• Atkarībā no iekārtai paredzētās vietas ir pieejami dažāda izmēra, kā arī tilpuma modeļi. Izvēloties veļas žāvētāju, jāņem vērā arī mājsaimniecības vajadzības, lai mazgātais veļas daudzums atbilstu veļas žāvētāja iespējām.
• Tāpat ir svarīgi pievērst uzmanību energomarķējumam. Ar tā palīdzību var salīdzināt iekārtas, kā arī tajā ir sniegta informācija par trokšņu līmeni, maksimālo ievietojamo veļas daudzumu un citiem parametriem.
• Ja telpā nav labas skaņas izolācijas, viens no galvenajiem izvēles parametriem ir trokšņu līmenis. Veļas žāvētājiem lielākoties tas ir līdzīgs – 60–65 decibeli.
• Tāpat kā veļas mašīnām, arī veļas žāvētājiem ir pieejami divi ielādes veidi: no augšas un no priekšas. Maza izmēra telpām piemērotāki būs no augšas atverami veļas žāvētāji, turklāt šāda tipa ierīcēm arī ir mazāks tilpums.
• Vēlams iegādāties elektrisko veļas žāvētāju ar mitruma sensoru. Sensors atslēgs iekārtu, neļaujot pārkaltēt veļu un lieki tērēt elektrību. Lietojot elektrisko veļas žāvētāju bez mitruma sensora, jāieregulē žāvēšanas režīms, lai nepārkaltētu veļu un nevajadzīgi netērētu elektrību.
• Lai nebūtu jāmin, cik daudz laika nepieciešams veļas žāvēšanai, daudzās ierīcēs ir pieejama automātiskā žāvēšanas ciklu funkcija. Tā vietā, lai paļautos uz noteiktu žāvēšanas laiku, šī funkcija atkarībā no mitruma nosaka žāvēšanas ilgumu.

Izvēloties žāvētāju ar programmu kontroli, ir iespējams kvalitatīvāk izžāvēt dažādus audumus. Tas var nodrošināt ātru žāvēšanu ikdienas apģērbiem ar augstu temperatūru, bet saudzīgu, izmantojot zemāku temperatūru, īpaši smalkiem audumiem. Citas programmas, kas būtu jāņem vērā:

• aizkavētā starta funkcija – tiek iestatīts laiks, kad ierīce sāk darboties;
• saburzījuma mazināšanas funkcija – pēc žāvēšanas beigām tvertnē tiek padots aukstais gaiss.