Vēja enerģija

Veja_energija.jpg

Līdzīgi kā hidroenerģija arī vējš ir viens no senāk izmantotajiem enerģijas avotiem. Sākotnēji tas tika izmantots vēja dzirnavu darbināšanai, bet nu jau ir viena no vadošajām atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, neskatoties uz vēja nepastāvīgo dabu un problēmām vēja intensitātes prognozēšanai ilgtermiņā. Enerģijas ieguves ziņā ir skaidrs – jo lielāks ir vēja ātrums, jo vairāk enerģijas var iegūt. Tāpēc visvairāk elektroenerģiju no vēja iespējams iegūt tieši rudens un ziemas mēnešos.

Vēja enerģijas apjoms kopējā saražotajā elektroenerģijas apjomā ir ļoti atkarīgs no reģiona vēlmes izmantot un attīstīt vēja enerģijas nozari. Kopumā pasaulē vien 5 % elektroenerģijas tiek saražoti no vēja. Eiropas Savienībā (ES) vēja enerģijas īpatsvars ir lielāks, nodrošinot aptuveni 16 % no kopējā ES saražotā elektroenerģijas apjoma. Visvairāk vēja enerģijas ES iegūst Vācijā un Dānijā. Latvijā vēja enerģija nodrošina vien 3 % no kopējā radītā elektroenerģijas apjoma.

Vēja enerģija tiek iegūta ar vēja turbīnām jeb vēja ģeneratoriem. Tirgū ir pieejamas gan vertikālās ass, gan horizontālās ass vēja turbīnas. Horizontālās ass vēja turbīnas visbiežāk uzstāda vēja parkos gan uz sauszemes, gan atklātā jūrā. Atklātā jūrā esošos vēja parkus sauc par atkrastes vēja parkiem. Tiem ir vislielākais izaugsmes potenciāls, jo to uzstādīšanu neierobežo noteikumi attiecībā uz zemes lietojumu, aizsargjoslu zonas vai arī zemes piederība. Salīdzinājumā ar sauszemes vēja parkiem atkrastes vēja parkos iegūtais elektroenerģijas apjoms ir lielāks, jo ir iespēja uzstādīt augstākas vēja turbīnas un atklātā jūrā vēja ātrums ir daudz lielāks nekā uz sauszemes.

Katru gadu tiek atklāti arvien vairāk jaunu vēja parku gan sauszemē, gan atklātā jūrā. Latvijā visas vēja elektrostacijas (VES) ir uzstādītas uz sauszemes, turklāt kopš 2017. gada nav uzstādītas jaunas vēja jaudas. Lielākā daļa VES atrodas Kurzemes piekrastē, kas arī ir viens no vēja resursiem bagātākajiem reģioniem Latvijā. Līdzvērtīgs vēja ātrums ir pieejams arī citur Latvijas teritorijas augstienēs, taču kopējā platība lietderīgai enerģijas ieguvei ir mazāka. Vienlaikus tiek attīstīti arī pieci atkrastes VES projekti, taču līdz šim neviens no tiem nav nodots ekspluatācijā.

Vēja plūsma iegriež turbīnas propelleru jeb rotoru, kas griežoties ģenerē elektroenerģiju. Vēja ģeneratora izstrādāto elektroenerģijas apjomu iespējams palielināt, paaugstinot vēja turbīnas rotora augstumu vai arī uzlabojot lāpstiņu aerodinamiku. Uzlabotā lāpstiņu aerodinamika ļaus tām sākt griezties pie zemāka vēja ātruma, padarot turbīnas piemērotas arī valstīs, kur vēja apjoms ir neliels.

Jautājumi un atbildes par citām tēmām