Klimata pārmaiņas neattiecas vien uz attālām pasaules valstīm, tās varam novērot arī Latvijā. Ne vien ir samazinājies ziemas un sniega segas biezums, bet arī varam novērot ekstremālus, iepriekš neraksturīgus laikapstākļus. Piemēram,  2017. gada vasara, kad vidējā gaisa temperatūra nepārsniedza +20 °C un vasarā nolija iepriekš nepieredzēts nokrišņu daudzums. Rezultātā lauksaimniekiem applūda lauki un liela daļa ražas tika zaudēta. Savukārt pilnīgi pretēja situācija bija novērojama 2018. gada vasarā, kad bija mazs nokrišņu daudzums un augsta vidējā gaisa temperatūra. Tas, protams, arī lika zaudēt daļu no prognozētās ražas.

Abas minētās situācijas tika definētas kā valsts mēroga katastrofas, un lauksaimniekiem izmaksāja kompensācijas par zaudējumiem. Šie ir tikai daži piemēri, kas ilustrē situāciju, ka klimatu pārmaiņu ietekme kļūst arvien biežāk sastopama arī Latvijā.

Tāpat kā pasaules vidējā gaisa temperatūra palielinās, tas pats notiek arī Latvijā. 10. attēlā norādītas temperatūras izmaiņas laika periodā no 1960. gada līdz mūsdienām un zinātnieku nākotnes prognozes. Kā redzams, tad pat pie optimistiskā scenārija oranžā krāsā, gaisa temperatūra tikai turpinās palielināties. Savukārt, ja neveiksim darbības klimata pārmaiņu ierobežošanai, tad ir sagaidāms scenārijs sarkanā krāsā ar ievērojamu temperatūras pieaugumu.

10. att. Vidējā gaisa temperatūra Rīgā kopš 1960. gada un nākotnes prognozes

Raugoties uz sniega segas biezumu (skat. 11. att.), nākotnē tas arī tikai turpinās samazināties ar prognozi, ka 2090. gadā tas izzudīs pavisam no Latvijas, un mūsu mazbērni, mazmazbērni sniegu varēs redzēt vien vēsturiskās fotogrāfijās vai dokumentālajās filmās.

11. att. Vidējais sniega segas biezums Rīgā kopš 1960. gada un nākotnes prognozes

Klimata pārmaiņas īpaši ietekmēs jūras piekrastes iedzīvotājus, un Latvijā gar jūras krastu 5–10 km platā joslā dzīvo vislielākā cilvēku koncentrācija no kopējā valsts iedzīvotāju skaita salīdzinājumā ar citām Baltijas jūras valstīm.

Klimata pārmaiņas ietekmēs arī augu un dzīvnieku sugas, piemēram, putnu sugu skaitu – vienas sugas no Latvijas pazudīs, bet citas nāks vietā. Piemēram, agrāk Latvijā ļoti izplatīta putnu suga bija teteri jeb baltirbes. Pašlaik teteris Latvijā jau ir izzudis. 20. gadsimtā šie putni pamazām atkāpās ziemeļaustrumu virzienā. Toties Latvijā ir sākušas ligzdot četras jaunas putnu sugas, ienācēji no dienvidiem, – bišu dzenis, baltkakles mušķērājs, baltais gārnis un tumšā čakstīte. Dienvidnieki ir arī tuksneša ķauķis un tuksneša čakstīte, kas arī ir novēroti Latvijā. Sagaidāms, ka šādas pārmaiņas turpināsies arī nākotnē.

Lauksaimnieki dažkārt pauž viedokli, ka klimata pārmaiņu izraisītā veģetācijas perioda pagarināšanās par 20–50 dienām jūras baseina ziemeļdaļā un 30–90 dienām dienviddaļā var palielināt kultūraugu ražību. Latvijā var parādīties tādas kultūras kā kukurūza u. c. dienvidu rajoniem raksturīgi kultūraugi. Tomēr jāņem vērā, ka klimata pārmaiņas paaugstina arī ekstremālo klimatisko parādību (plūdi, sausuma periodi) iestāšanās risku, kas var būtiski apdraudēt ražu. Turklāt tās var veicināt arī invazīvo sugu izplatību un lauksaimniecības kultūru kaitēkļu migrāciju.

Dažkārt diskusijās minēti klimata pārmaiņu iespējamie ieguvumi arī enerģētikā, jo, palielinoties nokrišņu daudzumam, palielināsies arī ūdens vidējā caurplūde upēs, tādējādi hidroelektrostacijas spēs saražot vairāk elektroenerģijas. Ja paaugstināsies gada vidējā temperatūra, tas ļautu samazināt energoresursu patēriņu apkurei un mazinātu atkarība no importētajiem energoresursiem.

Sabiedrības un vides veselības jomā klimata pārmaiņas var izraisīt reģionam netipisku slimību parādīšanos, kā arī var pieaugt ērču pārnēsāto slimību biežums un izplatība. Tāpat arī var palielināties veselības traucējumi saistībā ar pārmērīgu vasaras karstumu, tajā skaitā saslimstība ar sirds un asinsvadu slimībām, hroniskām elpceļu slimībām.

Tāpat kā pasaulē arī Latvijā lielāko daļu no SEG emisijām rada enerģētikas nozare – 37 %. Otrajā vietā pēc radīto SEG emisiju daudzuma ir transports (29 %) un trešajā vietā – lauksaimniecība (22 %).

Galvenais uzdevums ir skaidrs – siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisija ir jāsamazina. Atsevišķu gāzu sadalīšanās periods ir ļoti ilgs, un tās saglabāsies atmosfērā arī pēc tam, kad to emisija samazināsies. Tas nozīmē, ka pat tādā gadījumā, ja tūlīt sāksim rīkoties, temperatūra vēl kādu brīdi turpinās paaugstināties. Turpretī, ja nedarīsim neko, tā paaugstināsies vēl straujāk (skat. 10. att.) un process jau var kļūt nekontrolējams. Jo ātrāk mēs sāksim rīkoties, jo veiksmīgāks būs rezultāts.