Uzsākot ziedojumu kampaņu Ukrainas atbalstam, 8. novembrī Elektrum sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā un labdarības portālu Ziedot.lv rīkoja diskusiju “Ētiskas patēriņa izvēles – nauda vai sirdsapziņa?” par apzinātām un atbildīgām patēriņa izvēlēm. Diskusijā piedalījās Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, AS “Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs. Diskusiju moderatorēja Mārtiņš Daugulis.

Diskusijas ietvaros tika aktualizētas tēmas, par kurām, iespējams, ikdienā aizdomājas retais. Turklāt ētika bieži vien tiek raksturota kā tēma, kuru aplūko esejās. Daudzi filozofi izteikušies, ka ikdienā dažādas praktiskas cilvēku izvēles padara personas un arī sabiedrības kopējo rīcību ētisku vai neētisku atbilstoši kādam noteiktam morālam kompasam. Diskusijas fokusā jautājums – kā ētiskās un patēriņa izvēles, ko izdarām, var palīdzēt arī citiem?

AS “Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norādīja, ka ikviens cilvēks katru dienu pieņem vismaz desmitiem lēmumu par dažādām izvēlēm, piemēram, kādu apģērbu izvēlēties, kādu pārtiku nopirkt lielveikalā un no kāda piegādātāja pirkt dabasgāzi vai mobilos sakarus utt. Tās visas ir izvēles, kuras nākas pieņemt jebkurā gadījumā – gribas to vai nē. “2022. gada 22. februāris ir iezīmējis jaunu atbildīgu izvēļu laikmetu vai ēru. Un es esmu ļoti priecīgs un lepns pateikt, ka “Latvenergo” kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ļoti ātri un nešauboties jau februārī bija pieņēmis, mūsuprāt, vienīgo pareizo lēmumu attiecībā uz nesadarbību ar agresoru valsti,” norādīja D. Juskovecs.

Šīs diskusijas viens no mērķiem ir pamudināt ikvienu aizdomāties par savām ikdienas patēriņa izvēlēm, proti, ko mēs atbalstām ar savu maciņu palīdzību savu lēmumu rezultātā. Ne vienmēr tas nozīmēs, ka šie lēmumi būs ar radikālu spēku, tomēr arī pavisam ikdienišķi tēriņi veido kopainu, ko mēs kā sabiedrība izvēlamies atbalstīt, teica D. Juskovecs.

Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols uzsvēra: “Esmu priecīgs atzīmēt, ka ukraiņu un latviešu saliedētība un motivācija ir vienādi stipra. Kopīgi esam motivēti aizsargāt savu teritoriju un saglabāt savu vēsturi, kultūru un tradīcijas.” Tāpat vēstnieks izcēla, ka ļoti atbalsta “Latvenergo” sociālo projektu – atgādināt un informēt sabiedrību par lēmumu pieņemšanas nozīmīgo lomu attiecībā uz pakalpojumu sniedzēja izvēli, konkrētāk šajā gadījumā – par dabasgāzes pieslēguma iespējām: “Svarīgākais, ka Latvijas pilsoņiem kārtējo reizi ir iespēja atbalstīt Ukrainu, izvēloties apzinīgi. Ukraiņi ļoti gaida jūsu solidaritāti un tas ir labākais, ko mēs šajā laikā varam izdarīt.”

A. Kucevols skaidroja, ka kopš Krievijas iebrukuma,  Ukraina izvēlējās neiegādāties un nepirkt neko, kas ir ražots Krievijā. Tā bija apzibināta izvēle, kas pārauga liela mēroga akcijās, kas bija saistītas ar atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, no Krievijā ražotas produkcijas un arī veikalos Krievijas ražojuma preces tika speciāli apzīmētas. Kad tika dota izvēle iegādāties Krievijas preci vai savējo, varēja skaidri redzēt, ka cilvēki Krievijas preces izvairījās iegādāties, pat ja tām bija piemērotas lielas atlaides. “Tas mums palīdzēja veidot pareizu redzējumu un veikt apzinīgu izvēli, ieguldot savu spēku un redzējumu tajā, lai apstādinātu šo briesmīgo agresiju,” sacīja vēstnieks. Tāpat viņš uzsvēra, ka ikvienam ir iespēja izvēlēties un atbalstīt Ukrainu, neizvēloties patērēt Krievijas preces, tai skaitā apzināti izvēlēties energoresursu piegādātāju, neatbalstot Krievijas uzņēmējdarbību.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja cilvēku uzvedības paradumus: “Reālās uzvedības izpēte liecina par to, ka bieži vien mēs vienkārši darām tās lietas, kuras mēs vienmēr esam darījuši, vai arī kuras mums piedāvā kā noklusējumu. Ja ir iespēja izvēlēties, piemēram, temperatūras režīmus veļas mašīnā, bet noklusējuma izvēle ir 60 grādi, tad lielākā daļa šos iestatījumus nekad nemainīs un neizvēlēsies kaut ko citu.” Proti, cilvēki ir tendēti vairumā gadījumu izvēlēties jau ierasto lietu kārtību.

Kā norādīja K.Sedlenieks, pēdējā desmitgadē sabiedrība aizvien vairāk nostiprinās pārliecība, ka biznesa pasaulē nevar krasi nošķirt ekonomiskos aspektus no morāles principiem, tādēļ, ka ar katru darījumu tiek atbalstīts kāds konkrēts uzņēmums un spēks. Šobrīd daudz runājam par sociāli korporatīvo atbildību. Sabiedrībā vairākkārt pierādījies, ka, ņemot vērā tikai biznesa aspektus, šāda pārliecība nereti noved pie negatīvām sekām – nevaram vairs domāt tikai par peļņu, neapsverot ētiskas rīcības jautājumus un kopējo sabiedrības labumu.

Labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta papildināja: “Runājot par kopīgo labumu iepretim individuālam labumam, cilvēki arvien vairāk sāk apzināties, ka personīgais labums ilgtermiņā nevar pastāvēt, ja tas ir pretstatīts kopējam sabiedrības labumam. Mēs kā sabiedrība esam viens ar otru tik ļoti saistīti, ka mēs vairs nevaram domāt tikai par biznesu. Es domāju, ka Latvijas sabiedrība ir solidāra un izprot to, ka mēs ar savām rīcībām veidojam tādu kā drošības tīklu viens otram.”

Labdarība faktiski ir tāds kā brīvprātīgais nodoklis, proti, jau papildu valstij samaksātajiem nodokļiem u.tml., sabiedrība ziedo no savas privāti nopelnītās naudas, lai palīdzētu apkārtējiem dzīvot labāk, veicinot kopējo labumu. “Latvijas sabiedrība Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā ir parādījusi ļoti skaidru nostāju gan ar vārdiem, gan ar privātiem ziedojumiem. Kopš kara sākuma Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir ziedojuši vairāk nekā 22 miljonus eiro,” sacīja R.Dimanta.

Tāpat R.Dimanta uzsvēra, ka viena lieta ir ziedot, taču pavisam kas cits – turpināt sadarboties ar agresoru, ko katrs tīši vai netīši dara, pērkot pakalpojumus no Krievijas, tādējādi finansiāli barojot šo teroristisko režīmu. “Ir svarīgi, ka valsts pārvalde nosaka stingrus nosacījumus, palīdz mums kā sabiedrībai veikt šīs ētiski pareizās izvēles un nesadarbojas kā valsts ar Krieviju vai, piemēram, ar uzņēmumiem, kuri aizvien vēlas turpināt sadarbību ar Krieviju. Šādos gadījumos no valsts puses vajadzētu palielināt nodokļus tirdzniecībai ar Krieviju. Pārstājot pilnībā iegādāties preces un pakalpojumus no Krievijas, apturot viņu eksportu, mēs kā sabiedrība kopumā spētu palīdzēt uzvarēt šo karu.”

R.Dimanta papildināja: “Viss sākas ar katra cilvēka personīgo nostāju un izvēli, kas palīdz veidot kopējo sabiedrības toni. Mēs kā Ziedot lv, piemēram, 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, pārtraucām sadarboties ar Krievijas klīnikām. Brīdī, kad “Latvenergo” sāka tirgot gāzi, mēs izvēlējāmies viņus kā šī pakalpojuma sniedzējus un iepirkām šo pakalpojumu no Latvijas uzņēmuma.”

“Cilvēki Ukrainā maksā ar dzīvībām, bērni zaudē vecākus. Tur tiek izpostīta vesela nācija. Vienīgais, kas mums šeit, drošībā, ir jādara, ir jāpamaina savi patēriņa paradumi. Ja mēs nevaram to izdarīt tagad, tad arī nākotnē mēs to nevarēsim izdarīt, ja būs apdraudējums mums pašiem. Saprātīgi cilvēki, domājot uz priekšu, to arī saprot, ka pareizi būtu atbalstīt Ukrainu, jo Ukraina stāv starp mums un Krieviju. Ja nedarbojas kaut kādi argumenti par kopējo labumu, par cilvēcību, solidaritāti, dzīvības vērtību, skatoties uz Ukrainu, tad varbūt kādam darbojās tas egoistiskais pamatojums – ja mēs nerīkosimies, tad mēs maksāsim nevis ar dārgākiem komunālajiem maksājumiem vai inflāciju, bet mēs sāksim maksāt ar savām asinīm,” skaudro realitāti iezīmēja R.Dimante.

D.Juskovecs, turpinot diskusiju, uzsvēra nozīmi iepazīstot uzņēmumus, kuru preces vai pakalpojumu tiek izvēlēti: “Pieņemot lielus vai mazus patēriņa lēmumus, vai tas ir pērkot konfektes vai izvēloties dabasgāzes piegādātāju savam mājoklim vai iepērkot infrastruktūras projektus vai ceļot dzelzceļus, aicinu aizdomāties par pavisam vienkāršo jautājumu – kam pieder uzņēmums? Piemēram, izvēloties pirkt kāda noteikta zīmola ūdeni, daļa no pirkuma maksas tiek nodota šī uzņēmuma īpašniekiem.”

D.Juskovecs skaidroja, ka “Latvenergo” pieder Latvijas valstij, līdz ar to katrs Latvijas valsts piederīgais ir šī uzņēmuma līdzīpašnieks. Daļa no uzņēmuma ienākumiem nonāk valsts budžetā, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu, piemēram, mediķu un skolotāju algas, pensijas, ceļu uzturēšanu, aizsardzību, iekšējo un ārējo drošību. Rezultātā uzņēmuma peļņas izlietojums netiešā veidā sasniedz katru valsts iedzīvotāju. Tāpat D.Juskovecs informēja par kampaņas mērķi – par katru Elektrum dabasgāzes pakalpojuma līgumu novembrī un decembrī ziedot vienu eiro Ukrainas atbalstam, uzsverot, ka dabasgāzes līguma noslēgšana ar Elektrum ir ērta un pavisam vienkārša, turklāt – bez maksas. To var izdarīt gan internetā, gan zvanot uz Elektrum klientu centru.

Savukārt A. Kucevols izcēla ukraiņu sabiedrības spēju saliedēties un būt vienotiem, kas kalpo kā dzinējspēks cīņā pret agresoru: “Ukrainas tauta ir sapratusi, ka uzvarēt ir iespējams ar kopīgu nostāju un visas tautas saliedētību, veidojot apzinīgu nākotni un izvēles. Tas ir tas, ko Ukraina var parādīt arī latviešiem –  mēs varam veikt apzinīgu izvēli un tajā pašā laikā arī pastāvēt par savu teritoriju un savu valsti. Es domāju, ka tagad ir laiks izdarīt pareizās izvēles. Paturiet prātā –  Kamēr tiks finansēta Krievija, tiks atbalstīts karš.”