Dabiskā oglekļa dioksīda koncentrācijas pieaugums pēdējo miljons gadu laikā ledus laikmeta laikā ir periodiski paaugstinājis Zemes temperatūru (skat. 4. att.). Siltie periodi sākās ar nelielu saules gaismas pieaugumu, pateicoties nelielai Zemes rotācijas ass svārstībai vai tās orbītā ap Sauli. Šī papildu saules gaisma izraisīja nelielu sasilšanu. Okeāniem sasilstot, no tiem izplūda oglekļa dioksīds. Papildu oglekļa dioksīds atmosfērā pastiprināja sākotnējo sasilšanu.

Balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem, secināts, ka pēdējo miljons gadu ledus laikmeta ciklu laikā oglekļa dioksīda līmenis nekad nepārsniedza 300 ppm jeb miljondaļas (parts per million). Pirms industriālās revolūcijas sākuma 1700. gadu vidū vidējais oglekļa dioksīda līmenis pasaulē bija aptuveni 280 ppm. Laikā, kad 1958. gadā sākās nepārtraukti CO₂ novērojumi Mauna Loa Vulkāniskajā Observatorijā (Mauna Loa Observatory), oglekļa dioksīda līmenis atmosfērā jau bija 315 ppm. 2013. gada 9. maijā vidējais CO₂ daudzums, kas mērīts šajā observatorijā, pirmo reizi reģistrēja vairāk nekā 400 ppm.

4. att. Oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā pēdējo 800 000 gadu laikā

Tieši cilvēku darbības rezultāta dēļ – dažādu fosilo dabas resursu (piemēram, nafta, dabasgāze, ogles) iegūšana un izmantošana – tik ievērojami ir palielinājies CO₂ līmenis kopš industrializācijas attīstības.

Tāpat klimata pārmaiņu cēlonis ir neilgtspējīgs un pārmērīgs preču un pakalpojumu patēriņš, kā arī transporta degvielas patēriņa pieaugums.

Šobrīd redzams, ka globālās CO₂ emisijas arvien turpina palielināties (skat. 5. att.), jo joprojām turpinās liela apjoma fosilo resursu ieguve un izmantošana, kuru rezultāta atmosfērā palielinās SEG koncentrācija, tostarp CO₂ līmenis.

5. att. CO2 emisijas koncentrācija pēdējo gadu laikā, ppm

Kas pašlaik liecina par klimata pārmaiņām pasaulē?

Planētas klimats mainās, un vidējā gaisa temperatūra pasaulē pieaug (skat. 6. att.). Būtiskākais cēlonis ir cilvēka darbības rezultātā radusies siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisija. Ar to saistītais temperatūras pieaugums izraisa iepriekš nepiedzīvotas sekas visā pasaulē – ledāji kūst, jūras līmenis paaugstinās, plūdi un sausums piemeklē reģionus, kurus iepriekš šādi ekstremāli laikapstākļi neskāra, kā arī samazinās bioloģiskā daudzveidība, izzūdot augu un dzīvnieku sugām.

Šie neparastie laikapstākļi arvien vairāk ietekmē ekonomiku, vidi, veselību un mūsu ikdienu, radot šādas potenciālās sekas:

• ekstremāli laikapstākļi apdraud pārtikas ražošanu, īpaši jaunattīstības valstīs;
• ūdens un pārtikas trūkums var izraisīt reģionālos konfliktus, badu un bēgļu plūsmu;
• arvien pieaug dažu augu un dzīvnieku sugu izzušanas risks;
• jūras līmeņa celšanās apdraud piekrastes iedzīvotājus un salu valstis, kas atrodas zemu virs jūras līmeņa.

6. att. Globālās vidējās gaisa temperatūras izmaiņas ik gadu

Zemeslodes polārajos apgabalos ledus kušana norisinās divas reizes ātrāk nekā pirms 50 gadiem. Eiropas teritorijā esošie šļūdoņi pēdējo 150 gadu laikā ir zaudējuši vairāk nekā 60 % no savas masas, un šis process kļūst arvien straujāks.

Planēta nav pielāgota cilvēces radītā piesārņojuma novēršanai un neiedomājamā resursu apjoma nodrošināšanai, ko mēs ik gadu patērējam. Katru gadu tiek “atzīmēta” Zemes resursu pārtēriņa diena – diena, kuru sasniedzot esam izmantojuši dabas viena gada “budžetu”. Šo dienu aprēķina, ņemot vērā Zemes bioloģisko kapacitāti – resursu daudzumu, ko Zeme attiecīgajā gadā spēj radīt, un pasaules ekoloģiskās pēdas nospieduma jeb attiecīgajā gadā patērēto resursu daudzumu.

Saskaņā ar Global Footprint Network informāciju 2021. gadā šī diena bija 29. jūlijs. Tas nozīmē, ka cilvēce patērē dabas resursus 1,7 reizes ātrāk nekā planētas ekosistēmas spēj atjaunoties, un, lai nodrošinātu mūsu pieprasījumu pēc resursiem, patlaban ir nepieciešamas 1,7 planētas Zeme. Pēdējā reize, kad cilvēcei pietika ar vienu Zemi, lai apmierinātu savas vajadzības pēc resursiem, bija 1970. gads (skat. 7. att.). 2020. gadā mums izdevās nedaudz attālināt pārtēriņa dienu – līdz 22. augustam. To ietekmēja COVID-19 izraisīta pandēmija, kuras laikā samazinājās transporta degvielas un citu energoresursu patēriņš.

7. att. Zemes resursu pārtēriņa diena kopš 1970. gada

Šos faktus apstiprina arī Pasaules ekonomikas foruma ikgadējais izvērtējums, kurā tiek identificēti nozīmīgākie globālie riski. Šāds izvērtējums tiek veikts kopš 2007. gada, kurā  ik gadu tiek analizēti 500 dažādi riski, kas varētu sagaidīt cilvēci .

Kā ataino 8. attēls, tad pēdējos piecos gados vismaz viens no nozīmīgākajiem globāliem riskiem ir saistīts ar vidi un klimata pārmaiņām. Turklāt šajā attēlā arī redzams, ka arīdzan ūdens krīzes un tā trūkums ir viens no nozīmīgākajiem riskiem, kas ir tieši saistīts ar klimata pārmaiņu sekām.

Pasaules Ekonomikas foruma iegūtie rezultāti saskan arī ar 2019. gada nogalē plaši izskanējušo paziņojumu, kur Eiropas Parlaments pasludināja ārkārtas stāvokli vides un klimata jomā gan Eiropā, gan arī citviet pasaulē.

8. att. Pasaules Ekonomikas foruma noteiktie dominējošie riski pēc to ietekmes

Skatoties pēc SEG emisiju sadalījuma pa nozarēm (skat. 9. att.), gandrīz ¾ no pasaules kopējām SEG emisijām rada enerģētikas nozare – enerģijas patēriņš rūpniecībā, transportā, enerģijas patēriņš ēkās, kā arī lauksaimniecībā un zivsaimniecībā.

9. att. Globālo SEG emisiju sadalījums pa sektoriem

Aprēķini un teorētiski secinājumi ir viens aspekts, kas liecina, ka klimata pārmaiņas noris un tās būtiski ietekmē mūsu tagadni un nākotni, bet reālās situācijas pastiprina aprēķinus un teoriju. 2019. gads noslēdzās, un 2020. gads iesākās ne vien ar bīstamā COVID-19 vīrusa izplatību, bet arī ar masīviem mežu ugunsgrēkiem ne vien Amazones lietusmežos, bet arī Austrālijā, Sibīrijā un Āfrikā. Līdzīgi arī 2021.gadā.

Protams, mežu ugunsgrēki rodas arī dabisku procesu rezultātā, bet tos ievērojami pastiprina cilvēku darbība, kas lietusmežus vēlas apsaimniekot, lai gūtu ekonomisko ieguvumu. Mežus izcērt, tos nodedzina, lai padarītu augsni auglīgāku, un tad izveido eļļas palmu plantācijas.

Pasaules resursu institūta pētnieki ir secinājuši, ka 2019. gada ik sekundi zaudējām gandrīz 4000 m² tropisko lietus mežu, kas ir līdzvērtīgi 6 futbola laukumu platībai.

Šādas darbības noved ne vien pie mežu izzušanas, bet arī augsnes erozijas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un dzeramā ūdens trūkuma.