzinot ar Eiropu, par gandrīz 5 % mazāk enerģiju izmantojam apgaismojumam un elektroierīcēm – 8,7 %. Savukārt ēst gatavošanai patērējam vairāk enerģijas nekā Eiropā – 7,1 % no kopējā enerģijas gala patēriņa.

Kādus enerģijas avotus izmantojam?

Vēl viens aspekts, par kuru ikdienā ne tik bieži domājam, lai gan tas kļūst arvien aktuālāks saistībā ar Eiropas zaļā kursa prasībām un ģeopolitisko situāciju – kādu enerģiju izmantojam un no kādiem resursiem to iegūstam? Kāda ir situācija Latvijā?

Jāuzteic, ka gandrīz pusi jeb 49,2 % no telpu apkurei saražotās enerģijas iegūstam no atjaunīgajiem energoresursiem, tam seko centrālā siltumapgāde ar 39,2 %. Šī Eurostat pētījuma dati liecina, ka 7,8 % telpu apkurei nepieciešamās enerģijas iegūstam, izmantojot dabasgāzi, savukārt 3 % no naftas produktiem, bet vismazāk jeb 0,8 % un 0,1 % no elektrības un cietā fosilā kurināmā.

Ūdens sildīšanai galvenokārt jeb 49,2 % izmantojam centralizēto siltumapgādi, un kā otrs lielākais enerģijas avots ir atjaunīgie energoresursi un biodegviela – 24,5 %. Jāatzīmē, ka ūdens uzsildīšanai, salīdzinot ar telpu apkuri, vairāk izmantojam elektrību – 13,4 %, tomēr arī dabasgāze ieņem būtisku vietu – 9,4 %. Savukārt naftas produkti kā enerģijas avots ir 3,5 % no kopējā apjoma, bet cietais fosilais kurināmais – 0,1 %.

Izmanto enerģiju efektīvi

Energoresursu patēriņa analīze, lielāko vai pat slēpto elektrības patērētāju noskaidrošana savā mājoklī, ikdienas paradumu pielāgošanai vai jaunu paradumu ieviešana – tā ir atslēga, lai enerģiju izmantotu efektīvi un lai iegūtu kopējo mājokļa elektrības patēriņa samazinājumu. Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti sniedz dažus ieteikumus, kā samazināt enerģijas patēriņu telpu apkurei un ūdens sildīšanai, kas ir galvenie enerģijas patēriņa veidi mājoklī.

Telpu apkure:

• Apsildot telpu ar sildītāju, izmantojiet tā temperatūras regulēšanas iespējas. Sākotnēji izmantojiet maksimālo sildīšanas režīmu, lai strauji piesildītu telpu, bet vēlāk – noregulējiet to uz zemāku. Tā telpu apsilde būs krietni efektīvāka un maciņam draudzīgāka. Turklāt, samazinot sildītāja temperatūru tikai par 1 °, elektrības patēriņš samazināsies par 5 %.
• Ieteicamā telpu temperatūra apkures sezonā ir no +20 līdz +22 °C dienā, savukārt naktī ir ieteicams to samazināt par 3–4 °C, tādējādi nodrošinot labāku miegu un stiprinot imunitāti.
• Aizkari ir labs siltuma izolators, tādēļ dienā turiet tos atvērtus, lai saules siltums spētu iekļūt mājoklī, bet vakarā – aizveriet. Tāpat arī atbrīvojiet radiatorus no aizkariem un mēbelēm, un regulāri tos notīriet. Putekļiem uzkrājoties uz radiatoriem, neveidojas kvalitatīva gaisa apmaiņa un tiek traucēta siltuma plūsma.

Ūdens sildīšana:

• Tilpuma ūdens sildītāju jeb boileri novietojiet iespējami tuvu ūdens lietošanas vietai.
• Tilpuma ūdens sildītājam jeb boileram ūdens uzsildīšanas temperatūru iestatiet robežās no +55 līdz +59 °C. Pārsniedzot šo temperatūru, kaļķakmens sāk izdalīties aktīvāk, tādējādi sildelements straujāk apkaļķojas un palielinās tā elektrības patēriņš.
• Vismaz reizi gadā veiciet ūdens sildītāja jeb boilera apkopi, kuras laikā notīriet tā sildelementu, rūpīgi izskalojiet sildītāja iekšpusi un novērtējiet anoda stāvokli. Ja anods ir sadrupis, tas ir jānomaina. Pretējā gadījumā sildelements straujāk apkaļķosies, palielinot ūdens sildītāja elektrības patēriņu.
• Aprīkojiet ūdens jaucējkrānus ar ūdeni taupošo uzgali – aeratoru, kas ūdeni sajauc ar gaisu, tādējādi samazinot ūdens patēriņu par 50 %. Vienlaikus jāatceras, ka ir jaucējkrāni, kuros jau ir iebūvēts aerators.
• Dodiet priekšroku dušai, nevis vannai. Dušā vidējais ūdens patēriņš vienā mazgāšanās reizē ir 25–50 litru, savukārt vannā vismaz 100 litru.  Tāpat samaziniet dušā pavadīto laiku, ietaupot līdz pat 20 litriem (izmantojot standarta dušas jaucējkrānu) ūdens minūtē.
• Apsveriet iespēju iegādāties trauku mazgājamo mašīnu, ja mājsaimniecībā tādas vēl nav. Trauku mazgājamā mašīna izmanto zemas temperatūras ūdeni, turklāt krietni mazāk (6–12 l), nekā mazgājot traukus ar rokām (50 l). Turklāt mazgāšanas cikla beigās trauki tiek apstrādāti ar tvaiku, līdz ar to samazinās gan enerģijas patēriņš, kas nepieciešams ūdens uzsildīšanai, gan laiks, ko varēsiet veltīt sev un ģimenei.

Ieskatieties vietnē EsmuEfektivs.lv un gūstiet arī citus noderīgus ieteikumus, kā efektīvāk izmantot energoresursus!