Skaistākā ziema ir tā, kas balta un pūkaina redzama pa logu, kamēr pats esi omulīgā siltumā. Lai silti un labi būtu arī ziemā, turiet ciet siltumu, pievēršot uzmanību vietām, pa kurieni tas visbiežāk mēdz pazust no mājokļa!

Jo lielāki mājokļa siltuma zudumi, jo vairāk enerģijas nepieciešams apsildes temperatūras uzturēšanai. Tas ne tikai palielina rēķinus par enerģiju, bet arī var radīt lielu slodzi uz apkures sistēmu.

Kur mājoklī pazūd siltums?

Ir dažādi paņēmieni, lai noteiktu, kur mājoklis zaudē siltumu un kā to apturēt.

Vizuālā pārbaude

Viena no metodēm, lai atrastu potenciālās siltuma zuduma vietas, ir vizuālā pārbaude – gan no iekšpuses, gan arī ārpuses. Plaisas un spraugas parasti atrodamas vietās, kur saskaras divi dažādi būvmateriāli, piemēram, apšuvumi, skursteņi, ārējie stūri, saskares vietas. Īpaši jāpievērš uzmanība mājas ārsienām, durvīm, logiem un citām atvērtām spraugām. Ja ir redzami bojājumi, tie pēc iespējas ātrāk jānovērš.

Siltumizolācija

Latvijas ziemu dēļ mājoklis nav iedomājams bez siltumizolācijas. Rodas arī situācijas, kad nav iespējams iztikt tikai ar paradumu maiņu, bet ir nepieciešami lielāki ieguldījumi.

Sienas, griesti, grīda ir svarīgās vietas, jo no tām pazūd vislielākais daudzums siltuma. Neizolētas sienas ne tikai viegli ievada, bet arī izvada siltumu mājoklī, un to ir vienkārši konstatēt. Ja vasarā telpa ātri uzkarst un rodas grūtības naktī gulēt, savukārt ziemā, pieliekot roku pie sienas, jūtams aukstums, tas liecina par sliktu siltumizolāciju. Ja grīdai ir slikta siltumizolācija, palīgi var būt paklāji un siltās zeķes. Tomēr šis risinājums neveidos pilnvērtīgu siltuma izolācijas slāni, un to var izmantot kā pagaidu variantu.

Lai novērstu nekontrolētu gaisa apmaiņu un siltuma zudumus caur ēku norobežojošajām konstrukcijām, jāparūpējas par ēkas funkcionālajām barjerām – mūsu platuma grādos ir nepieciešama vēja barjera, siltuma barjera jeb siltumizolācija un hermētiskā barjera.

• Vēja barjera darbojas kā vairogs pret vēja un ārējā mitruma iedarbību uz ēkas konstrukcijām.
• Ēkas tvaika jeb hermētiskuma barjera pasargā ēkas konstrukcijas no iekšpuses, aizturot mitro iekštelpu gaisu.
• Siltumizolācija un ēkas gaisa blīvējums nodala āra klimatu no iekštelpu klimata. Ziemā siltais iekštelpu gaiss caur ēkas konstrukcijas elementiem virzās uz āru, kur hermētiskā barjeras aizkavē gaisa plūsmu, samazinot siltuma zudumus.

Ja gaisa plūsma caur siltumizolācijas slāņiem notiek nekontrolēti, atsevišķos punktos izolācija var atdzist straujāk. Jo tuvāk ēkas ārsienai tas notiek, jo lielāka ir iespēja rasties kondensātam. Ja pamaniet kondensātu, neatstājiet to bez ievērības, jo tas var radīt nopietnus bojājumus, nesošās konstrukcijas var zaudēt savu izturību un atsevišķi siltumizolācijas slāņi var pārstāt veikt savas funkcijas. 

Tāpat viens no vizuāliem brīdinājumiem ir lāstekas, liecinot, ka nepieciešams uzlabot jumta un bēniņu siltumizolāciju, jo parasti lielākās gaisa noplūdes rodas tieši mājas bēniņos. Bēniņu siltināšana ir viens no efektīvākajiem siltuma taupības pasākumiem.

Logi, durvis

Nākamā populārākā vieta siltuma noplūdēm ir logi un durvis. Ziemas mēnešos, kā arī vējainā laikā visvienkāršāk var pārliecināties par nevēlamām gaisa noplūdēm. Siltuma noplūdes ir iespējams pārbaudīt divos veidos.

• Pirmkārt, pieliekot klāt roku. Ja jūtams aukstums, tas liecina par sliktu siltumcaurlaidību.
• Otrkārt, ieliekot starp rāmi un logu/durvīm papīra lapu. Ja to var viegli izvilkt, tikpat viegli siltums plūst ārā, bet aukstums – iekšā. Kāds ir risinājums? Nomainīt blīvgumijas, plastikāta logiem veikt furnitūras regulēšanu. 

Ja ir ieplaisājusi kāda loga rūts, to nevajadzētu atstāt bez ievērības, bet nomainīt. Durvīm ieteicams lejasdaļā pielīmēt pašlīmējošu blīvējumu. Tā kā šīs zonas ir viegli pieejamas un risinājumi mēdz būt vienkārši, tas dod iespēju pašam veikt uzlabojumus.

Der atcerēties, ka arī ikdienas paradumi spēlē lielu lomu, piemēram, dodoties ārā, svarīgi ir aizvērt durvis, īpaši tajos mājokļos, kur visas telpas netiek izmantotas.

Ventilācija

Domājot par siltuma noturēšanu mājoklī, bieži vien tiek aizmirsts, ka cilvēka labsajūtai ir nepieciešams svaigs gaiss. Vienlaikus pareizi izbūvēta ventilācijas sistēma rūpēsies ne tikai par iekštelpu gaisa kvalitāti un mājas iedzīvotāju komfortu, bet arī par ēkas ilgmūžību un energoresursu efektīvu izmantošanu. Lai gaisa apmaiņa mājoklī notiktu pareizi, jāievēro trīs aspekti – gaisa pieplūde, gaisa cirkulācija un gaisa nosūce.

• Dabiskā ventilācija balstās uz gaisa cirkulācijas īpašībām spiediena vai temperatūras starpības rezultātā. Svarīgi atcerēties, ka tās nosūces kanālus nedrīkst noslēgt vai to priekšā uzstādīt ventilatorus, kas nestrādā visu diennakti – kad ventilators nestrādā, ventilācija nefunkcionē. Ņemiet vērā arī to, ka daudzdzīvokļu namu dzīvokļos jebkura iejaukšanās būves pamatkonstrukcijās, piemēram, dabiskās ventilācijas pārbūvēšana bez saskaņojuma vai tvaika nosūcēja pievienošana nosūces kanālam virtuvē nav pieļaujama un tiek uzskatīta par patvaļīgu būvniecību.
• Mehāniskās ventilācijas gadījumā gaisa apmaiņu nodrošina ventilācijas iekārta. Svaigā gaisa pieplūdes kanālus ieteicams uzstādīt telpās, kur īpaši nepieciešams svaigais gaiss, piemēram, guļamistabā un dzīvojamajā istabā. Gaisa nosūces kanālus savukārt ieteicams uzstādīt virtuvē, vannas istabā un tualetē. Pievērsiet uzmanību, lai svaigā gaisa pieplūdes kanāli un iekštelpu gaisa nosūces kanāli, kas atrodas ēkas ārpusē, netiktu uzstādīti par tuvu viens otram, lai ventilācijas iekārta neiesūktu atpakaļ tikko izplūdušo gaisu.
• Ja izvēlēsieties ventilācijas iekārtu ar rekuperāciju, tā atgūs siltumu no nosūces gaisa un ar to uzsildīs svaigo pieplūdes gaisu, ļaujot atgūt pat līdz 90 % no nosūces gaisā esošā siltuma! Tādējādi noķersiet siltumu īpaši veiksmīgi, samazinot izmaksas par apkuri.

Atcerieties, ka ventilācijas iekārtu filtri ir regulāri jāmaina, lai netiktu ietekmēta gaisa kvalitāte un traucēta iekārtu darbība, samazinot to energoefektivitāti. Filtru nomaiņas biežums var būt atšķirīgs, to ietekmē iekārtas veids, noslodze, āra gaisa piesārņojums un ēkas atrašanās vieta. Lai gūtu plašāku ieskatu par ēku ventilācijas sistēmu veidiem un to izmantošanu, aicinām ieskatīties Elektrum energoefektivitātes speciālistu sagatavotajos ieteikumos. 

Tāpat ieteikums arī ziemā regulāri vēdināt telpas, ievērojot efektīvas vēdināšanas principu. 

Pirmkārt, ja ir iespējams, jāizslēdz sildierīces, otrkārt, plaši jāatver logi, tādējādi gaisa apmaiņa notiek ātrāk un mazinās telpas pārmērīga atdzišana. Ziemas mēnešos pietiek ar pāris minūtēm, lai nodrošinātu vajadzīgo svaigā gaisa daudzumu.

Apsilde

Atbilstoša apkures iekārta ir viens no svarīgiem stūrakmeņiem, lai nosargātu siltumu.

• Ja apsildei izmanto kamīnu vai krāsni, jāatceras aizvērt skursteņa aizbīdnis, kā arī durvju rāmim jābūt cieši noslēgtam. Kāpēc tas ir svarīgi brīžos, kad netiek kurināts? Tāpat kā logi un durvis arī dūmvads ir ceļš, kur aukstajam gaisam iekļūt telpā.
• Pastāv arī citi veidi, kā efektīvi apsildīt mājokli. Izmantojot sildierīces, jāņem vērā to novietojums, piemēram, tās nedrīkst būt aizsegtas un novietotas aiz mēbelēm. Aizkaru pārlikšana pāri radiatoriem ir viena no izplatītākajām kļūdām, jo aizkari ir labi siltumizolatori. Šī iemesla dēļ ieteicams dienas laikā aizkarus atvērt, lai saules siltums spētu iekļūt mājoklī, bet vakarā – aizvērt.
• Jāatceras, ka radiatori regulāri ir jātīra un jānoslauka. Uzkrājoties  putekļiem, tiek traucēta gaisa apmaiņa.
• Ja izmantojat arī elektrisko sildītāju, regulējiet tā temperatūru. Lai strauji sasildītu telpu, sākotnēji sildītāju ieslēdziet maksimālajā režīmā, vēlāk noregulējiet tā temperatūru uz zemāku.
• Mājokļa optimālā temperatūra apkures sezonā dienā ir no +20 līdz +22 °C, savukārt naktī temperatūru ieteikums pazemināt par 3–4 °C, tādējādi nodrošinot labāku miegu un stiprinot imunitāti. Ja tas ir iespējams, pielāgojiet temperatūru katrai telpai:

Virtuvē, kur rodas siltums gatavojot, optimālā gaisa temperatūru būs no +19 līdz +21 °C, viesistabā un vannas istabā no +20 līdz +22 °C, bet guļamistabā no +17 līdz +18 °C. Dodoties prom no mājām uz ilgāku laiku, samaziniet apkures temperatūru robežās no +16 °C līdz +18 °C. Atcerieties, ka, samazinot telpu temperatūru par 2 °C, ietaupīsiet 10 % enerģijas!

Speciālists ir labākais draugs

Praktiskais latvietis centīsies visu izdarīt pats, tomēr dažās situācijās ir vēlams uzticēties profesionālim, it īpaši attiecībā uz apjomīgākiem remontdarbiem. Ne vienmēr pašrocīga loga nomaiņa vai sienu siltināšana rezultēsies ar panākumiem, it sevišķi, ja to dara pirmo reizi. Pieaicinot speciālistu, var arī noteikt konkrētas siltuma zudumu vietas, kā arī rīcības plānu bojājumu novēršanai.

Vienmēr ir svarīgi veltīt laiku, lai atrastu siltuma noplūdes savā mājā un tās novērstu, jo tas atmaksājas. Labā ziņa – ja nav iespējams veikt lielus ieguldījumus, piemēram, jauna apkures katla iegādi vai izolācijas uzlabošanu, ir daudz lietu, ko varat paveikt ar nelielām izmaksām, piemēram, logu blīvgumiju nomaiņa, atbilstošu aizkaru izmantošana un mēbeļu pārvietošana tālāk no sildierīcēm.

Aicinām ieskatīties arī ieteikumos, kā efektīvi apsildīt mājokli, izmantojot elektrību.

Turiet siltumu ciet!