Hidroelektrostacija (HES) ražo elektroenerģiju, pārvēršot plūstoša ūdens kinētisko enerģiju elektroenerģijā. Lai spētu kontrolēt ūdens daudzumu, visbiežāk uzbūvē aizsprostus, taču pastāv arī HES, kur tādu nav, tādējādi sausuma periodā nav iespējams ražot elektroenerģiju. Ūdeni uzglabā HES rezervuārā vai aizsprostā, un pēc tam to izlaiž caur turbīnām, kas griežas, kad ūdens plūst cauri. Turbīnām griežoties, tiek iedarbināts ģenerators, kas ražo elektroenerģiju. Saražotās elektroenerģijas daudzums ir atkarīgs no:

• dambja augstuma;
• cauri turbīnām plūstošā ūdens daudzuma;
• turbīnas jaudas.

HES ir viena no uzticamākajām un efektīvākajām atjaunīgās enerģijas izmantošanas tehnoloģijām, kuras lietderības koeficients ir līdz 80 %.

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES ir Latvijā trīs lielākās hidroelektrostacijas, kas nodrošina lielu daļu valsts elektroenerģijas. Pļaviņu HES ar jaudu 908 MW ir lielākā hidroelektrostacija valstī. Otrā lielākā ir Rīgas HES, kurai ir uz pusi mazāka jauda, – 402 MW, savukārt trešā ir Ķeguma HES ar 248 MW jaudu.

Aicinām iepazīties ar Enerģētikas muzeja sagatavoto Rīgas HES, Ķeguma HES un Pļaviņu HES darbības animāciju.