Lai iedzīvotājus motivētu iegādāties elektroauto, būtiska nozīme ir uzlādes tīkla infrastruktūras pieejamībai ne tikai galvaspilsētā, bet arī Latvijas lielajās pilsētās un reģionos. Šobrīd esam uzstādījuši 11 elektroauto publiskās uzlādes vietas ar 36 pieslēguma punktiem Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkrauklē. Un šogad plānojam vēl straujāku mūsu uzlādes tīkla attīstību, lai sekmētu elektromobiļu popularitāti un izmantošanu sabiedrībā.

AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis intervijā stāsta par to, kā pašlaik attīstās Elektrum piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Latvijā elektromobiļu skaits kopējā satiksmē arvien straujāk palielinās. Domāju, ka šī prognoze joprojām ir aktuāla, un nosauktie 30 000 ir ļoti reāls skaits. Straujāku attīstību varētu ietekmēt valsts un ES atbalsta pasākumi elektromobiļu iegādei un infrastruktūras atbalstam.

Sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti nepārtraukti uzlabojas, tai skaitā Latvijā. To apliecina gan elektroauto skaita pieaugums, gan iedzīvotāju aptaujas. 2020. gada septembrī banka Citadele iepazīstināja ar savas aptaujas rezultātiem, kuros uzzinājām, ka iedzīvotāju atbalsts elektroauto izmantošanai sabiedrībā Latvijā ir 82 %, un tuvāko piecu gadu laikā elektroauto Latvijā plāno iegādāties teju katrs ceturtais. Kopējā aina ir pozitīvi pieaugoša arī Baltijā , tajā pašā aptaujā noskaidrots, ka 92 % Lietuvas un 79 % Igaunijas iedzīvotāju atbalsta elektroauto izmantošanu. Varam apgalvot, ka sabiedrība uz elektroauto kā savu transporta līdzekli skatās reāli. Latvijā novembra beigās reģistrēto elektroauto skaits bija 1150. Ja skatāmies no 2020. gada sākuma, kad reģistrēti bija 658 elektroauto, gada beigās to skaits ir strauji pieaudzis un pat dubultojies, turklāt ar salīdzinoši mērenu valsts atbalstu, ja salīdzinām ar citām Eiropas valstīm.

Sabiedrība uz elektromobiļiem skatās ar arvien lielāku uzticību, un tā vairs nav tāla nākotne, drīzāk tuva realitāte, un dažiem jau šodiena. Pakāpeniski notiek ieradumu maiņa un virzība uz elektroauto iegādi ģimenes un uzņēmumu vajadzībām. Kā lielisks piemērs ir kurjera pakalpojumu un pārvadājumu uzņēmums DPDgroup, kas jau ir iegādājies elektrobusus piegādes vajadzībām, kļūstot par pirmajiem, kuri komerctransportā daļēji pāriet uz elektrobusiem. Arī vairāki koplietošanas transporta pakalpojumu sniedzēji ir izvēlējušies elektromobiļus kā koplietošanas automašīnas. Šie ir uzskatāmi piemēri tam, ka arī uzņēmumi skatās uz elektroauto savos transporta parkos un domā par dabai draudzīgiem risinājumiem.

Vai elektroauto infrastruktūra šobrīd ir tikai lielo pilsētu iespēja? Kā veidojas uzlādes infrastruktūras attīstība reģionos?

Latvijā līdz šim ir paveikts būtisks darbs un ir izveidots nacionālais elektrouzlādes tīkls, kura izbūve noslēgsies 2021. gadā. Tā darbību šobrīd nodrošina CSDD. Uzlādes stacijas ir izbūvētas visā Latvijas teritorijā uz maģistrālajiem un vietējas nozīmes autoceļiem. Tādējādi Latvijā jau pašlaik ik pēc 50–70 km iespējams veikt uzlādi. Piemēram, no Rīgas līdz Liepājai ir pieejamas astoņas ātrās uzlādes stacijas. Tas rada pārliecību elektrotransporta īpašniekiem, ka Latvijā ar elektromobili palikt uz ceļa faktiski vairs nav iespējams, tīkls ir izveidots gana plašs.

Izaicinājums nākamajam attīstības posmam, ar kuru pašlaik arī strādājam Elektrum, ir uzlādes iespēju nodrošināšana pilsētvidē un piepilsētās, vietās, kur pulcējas liels iedzīvotāju skaits, bet uzlādes infrastruktūra vēl nav attīstījusies – tas ir pilsētas centrs, darba, izklaides, sporta un tirdzniecības vietas, kā arī dzīvojamie rajoni un iespējamie park and ride transporta pulcēšanās punkti. Šeit nav runa tikai par Rīgu, bet arī par citām Latvijas pilsētām.

Kas, jūsuprāt, ir galvenais izvēles virzītājs elekroauto iegādē? Par ko liecina citu valstu pieredze – kas ir efektīvākie stimuli elektromobilitātē?

Iegādes motivācija klientam var būt gan ekonomiski, gan emocionāli pamatota. Bieži vien pirmais dzinulis ir vēlme būt atbildīgam pret sabiedrību un vidi – vēlme būt videi draudzīgam un inovatīvam. Jāņem vērā, ka, iegādājoties elektromobili, sākotnējās izmaksas tomēr ir lielākas nekā automašīnai ar iekšdedzes dzinēju. Šobrīd situācija sāk mainīties, un cenas atšķirības vairs nav tik lielas. Arī bažas par ierobežoto nobraukumu un uzlādes iespējām mazinās. Jaunie elektromobiļi ar pilnu uzlādi spēj nobraukt ap 300–400 km, tādēļ Latvijā vairs nav aktuāls jautājums, vai izdosies ar pilnu uzlādi sasniegt galamērķi: Rīga – Liepāja ir 216 km, Rīga – Daugavpils 225 km.

Elektromobilim, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automašīnu, ir ievērojami zemākas uzturēšanas izmaksas, automašīnā ir krietni mazāk detaļu un daudz mazāka nepieciešamība ekspluatācijas laikā kaut ko remontēt. Pati degviela ir lētāka, 100 km atkarībā no uzlādes veida izmaksā no 3 līdz 5 eiro – atkarīgs no tā, vai automašīna uzlādēta mājās no rozetes vai, izmantojot ātrās uzlādes iespējas. Kopumā pārvietošanās un uzturēšanas izmaksas ir lētākas.

Ir arī citi ieguvumi – piemēram, bezmaksas autostāvvietas Rīgā un Liepājā, iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu, bezmaksas iebraukšana Jūrmalā, samazinātas transporta reģistrācijas un lietošanas valsts nodevas. Cilvēkiem, kas šīs automašīnas lieto pilsētvidē, šie argumenti ir visai būtiski. Piemēram, ja katru dienu automašīna darba laikā jānovieto stāvvietā Rīgas centrā un jābrauc pa Brīvības ielu uz Siguldu, tad iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslu būtiski samazina ceļā pavadīto laiku, un bezmaksas stāvvieta samazina kopējās automašīnas lietošanas izmaksas. Atsevišķos gadījumos ieguvumi var veidoties pat ļoti būtiski. Daudziem varētu šķist pievilcīgs Elektrum solārais risinājums, ļaujot zaļo enerģiju saražot pašiem savās mājās, lai to izmantotu arī sava elektroauto uzlādei.

Kas ir svarīgāk šīs jomas straujākai attīstībai – spēcīgi atbalsta mehānismi elektroauto iegādei vai plaši attīstīta uzlādes infrastruktūra?

Uzņēmēji pamazām jau tagad nosliecas par labu elektriskajam transportam, šai aspektā interesanti pavērot koplietošanas automašīnu pakalpojuma attīstību. Viens no iemesliem, kādēļ uzņēmēji šai jomā sāk piedāvāt elektriskās automašīnas, ir pilnīgi pragmatiski – tā ir iespēja izmantot bezmaksas autostāvvietas. Tas ir būtisks finansiāls ieguvums. Tam klāt nāk zemākas automašīnas uzturēšanas un degvielas izmaksas. Iespējams, tieši šo iemeslu dēļ vairāki uzņēmēji interesējas par elektromobiļu izmantošanu koplietošanas pakalpojuma nodrošināšanai. Starp citu, tieši koplietošanas automašīnas ir tās, kas liks pamanīt un daudziem lietotājiem arī iepazīt elektrisko automašīnu priekšrocības, īpaši pilsētvidē.

Cits aspekts, kas var stimulēt elektroauto iegādi, ir tehnoloģiju izrāviens. Var novērot, ka baterijas ietilpība un veiktspēja pieaug, savukārt automašīnas cena samazinās. Piemēram, 2014. gadā populārākā elektriskā automašīna Latvijā bija Volkswagen e-up! Tā laika automašīnas parametri – automašīnas cena ap 30 000 eiro, vidējais nobraukums kombinētajā ciklā ap 100 km. Šis pats modelis 2020. gadā – cena ap 20 000 eiro, savukārt vidējais nobraukums ir virs 200 km ar vienu uzlādi. Šis piemērs parāda, ka būtisku izrāvienu var radīt tehnoloģiju attīstība.

Šo piemēru var attiecināt uz auto nozari kopumā – pieaug kilometru skaits, ko iespējams nobraukt ar vienu uzlādi, savukārt elektroauto cena samazinās. Vēl pavisam nesen šis auto segments bija ierobežots gan auto modeļu klāstā, gan pieejamo uzlādes punktu ziņā, taču pašlaik tiek novērots straujš modeļu pieaugums, teju vai visi autoražotāji ir paziņojuši par ambicioziem plāniem jau sākot ar 2021 gadu.

Savukārt uzlādes tīkls tuvākajā laikā attīstīsies straujākiem soļiem, turpināsim strādāt un plānojam līdz 2021. gada beigām atklāt Elektrum tīklā kopā vismaz 84 pieslēgvietas. Tādējādi būsim lielākais komerciālais elektroauto uzlādes tīkls Latvijā, savukārt kopā valstī 2021. gada nogalē būs jau vairāk nekā 250 uzlādes pieslēgvietu.

Dažas prognozes liecina, ka brīdis, kurā iekšdedzes automašīnas un elektromobiļa iegādes izmaksu aprēķins izlīdzināsies, varētu būt 2023.–2025. gads. Ja mēs aprēķinām kopējās dzīves cikla izmaksas piecu gadu lietošanas periodam, tad jau šodien aprēķini ir ļoti līdzīgi, ja ne par labu elektromobilim.

Šis ir tas laiks, kad veidojas elektroauto īpašnieku un lietotāju ieradumi? Kādi ir mūsu novērojumi un atziņas?

Jā, ir interesanti redzēt, kā šobrīd veidojas braucēju paradumi. Elektroauto lietošana notiek aptuveni šādā ciklā – 50 % no uzlādēm notiek mājās, aptuveni 20 % uzlāžu notiek pie birojiem un darbavietām, 25 % gadījumu elektromobiļi tiek uzlādēti publiskajās uzlādes vietās, arī pie sporta klubiem, tirdzniecības centriem un izklaides vietām, un 5 % uzlāžu notiek ceļā.

No šiem novērojumiem varētu secināt, ka Elektrum ir jāattīsta tikai publiski pieejamās uzlādes vietas. Tomēr jāatceras, ka liela daļa iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu namos, arī šie iedzīvotāji ir potenciāli un jau esoši elektriskā transporta lietotāji un īpašnieki, kam ir nepieciešamas vietas, kur veikt uzlādi netālu no mājām. Rīgas mikrorajonos – Imantā, Zolitūdē, Ziepniekkalnā, Purvciemā – dzīvo liela daļa Rīgas iedzīvotāju, taču viņu iespējas uzlādēt automašīnu pie mājām ir ierobežotas. Šis ir viens no Elektrum plānotajiem uzlādes tīkla attīstības virzieniem, ko arī šobrīd vērtējam.

Analizējot datus, redzam, ka uzlādēto kilovatstundu skaits katru mēnesi Elektrum tīklā pieaug. Šobrīd mūsu populārākās uzlādes vietas ir Rīgā, Pulkveža Brieža ielā 12, Uzvaras laukumā 7, kā arī Jomas ielā Jūrmalā. Pavisam nesen esam paplašinājuši savu uzlādes tīklu un piedāvājam vairākas uzlādes vietas arī Liepājā. Kā jau minēju, 2021. gadā plānojam palielināt uzlādes vietu skaitu līdz 84 un arī paplašināt to pieejamību ārpus galvaspilsētas Latvijas reģionu pilsētās. Šobrīd uzlādes vietas jau ir pieejamas četrās pilsētās: Rīgā, Jūrmalā, Liepājā un Aizkrauklē.

Kopš Elektrum uzlādes tīkla darbības sākuma mūsu klienti ir uzlādējuši 115 MWh elektroenerģijas saviem transporta līdzekļiem, nodrošinot 7917 sekmīgas elektrouzlādes. Ar dabai draudzīgu enerģiju ir nobraukti vismaz 640 000 km.

Kādas ir jūsu domas, aprēķini – pēc cik ilga laika elektromobilis kļūs par ikdienišķu pirkumu?

Ir virkne procesu, ko nosaka politiski lēmumi. Jāatceras, ka nākamajās desmitgadēs liela daļa ES pasākumu un rīcībpolitikas būs vērstas uz Green Deal jeb Zaļās vienošanās mērķu sasniegšanu, un tas nozīmē arī pāreju uz elektromobilitāti. Ir skaidrs, ka visstraujākā elektrifikācija paredzēta tieši vieglo automašīnu segmentā. Pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirdzniecību pakāpeniski plāno vairākas Eiropas valstis, kā pirmā no tām ir Norvēģija, kam sekos arī citas. Jau pašlaik Eiropā ir virkne pilsētu, kurās aizliegts iebraukt automašīnām ar augstu emisiju, Eiropā arvien vairāk pilsētu izvirza un turpinās izvirzīt prasības pēc tīrāka transporta pilsētās.

Ja skatāmies uz sabiedrības daļu, kas šobrīd izvērtē jaunas automašīnas iegādes iespēju uzņēmuma vai privātajām vajadzībām, domāju, ka jau pašlaik liela daļa apsver elektroauto iegādi. Protams, ne visi nopērk, taču izvērtē gan. Taču interese pieaug, un pieaug arī piedāvājums no autoražotāju puses. 2021. gads autonozarē ieies kā elektroauto gads, jo gandrīz katrs autoražotājs plāno izlaist vismaz vienu, ja ne pat vairākus jaunus elektrisko auto modeļus.

Toyota bija pēdējais lielais autoražotājs, kas līdz šim neražoja elektromobiļus, bet tikai hibrīdauto. Taču 2020. gadā ražotājs paziņojis, ka vieglais Cross Over SUV būs pieejams ar 100 % elektrisko piedziņu, dodot skaidru signālu, ka viens no pēdējiem lielajiem industrijas vaļiem pagriezies elektromobilitātes virzienā. Savukārt, ja skatāmies uz Eiropas ražotājiem, tad visskaidrākos signālus sabiedrībai dod Volkswagen grupa, kas paziņojusi, ka līdz 2025. gadam tā būs saražojusi 3 miljonus elektromobiļu. Pirmie uzskatāmākie piemēri ir zīmola pilnībā elektriskie ID.3, ID.4 automašīnu modeļi. Arī citu autozīmolu ambīcijas elektromobiļu virzienā ir ne mazāk vērienīgas. Raugoties uz elektromobiļu piedāvājumu līdz 2025. gadam, visi automašīnu ražotāji ir paziņojuši, ka izlaisto modeļu gamma būs pieejama elektriska.

Pavērsiena punkts par labu elektromobilim notiks tuvāko pāris gadu laikā, cenas ir kļuvušas pieejamākas, veicamie nobraukumi ir pieņemami, it īpaši Latvijas attālumiem, modeļu klāsts būtiski paplašinās, arī uzlādes tīkls paplašinās. Ja agrīnā stadijā elektromobiļiem bija komforta ierobežojumi, tad tagad to ir būtiski mazāk. Ir pazudusi virkne iemeslu, kas kavēja elektrisko automašīnu izrāvienu.

Arī mūsu vērojumi ļauj prognozēt, ka no 2023. līdz 2025. gadam būs lūzuma punkts, brīdis, kad elektromobiļa iegādes vērtība būs līdzīgā ar iekšdedzes dzinēja auto, protams, tas atkarīgs no izvēlētā auto modeļa un to segmenta. Tas nozīmēs tikai vienu – vairs nebūs neviena racionāla iemesla pirkt hibrīda vai iekšdedzes automašīnu, ja varēs iegādāties elektroauto par tādu pašu cenu. Turklāt visās pārējās pozīcijas, kā degvielas un remonta izmaksas, kā arī nodokļi elektroauto ekspluatācijā ir lētāki. Sabiedrība ļoti strauji mainīs ieradumus un sāks lietot elektromobiļus daudz plašāk. Un nākamā tendence, ko šobrīd redzam, rāda, ka mazlietotu auto segmentā piedāvājumā jau parādās elektromobiļi.

Par to liecina arī CSDD reģistrācijas dati. Šobrīd populārākais no mazlietotajiem elektroauto Latvijā ir BMW i3. Lietotu auto segmentā bieži praktiskie iemesli ir svarīgāki par emocionālajiem un zaļo domāšanu, pircēji ir konservatīvāki salīdzinājumā ar tiem, kas iegādājas jaunas elektriskās automašīnas.

Šobrīd mazlietoto elektroauto iegādes vairāk veic tie, kuru ikdienas vajadzības ir pārvietoties pilsētā, un to lietošanai ir ekonomisks pamatojums, kā stāvvieta bez maksas, pieejama sabiedriskā transporta josla, tie ir būtiski ieguvumi, ja strādā Rīgas centrā. Protams, arī tie, kam rūp vides piesārņojums un ir vēlme pārvietoties videi draudzīgā veidā.

Pāreja uz mazlietotām un lietotām elektriskajām automašīnām varētu notikt lēnāk, taču vērts pieminēt, ka jau šodien lietotu elektromobili Latvijā var nopirkt, sākot ar kādiem 5-6 tūkstošiem eiro, ar šādu automašīnu joprojām var nobraukt 100 km ar vienu uzlādi. Šeit gan ir vērts pieminēt, ka, iegādājoties lietotu elektromobili, pircējam noteikti vajadzētu automašīnu pārbaudīt, vēlams, pie autorizēta dīlera, veikt diagnostiku un noskaidrot, kāda ir automašīnas baterijas atlikusī veiktspēja. Tad tas būs drošs pirkums.

Aicinām iepazīties ar Elektrum elektromobiļu uzlādes staciju karti!