Kas ir energoefektivitāte?
Bieži vien mēs domājam, ja uzdevums tiek paveikts mazākā laika periodā vai par minimālām izmaksām, tas ir efektīvi. Taču efektivitāte ne vienmēr ir saistīta tikai ar ātrumu un izmaksām. Patiesībā, katrā dzīves situācijā par efektivitāti būtu jādomā citādāk.
Efektivitāti var mērīt pēc kvantitātes un arī kvalitātes. Kvantitatīvas efektivitātes pamatā ir matemātiski nosakāmi mērījumi, savukārt kvalitatīvas – procesu raksturojums un ilgtspēja.
Darba efektivitāte ir zināma arī kā produktivitāte. Tas ir rezultāts, kas sasniegts noteiktā laika periodā. Piemēram, viens strādnieks no punkta A uz punktu B vienas stundas laikā ar rokām var pārnest 1000 ķieģeļus. Ja tas pats strādnieks ņems talkā ķerru, tad vienas stundas laikā pārvedīs 5000 ķieģeļus. Šajā gadījumā efektivitāte tiek mērīta kvantitatīvi. Ja padomājam vēl soli uz priekšu, iespējams, roku darbu varam aizstāt ar mašīnas darbu, tādējādi vienas stundas laikā tiks pārvesti vēl vairāk ķieģeļu un strādnieku iespējams nodarbināt citur, saudzējot viņa veselību un uzlabojot viņa dzīves kvalitāti. Ja uzlabosim strādnieka dzīves kvalitāti, iespējams, viņš būs lojālāks uzņēmumam, izrādīs lielāku iniciatīvu un būs centīgāks. Šajā gadījumā efektivitāte tiks mērīta arī pēc kvalitatīvajiem rādītājiem.
Mūsdienās par efektivitāti mēs domājam no dažādām pozīcijām – individuāli no katra cilvēka un ģimenes skatupunkta, personīgajiem mērķiem, vajadzībām un vērtībām, kā arī no valsts un uzņēmējdarbības skatpunkta. Katrā no šiem gadījumiem efektivitātes mērījumi būs atšķirīgi, bet bieži vien mērķi ir kopīgi. Piemēram, ikviens cilvēks savā ikdienā izmanto tādus energoresursus kā siltums, ūdens, elektrība. Vadoties no savām iespējām un vajadzībām, budžeta, mērķiem un vērtībām, tiek izvēlēts, cik daudz un kā šie energoresursi tiek izlietoti. Jāatzīmē, ka katram cilvēkam izpratne par efektīvu energoresursu lietošanu atšķirsies, piemēram, vienam tā būs iespēja maksāt iespējami mazāk par elektrību, savukārt otram svarīgas būs ērtības, bet trešajam pirmajā vietā būs rūpes par vidi.
Kur ikdienā lieto enerģiju?
Energoresursi tiek izmantoti katru dienu – gan mājās, gan ārpus tām. Nepieciešams siltums, ūdens, elektrība. Enerģija mums ir visapkārt, un tā ir ledusskapī, trauku mazgājamā mašīnā, cepeškrāsnī, TV, mobilajā telefonā, radiatoros, automašīnā, sabiedriskajā transportā, pat ēdot pusdienas un atpūšoties. Tā ir mūsu ikdiena ik uz soļa! Enerģija ir tur un tad, kad to vajag.
Vai esi domājis, kas notiktu, ja enerģija beigtos?
Ik gadu mēs izmantojam vairāk enerģijas nekā iepriekšējā gadā. Patiesībā enerģijas patēriņš pat divkāršojas ik pēc 20 gadiem, un liela daļa no tā tiek izšķiesta, izmantojot pārāk daudz vai neizmantojot to saprātīgi. Enerģija nav par brīvu.
Enerģijas izšķērdēšana ir līdzvērtīga naudas izšķērdēšanai, un mēs zinām, ka tas nav labi!Enerģijas izšķērdēšana ļoti kaitē arī videi, jo enerģijas ražošanas procesā liela daļa no izmantotajiem energoresursiem rada vides piesārņojumu. Daudzus enerģijas avotus, no kuriem mēs esam atkarīgi, , nevar aizstāt – kad mēs tos visus būsim izlietojuši, tie būs zuduši uz visiem laikiem.
Lai enerģija mums un nākamajām paaudzēm pietiktu, neizraisītu piesārņojumu, izmantojam arvien jaunus enerģijas iegūšanas veidus, piemēram, vēju un sauli. Taču tas nenotiek tik strauji, lai visa enerģija tiktu iegūta videi draudzīgi un resursi neizsīktu, tādēļ katram ir vērts domāt par energoefektivitāti un ieviest savā ikdienā jaunus paradumus.
Klimata pārmaiņas
Klimata pārmaiņas ir laikapstākļu pārmaiņas ilgstošā laika posmā noteiktā teritorijā. Tās var rasties dabīgā ceļā, kas ir cikliski novērojamas visā zemeslodes attīstības vēsturē, vai arī cilvēka saimniekošanas rezultātā.
Klimata pārmaiņas rada dažādi faktori, kuru rezultātā rodas ilgtermiņa novirzes klimata sistēmā. Vairāk nekā 97% klimata zinātnieku piekrīt un apstiprina, ka klimata pārmaiņas ir lielākoties cilvēku izraisīts process, kam pamatā ir siltumnīcefektu izraisošo gāzu (CO2 u.c.) pārāk liela koncentrācija atmosfērā.
Kas ir energoefektivitāte?
Elektrības taupīšana ir viena no populārākajām atbildēm uz jautājumu, kas ir energoefektivitāte. Bet – kā varam ietaupīt vislielāko enerģijas apjomu? To vienkārši nelietojot un atsakoties no visām ērtībām, kas ir mūsu mājoklī. Bet mūsdienās to neviens nevēlas, tādēļ plašākā nozīmē energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana, nezaudējot ierasto komforta līmeni. Tas nozīmē – elektrības, ūdens un siltuma pārdomāta lietošana. Piemēram, izslēgt apgaismojumu telpās, kurās konkrētajā brīdī neuzturamies, vai arī, tīrot zobus, aizvērt ūdens jaucējkrānu, kā arī mainīt dažādu elektroierīču darbināšanas režīmus.
Ikviens var kļūt energoefektīvs – neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās, ienākumiem vai citiem faktoriem.
Pierādīts, ka, pilnveidojot energoresursu lietošanas paradumus, mājokļa kopējo elektrības patēriņu ir iespējams samazināt vismaz par 10 %. Atliek tikai sākt ar savu ikdienas ieradumu jeb uzvedības maiņu!
- Pārlūkot savus paradumus, apzināti sekojot līdzi savai rīcībai, nevis darbības veicot automātiski. Piemēram, piefiksēt, cik daudz ūdeni ielej tējkannā, vai ūdens jaucējkrānu aizver ciet, kad mazgā piedegušo katliņu, vai ledusskapja durvis nevirina pārlieku bieži.
- Izvērtēt, kurus no šiem paradumiem ir nepieciešams mainīt, lai samazinātu elektrības, ūdens un siltuma patēriņu.
- Sākt apzināti un regulāri praktizēt efektīvu rīcību. Neilgā laikā tā pārtaps par jaunajiem paradumiem, kas ilgtermiņā sniegs ievērojamu ietaupījumu.
- Izvietot nelielus atgādinājumus, kas neļaus piemirst efektīvo rīcību.
Lai gūtu iedvesmu labām pārmaiņām, aicinām arī noskatīties video no mūsu organizētā vebināra ''Skolotājs – vēstnesis zaļākai nākotnei''.
Vai neatradāt atbildi uz savu jautājumu? Uzdodiet to šeit!