Zemes resursu pārtēriņa dienas datumu aprēķina, dalot planētas biokapacitāti ar cilvēces ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Ko tas nozīmē? Biokapacitāte ir noteiktas teritorijas spēja radīt atjaunojamos resursus un absorbēt to patēriņa radītos atkritumus, savukārt cilvēces ekoloģiskās pēdas nospiedums ir cilvēces pieprasījums un tās darbības rezultātā radītā ietekme. Šis skaitlis tiek reizināts ar dienu skaitu gadā, rezultātā iegūstot datumu, kurā atzīmējam dienu, kad esam iztērējuši visus resursus, ko mūsu planēta spētu atjaunot. Diemžēl jāsecina, ka faktiski jau dzīvojam "kredītā", jo tērējam krietni vairāk.

Saskaņā ar National Footprint and Biocapacity Accounts sniegto informāciju šogad Zemes resursu pārtēriņa dienu atzīmēsim 2. augustā – piecas dienas vēlāk nekā pērn, proti, 28. jūlijā. Lai gan priecē, ka šis datums par pāris dienām pārcēlies, tas nemaina faktu, ka pārtēriņa samazinājums notiek pārāk lēni.

60% no ekoloģiskās pēdas nospieduma veido tieši oglekļa ekoloģiskā pēda, tamdēļ oglekļa emisiju samazināšana ir kritiski svarīga, lai atgūtu līdzsvaru starp patēriņu un radīto ietekmi uz vidi. Galvenās jomas, kurās cilvēka darbības rezultātā tiek radīts lielākais CO₂ emisiju daudzums, ir transports, pārtika (ražošana, piegāde, atkritumi, uzturs), mājoklis (apkure, izmantojot fosilo kurināmo), kā arī cilvēku dzīvesveids, jo mūsu paradumi veido pasauli, kādā dzīvojam. Lai uzzinātu, cik lielu ietekmi uz planētu atstāj tavs dzīvesveids, izmēģini Pasaules dabas fonda klimata kalkulatoru!

2022. gadā publicētais "Dzīvās planētas ziņojums" apliecina, ka šobrīd mūsu planēta atrodas bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzes viduspunktā, un šī ir pēdējā iespēja veikt izmaiņas.

Lai sasniegtu ANO mērķi – samazināt oglekļa emisijas par 43% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2010. gadu, nākamos septiņus gadus Zemes resursu pārtēriņa diena ik gadu būtu jāpārceļ par 19 dienām. Diemžēl arī tad nebūtu iespējams Zemei atlīdzināt to, kas nodarīts vairāku desmitu gadu laikā – izmirušās sugas, iznīcinātās teritorijas, vides piesārņojums. Kā mēdz teikt – izlieto atpakaļ nesasmelt.

Ikviens vēlas dzīvot labvēlīgos apstākļos, tomēr reti aizdomājamies, kādu cenu tas maksā un kā to atlīdzināt. To katrs varētu paveikt ar savu rīcību, piemēram, mainot ikdienas paradumus, pēc iespējas vairāk izmantojot atjaunīgos energoresursus un jaunās tehnoloģijas.

Reti kurš ikdienā aizdomājas, ka planētu apdzīvojam kopā ar daudzveidīgām sugām, no kurām cilvēki 2022. gada novembrī kļuva par skaita ziņā lielāko līdz šim uz planētas dzīvojošo sugu. Šobrīd uz planētas dzīvo vairāk nekā 8 miljardi cilvēku, turklāt statistika liecina, ka šis skaits tikai turpinās pieaugt. Demogrāfijas pētnieki, kas pārstāv Lietišķo sistēmu analīzes institūtu Austrijā, prognozē cilvēku skaita pieaugumu pasaulē līdz 9,4 – 9,7 miljardiem šī gadsimta beigās, savukārt Amerikas pētnieki lēš, ka cilvēku skaits varētu sasniegt pat 10,4 miljardus.

Tāpat jāņem vērā cilvēces darbību rezultātā radītās klimata pārmaiņu sekas, kas  apdraud bioloģisko daudzveidību, pārtikas un dzeramā, lauksaimniecībā izmantojamā ūdens pieejamību.

Turklāt šīs pārmaiņas izraisīs arī migrācijas pieaugumu, un to vēl vairāk veicinās iepriekš minētais iedzīvotāju skaita pieaugums, jo cilvēkiem pietrūks darba savas valsts robežās, īpaši Āfrikas valstīs un Ķīnā, un tie dosies uz citām teritorijām. No tā izriet aktuāls jautājums – vai resursu pietiks visiem?

Elektrum Energoefektivitātes centra eksperti, atzīmējot Zemes resursu pārtēriņa dienu, aicina izvērtēt savus paradumus un paveikt vismaz vienu darbu savā ikdienā, lai mazinātu slogu uz planētu un nodotu to pēc iespējas labāku nākamajām paaudzēm.

Tāpat kā aprēķina Zemes resursu pārtēriņa dienu, zinātnieki ir veikuši aprēķinus projekta Project Drawdown ietvaros, norādot, par cik dienām būtu iespējams pagarināt periodu līdz Zemes resursu pārtēriņa dienai, īstenojot dažādus risinājumus. Power of Possibility platforma iekļauj risinājumus piecās galvenajās jomās globālā līmenī: veselīga planēta, pilsētas, enerģija, pārtika un iedzīvotāji. Piemēram, palielinot globālos zemas oglekļa emisijas elektroenerģijas avotus no 39% līdz 75%, Zemes resursu pārtēriņa dienu būtu iespējams pārcelt par 26 dienām, savukārt, samazinot pārtikas atkritumus uz pusi, iegūtu 13 dienas.

Šajā rakstā sniedzam dažus ar enerģijas jomu saistītus risinājumus. #Move the Date #PārcelDatumu

1 diena – atvaļinājums tuvāk mājām

Pētījumi liecina, ka Zemes resursu pārtēriņa dienu varētu pagarināt par 1 dienu, ja tūrisma nolūkos veiktos aviopārvadājumus samazinātu uz pusi. Tuvojoties atvaļinājumam, vērts izvērtēt arī iespējas, kā to pavadīt tuvāk mājām. Ja izmantojiet aviotransporta pakalpojumus samērā bieži, apsveriet alternatīvas transporta iespējas, piemēram, dzelzceļa transportu, kas būtu dabai draudzīgāks risinājums, turklāt var izvērsties par īpaši aizraujošu piedzīvojumu.

21 diena – izmantojot tehnoloģijas ēkām un ražošanai

Saskaņā ar Global Footprint Network un Schneider Electric pētnieku analīzi, izmantojot esošās komerciālās tehnoloģijas ēkām, rūpnieciskajiem procesiem un elektroenerģijas ražošanai, Zemes resursu pārtēriņa dienu varētu pārcelt par vismaz 21 dienu, nezaudējot produktivitāti vai komfortu.

Dzīvojamās ēkas ir īpaši svarīgas enerģētikas un nulles emisiju mērķu sasniegšanai, turklāt ar milzīgu neizmantotu energoefektivitātes potenciālu. Mājokļi ir atbildīgi par vairāk nekā 30% globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju un vairāk nekā 20% no pasaules elektroenerģijas patēriņa. Nepieciešami ievērojami ilgtermiņa risinājumi, lai dzīvojamo māju infrastruktūru pārveidotu par viedu, energoefektīvu un "zaļu".

Kādi varētu būt individuālie soļi šajā virzienā? Piemēram, apsveriet iespēju investēt līdzekļus atjaunīgās enerģijas izmantošanā, izvērtējot saules paneļu, kolektoru un videi draudzīgu apkures risinājumus uzstādīšanu, kā arī renovācijas darbu veikšanu mājoklī. Domājiet par nākotni jau šodien!

3 dienas – transporta koplietošana

Viedtālruņu plašā izmantošana pēdējo 10 gadu laikā ir veicinājusi automašīnu koplietošanas programmu popularitāti visā pasaulē, un nozare strauji attīstās.

Pētījumi liecina, ka automašīnu koplietošana samazina transporta radītās emisijas vidēji par 4 % līdz 18%, tamdēļ ieteicams ikdienā vairāk pārvietoties ar kājām vai izmantot velosipēdu, sniedzot labumu gan videi, gan arī veselībai. Savukārt lielāku attālumu mērošanai ieteicams izvērtēt sabiedriskā transporta iespējas, kā arī  kopīgu braukšanu vienā automašīnā ar vairākiem līdzbraucējiem.

5 dienas – saules enerģijas potenciāls

Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam 60% pasaules elektrības saražos ar saules fotoelementiem. Zinātnieku veiktie aprēķini projektā Project Drawdown lēš, ka sadalītās saules fotoelektriskās sistēmas veidos 40% no pasaules tirgus. Tā kā šis risinājums šobrīd veido tikai 6,2 % no elektrības ražošanas, tā ieviešanu ar sekojošiem ieguvumiem varētu uzskatīt par steidzamu.

Ja arī jūs apsveriet  šādu risinājumu izmantošanu, lai kļūtu par enerģijas pavēlnieku savā mājoklī, aicinām pieteikties konsultācijai pie mūsu speciālistiem.

2,5 dienas – pāreja uz elektroauto

Saskaņā ar Project Drawdown pētījumu pāreja no iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem uz elektroauto ievērojami uzlabos gaisa kvalitāti un samazinās oglekļa emisijas, tādējādi Zemes pārtēriņa dienu varēs pārcelt par vairāk nekā 2,5 dienām, pamatojoties uz pašreizējo elektrības patēriņa sadalījumu. Turklāt apvienojumā ar atjaunīgās enerģijas izmantošanu elektroauto uzlādei – dienu skaits vēl palielinātos.

Eiropas zaļais kurss paredz samazināt emisijas transporta nozarē līdz 2050. gadam par 90%. Jāņem vērā, ka, sākot ar 2035. gadu, vairs nevarēs ražot un arī iegādāties jaunus automobiļus, kas rada siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas.

Pagājušajā gadā ne tikai uz Eiropas, bet arī Latvijas ceļiem ir būtiski audzis elektroauto skaits,  pārsniedzot jau 4000 automašīnu. Vēl līdz 2024. gada 31. decembrim Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja saņemt atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei, un atbalsta summa elektroauto vai ārēji lādējama hibrīdauto iegādei ir līdz 5500 eiro.

0,9 diena – efektīvi uzglabājot un gatavojot maltīti

Ledusskapji ir vieni no lielākajiem elektrības patērētājiem mājoklī, un to patēriņš ir atkarīgs gan no tehniskajām īpašībām, gan arī izmantošanas. Jo biežāk tos atver, jo vairāk zaudē atdzesēto gaisu, it īpaši brīvi stāvoši ledusskapji ar vertikālām durvīm. Gaisa atdzesēšana ledusskapī veido lielu daļu no kopējā elektrības patēriņa.

Arī pārtikas sildīšana ir energoietilpīga. Pastāv daži veidi, kā to paveikt energoefektīvi, piemēram:

• Lēni gatavojot (sautējot) labi izolētos katlos, lai pagatavotu garšīgus sautējumus.
• Izmantojot katliem un pannām vākus, tādējādi ievērojami samazinot lieki patērētās enerģijas daudzumu.
• Vienlaicīgi izmantojot cepeškrāsns vairākus līmeņus dažādiem produktiem, kā arī izslēdzot cepeškrāsni 10 minūtes pirms paredzētā laika un pēc iespējas mazāk virinot tās durtiņas.
• Izvēlēties indukcijas plīti – tās sildvirsmas lietderības koeficients ir 80 – 90%. Raugoties no izmaksām, indukcijas plīts ir līdzvērtīga vai pat izdevīgākā nekā gāzes plīts. Turklāt, pilnveidojot plīts izmantošanas paradumus, iespējams samazināt elektrības patēriņu.

1,3 dienas – žāvējot veļu svaigā gaisā

Ja mājsaimniecības veļas žāvētāja izmantošanu samazinātu par 75%, Zemes pārtēriņa diena tiktu pārcelta par 1,3 dienām.

Efektīvākais veids veļas žāvēšanai – tās žāvēšana svaigā gaisā, ārpus telpām. Saules izmantošana drēbju žāvēšanai sniedz ne tikai elektrības patēriņa samazinājumu, bet arī nodrošina dabisko dezinfekciju un balināšanu. Turklāt, izkarinot veļu svaigā gaisā, rodas papildu iespēju izkļūt ārpus telpām un izkustēties, tādējādi uzlabojot garastāvokli.

Protams, aukstajā sezonā, drēbes jāžāvē arī iekštelpās. Veļas žāvētājs var būt īpaši lietderīgs aukstās un mitrās vietās, kur veļas žāvēšana telpās ir problemātiskāka. Ja vien ir iespējams, vasaras laikā pēc iespējas mazāk izmantojiet veļas žāvētāju.

Kāds būs jūsu nākamais solis, lai atstātu mazāku nospiedumu uz planētu? Iegūstiet arī citu noderīgu informāciju par energoresursu pārdomātu izmantošanu un gudru saimniekošanu ikdienā EsmuEfektivs.lv, lai panāktu soli pretim planētai!