Ar Latvenergo zaļo enerģiju – jau vairāk nekā miljons kilometru
03. novembrī, 2021.
AS Latvenergo elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis un Elektrum elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills stāsta, kā uzņēmumiem kļūt zaļākiem, izmantojot elektrotransporta un uzlādes tīkla iespējas.
Eiropas un Latvijas uzņēmumu ikdienā nenovēršami ienāk Zaļais kurss ar savām prasībām. Kā Latvenergo elektroauto uzlādes bizness šajā procesā var būt noderīgs?
A.Valdovskis: Eiropa šobrīd atrodas visai lielu izaicinājumu priekšā. Jāsaprot, ka Green Deal nozīmēs fundamentālas izmaiņas, tās var salīdzināt ar tik milzīgām pārmaiņām sabiedrībā kā tvaika mašīnas izgudrošana, elektrības industrijas ienākšana vai interneta parādīšanās.
Datu avots: International Energy Agency, Global EV Outlook 2021
Ar šo izaicinājumu enerģētikas nozare nodarbojas jau vairākas desmitgades, taču lielais jautājums ir – kā ar šo izaicinājumu tiks galā citas tautsaimniecības nozares – transports, rūpniecība, kā tiks galā mājsaimniecības. Ir skaidrs, ka visiem kopā un ikvienam individuāli būs jāmainās daudzās un dažādas jomās. Tas pašlaik vēl šķiet tālu, taču, piemēram, jau 2035. gadā lielā daļā pasaules valstu vairs nevarēs iegādāties jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinēju.
Arī autoražotāji, lai spētu izpildīt emisiju prasības, savus lēmumus ir pieņēmuši, un lielākā daļa no tiem ir apņēmušies pārtraukt emitējošu transporta līdzekļu ražošanu.
Datu avots: International Energy Agency, Global EV Outlook 2021
E. Korsaks-Mills: Aptaujas rāda, ka šobrīd arī sabiedrības attieksme pret elektromobilitāti uzlabojas – 82 % Latvijas iedzīvotāju atbalsta elektroauto, un katrs ceturtais tuvāko gadu laikā plāno nomainīt degvielu patērējošo auto pret elektrisko automašīnu.
A.Valdovskis: Runājot par uzņēmumiem, Green Deal nav tikai prasības vai kāda regula, tā ir arī sabiedrības vēlme dzīvot tādā sabiedrībā, kas atbildīgi izturas pret apkārtējo vidi, patērējot preces un pakalpojumus, kas ir radīti ar rūpēm par vidi un sabiedrību. Tādēļ uzņēmumiem, kas vēlas arī nākotnē būt veiksmīgi, ir jāieklausās sabiedrības vajadzībās un uz tām jāreaģē. Grean Deal ir izaicinošs, bet arī iespēju laiks. Latvenergo uzņēmumu izaugsmei un biznesa sekmēm piedāvā savas spējas un zinātību, lai palīdzētu citām nozarēm iet kopsolī ar Zaļo kursu.
E.Korsaks-Mills: Piemēram, Latvenergo pieredze elektromobilitātē ir jau vairāk nekā 10 gadu – mūsu eksperti elektromobilitāti sāka pētīt 2011. gadā, iegādājoties divas Fiat Fiorino Elettrico – šīs ir pirmās automašīnas Latvijā, kas reģistrētas kā elektroauto. Iegūtā pieredze to ekspluatācijā un uzlādē sniedza iespēju 2019. gadā atvērt valstī pirmās komerciālās uzlādes stacijas, un tagad esam gatavi piedāvāt gatavus risinājumus uzņēmējiem un mājsaimniecībām – katram, kas ieinteresēts pāriet uz bezemisiju dzīvesveidu.
Ja uzņēmējs vēlas attīstīt ilgtspējīgu biznesu, elektromobilitāte varētu būt organiska šī biznesa sastāvdaļa?
A.Valdovskis: Jā, protams, un jāsaka, ka jau ir lieliski šādas sinerģijas piemēri. Ir izveidotas vairākas uzlādes vietas, kuras esam radījuši kopā ar sadarbības partneriem, "eksportējot" savu zinātību to izveidē, un tie ir t/c Spice, Business Garden, t/c Rimi Alejas,t/c Sky&More, Mūkusalas Biznesa centrs u.c.
Tomēr uzskatām, ka uzlādes pakalpojuma ērtums ir tikpat svarīgs kā pieslēgvietu pārklājums – tieši tādēļ esam izveidojuši Elektrum uzlādes pakalpojuma nomas piedāvājumu partneriem, kas vēlas paši uzstādīt uzlādes iekārtas vai jau tās ir uzstādījuši, bet vēlas partneri, kas palīdz ar uzlādes pakalpojuma nodrošināšanu. Elektrum uzlādes pakalpojuma noma sniedz šo iespēju – mēs nodrošinām uzlādes pakalpojuma darbību, klientu servisu 24/7, pakalpojuma pieejamību starptautiskās platformās un iespēju norēķināties par pakalpojumu gan uzreiz, gan ar pēcapmaksu. Partneris iegūst arī pārskatāmas atskaites par notikušajiem darījumiem.
Esam izstrādājuši arī uzlādes pakalpojumu ar pēcapmaksu, saņemot vienotu rēķinu par uzlādes pakalpojumu un elektrību, gāzi un citiem pakalpojumiem, vai arī rēķinu saņemot atsevišķi ar pēcapmaksu tikai par uzlādes pakalpojumu. Sākotnēji šis pakalpojums pieejams juridiskām personām. Jaunas pieslēgvietas aktīvi uzstādām paši, kā arī aktīvi meklējam sadarbības partnerus, ar kuriem kopā veidot Elektrum uzlādes tīklu. Jau tuvākajā nākotnē Elektrum uzlādes tīklā redzēsim arvien vairāk partneru, kas ir izlēmuši uzlādes pakalpojuma izveidē uzticēties mums un kopā ar Elektrum veidot uzlādes risinājumus.
Ja šobrīd tiek celta, piemēram, daudzdzīvokļu māja, elektromobiļu uzlāde pie tās vairs nebūs greznība, bet nepieciešamība, kas jāiekļauj jau projektā?
E.Korsaks-Mills: Lai stimulētu ne tikai publisko uzlādes punktu attīstību, bet arī to izveidi pie daudzdzīvokļu mājām, birojiem un lielveikaliem, Eiropas Savienība ir iekļāvusi direktīvā par ēku energoefektivitāti prasību, ka jaunām ēkām, kurās ir vairāk nekā 10 autostāvvietu, jābūt iespējām uzlādēt elektroauto. Šis noteikums ir spēkā arī Latvijā – no 2021. gada 10. marta tas ir iekļauts arī valsts likumu aktos – būvnormatīvā. Visos jaunajos projektos turpmāk ir jāparedz arī elektroauto uzlādes pieslēgvietas izveide. Uzlādes stacijas ierīkošana jau šobrīd ir uzskatāma par priekšrocību jaunajos projektos, un dzīvokļu pircēji arvien vairāk interesējas par iespēju aprīkot savu autostāvvietu ar uzlādes risinājumu vai iespēju pie jaunās ēkas veikt publisku uzlādi. Tiem, kas uz šo prasību raugās kā uz "pātagu", jāatgādina, ka jau šodien jauns stāvlaukums bez uzlādes punkta ir novecojis, turklāt, ņemot vērā prognozes par elektroauto pieaugumu, savlaicīga uzlādes kabeļu izbūve var novērst papildu izmaksas vai sadārdzinājumu nākotnē.
A.Valdovskis: Mēs, Elektrum, aktīvi strādājam arī ar risinājumiem Rīgas un citu pilsētu mikrorajonu ēkām, un pirmās Elektrum uzlādes vietas šeit parādīsies jau tuvākajā laikā. Tomēr joprojām ir daudz izaicinājumu un daudz īpašnieku ar dažādām vēlmēm un prasībām, kas primāri jārisina ēku iedzīvotājiem kopā ar pašvaldībām un uzlādes pakalpojuma nodrošinātājiem. Piemēram, ēku renovācijas un siltināšanas projektos ir jāparedz arī uzlādes punkta izveide.
Eiropa piedzīvo strauju elektroauto reģistrācijas skaita pieaugumu, pieaug elektroauto modeļu skaits, samazinās jaunu akumulatoru ražošanas izmaksas, un, sākot jau ar 2025. gadu, elektromobiļi kļūs lētāki par iekšdedzes auto, taču kā attīstās uzlādes tīkls?
E.Korsaks-Mills: Protams, tas tik populārais jautājums par to, kam jābūt pirmajam – elektroauto vai uzlādes stacijai. Skaidrs, ka viens bez otra neiztiks. Jebkurā gadījumā elektroauto skaitam un uzlādes infrastruktūrai ir jāpieaug pakāpeniski, iespējams, uzlādes tīklam ejot vienu soli pa priekšu.
A.Valdovskis: Eiropā šobrīd ir ap 300 000 publisko uzlādes punktu, līdz 2025. gadam to būs vismaz viens miljons. Runājot par Latviju, mūsu eksperti uzskata, ka uz 10 elektroauto ir nepieciešama vismaz viena uzlādes pieslēgvieta. Strauji tuvojamies šī gada mērķa izpildei un, plānojot nākamā gada darbus, līdz 2022. gada beigām plānojam uzstādīt vismaz 184 pieslēgvietas. Tās ir Elektrum pieslēgvietas, kuras uzstādām gan paši, gan arī aktīvi sadarbojoties ar partneriem – lielveikaliem, biroju ēkām, daudzdzīvokļu projektiem, degvielas uzpildes stacijām u.c.
Kopumā Latvijā līdz 2025. gadam nepieciešamas vismaz 1000 publiskās uzlādes pieslēgvietas. Tātad izaugsmes diapazons ir ļoti plašs, un tā īstenošanai esam gatavi nodrošināt savu zinātības pakalpojumu tiem, kas saskata te arī savu biznesa iespēju.
Ja biroja vai daudzdzīvokļu mājas īpašnieks vēlas izveidot savu elektrisko automašīnu uzlādes vietu, ar ko vajadzētu sākt?
E.Korsaks-Mills: Visbiežāk saruna ar uzlādes vietu attīstītāju sākas šādi – man pieder zemes gabals, un es tajā vēlos uzstādīt elektroauto uzlādi. To mēs uzskatām par perfektu sarunas sākumu.
Mēs zinām, kā tas ir – iesoļot vēl nezināmā laukā, kur daudz kas ir neskaidrs. Aicinām šā gada 10. novembrī uz Elektrum Energoefektivitātes centra bezmaksas vebināru "Kā sagatavot uzņēmumu elektromobilitātei", kurā uzzināsiet, ko nozīmē elektroauto uzlāde un ko ietver uzlādes punkta ierīkošana, kādas ir normatīvās un tehniskās prasības, kā arī dzirdēsiet vairāku uzņēmumu pieredzes stāstus. Uzzināsiet, kas šajā procesā ir nepieciešams, kādas ir tehniskās iespējas, dokumentācija – šajos jautājumos konsultēs mūsu speciālisti, kas palīdzēs rast piemērotākos risinājumus gan partneriem, gan klientiem. Būtībā arī šeit viss sākas ar sarunu.
A.Valdovskis: Protams, mūsu vietnē elektrum.lv gan privātpersonām, gan arī uzņēmumu pārstāvjiem ir iespēja pieteikties mūsu speciālistu konsultācijai par uzlādes pieslēgvietas ierīkošanu vai tās aprīkošanu ar Elektrum uzlādes nomas pakalpojumu.
Ja viedtālruni uzlādē neatbilstoši, tā baterija tiek bojāta. Kādi ir elektroauto pareizas uzlādes noteikumi?
E.Korsaks-Mills: Vispirms jāizvērtē, kur uzlādēsiet savu elektroauto. Uzlādējot to no standarta kontaktligzdas, 10 minūtēs ielādēsiet 2–5 km nobraucamā attāluma. Ļoti ērti ir izmantot publiskās uzlādes stacijas – šogad Latvijā jau būs vairāk nekā 250 šādu pieslēgvietu. Tās ir pieejamas 24 stundas diennaktī un atrodas gan pilsētās, gan 30–50 km attālumā viena no otras uz galvenajiem autoceļiem. Tajās elektroauto var uzlādēt vairākas reizes ātrāk, tomēr jārēķinās, ka tās ir arī dārgākas – 100 km uzlāde izmaksās no 3,50 līdz 5,50 eiro. Uzlādes ātrums būs atkarīgs gan no stacijā pieejamās jaudas, gan elektroauto tehniskajiem parametriem. Tās ir izdevīgas gadījumos, kad tiek veikts lielāks attālums, kura laikā nepieciešama papildu uzlāde, vai gadījumos, kad ir ierobežotas uzlādes iespējas mājās vai pie biroja.
Dažādiem modeļiem ir arī atšķirīgi uzlādes procesa tehniskie risinājumi, kuru uzdevums ir nodrošināt vienmērīgu katra akumulatora elementa uzlādi, kā arī aizsargāt akumulatoru no pārkaršanas, gan veicot uzlādi, gan braukšanas laikā, kad akumulators dod enerģiju elektromotoram.
Tāpat arī svarīgi pievērst uzmanību tam, ar kādas konstrukcijas akumulatora dzesēšanas sistēmu ir aprīkots konkrētais elektroauto modelis, piemēram, paaugstināta akumulatora temperatūra samazina uzlādes ātrumu, un kādi ir akumulatora uzlādes jaudas maksimālie ierobežojumi.
Jāatceras, ka pareiza uzlāde sākas ar atbilstošu uzlādes veidu. Elektroauto var uzlādēt no standarta kontaktligzdas, kā arī tā uzlādē iespējams izmantot speciālu uzlādes ierīci vai arī to uzlādēt publiskajā (ātrās) uzlādes stacijā. Tāpat jānoskaidro sava elektroauto tehniskie parametri, kā arī maksimālā uzlādes jauda maiņstrāvas (AC) un līdzstrāvas (DC) gadījumā.
Savukārt uzlādes laikā jāseko līdzi šī procesa ātrumam. Vairumam elektroauto uzlādes ātrums būtiski samazinās pēc 70–80 % uzlādes līmeņa sasniegšanas. Mana pieredze rāda, ka reizēm maršrutu var veikt ātrāk, izmantojot vairākas īsas uzlādes, proti, lādējot akumulatoru līdz aptuveni 60 % līmenim, kad uzlāde ir visātrākā), nekā veicot uzlādi vairāk par 80 %, kad uzlādes ātrums parasti ir lēnāks. Ja brauciena maršrutā ir ieplānota uzlāde, tad jāplāno uzlādes vieta tā, lai akumulatora uzlādes līmenis uzlādes sākumā būtu zems – no 20 % līdz 40 %, tādējādi iegūstot ātrāku uzlādes ātrumu un samazinot ceļā pavadīto laiku. Šādā gadījumā automašīnai paliek rezerve vēl 30–60 km ceļam, ja gadījumā ieplānotā uzlādes vieta ir aizņemta vai nestrādā, tādējādi nodrošinot iespēju aizbraukt uz nākamo uzlādes staciju.
Nedrīkst atstāt elektroauto akumulatoru ilgstoši izlādētu – uzlādētu par mazāk nekā 20 %, un akumulators nav vienmēr jāuzlādē pilnībā. Svarīgi ir sekot līdzi gan auto nobraukumam, gan arī saviem pārvietošanās plāniem, un reizēm elektroauto jāuzlādē tikai dažas reizes nedēļā, kad tas nepieciešams.