8. septembrī Elektrum Energoefektivitātes centrā notika diskusija "Energoresursu taupīšanas pasākumi", kurā speciālisti sniedza īsus un praktiskus ieteikumus enerģijas patēriņa samazināšanai mājsaimniecībās un uzņēmumos. Diskusiju organizēja Elektrum Energoefektivitātes centrs un Ekonomikas ministrija, tajā piedalījās Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Būvniecības valsts kontroles biroja un Latvijas Universitātes pārstāvji.

Dzīvojam trauksmainā laikā, kad gaidāmā ziema ar augstajām energoresursu cenām liek daudz vairāk un aktīvāk rīkoties katra mājokļa un uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanai, lai pārietu jaunā domāšanas līmenī.

AS "Latvenergo" Pārdošanas direktors Uldis Mucinieks: "Iepazīstināšu ar apskatu globālajā energotirgū, lai izteiktāk diskutētu par energoefektivitāti un energotaupību. 2022. gads ieies vēsturē kā netipisks gads, saskaroties ar daudziem faktoriem, kura iemesls ir Krievijas iebrukums Ukrainā un tā radītās sekas uz globāliem energotirgiem. Tādēļ saskaramies ar strauji pieaugošām energoresursu cenām, ir bažas par resursu pietiekamību, svarīgi nodrošināt visas energosistēmas darbību. Katram no mums šie izaicinājumi nesuši jaunus uzdevumus un atbildību. Energokompāniju uzdevums šajā gadā ir bijis spēt ražot enerģiju, neatkarīgi no cenām vai citiem ārējiem notikumiem. Būtisks spēlētājs ir valdības un politikas veidotāji, kur šis gads ir prasījis no valdībām vairāk iesaistīties un apzināties arī nestandarta risinājumus. Domāt par to, kā turpmāk tirgum būtu jādarbojas un vai būtu nepieciešamas kādas izmaiņas. Šeit nebūs īstermiņa risinājumu, jo energotirgus ir sarežģīts mehānisms ar daudziem iesaistītajiem, un jebkuras izmaiņas ir rūpīgi pārvērtējamas. Patērētāji šogad iegūst citādu lomu visā, jo arvien vairāk jādomā par saprātīgu energoesursu izlietojumu. Krīzes nāk un pāriet, un katra krīze nes arī jaunas iespējas, varbūt sākumā esam fokusēti uz īstermiņa problēmu, kas pastāv šodien, taču mums ir jāmēģina no krīzēm paņemt iespējami daudz mācību turpmākajam. Jo labāk no šīm krīzēm mācāmies, jo konkurētspējīgāka būs mūsu tautsaimniecība."

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone: "Jau no gada sākuma esam rūpējušies par resursu pieejamību, un tas ir veiksmīgi izdevies: dabasgāzes mums būs pietiekami, arī elektroenerģijas mums pietiks, bet šobrīd mums jādomā par to, cik tas maksās. Tādēļ nozīmīgs ir lēmums par enerģijas taupīšanu iestādēs, kapitālsabiedrībās, kurām jābūt kā paraugiem energotaupības jautājumā. Tādēļ aicinu ikvienu aizdomāties, ko darām mājās: paradumu maiņa ir visvienkāršākais un grūtāk īstenojamais taupības veids. Taupot elektroenerģiju, mazināsim pieprasījumu, jo būtiski ir ietaupīt kopīgi. Paradumu maiņā varam ietaupīt 10-20 % resursu."

Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina: " Divi virzieni: viens operatīvi pasākumi, ko iespējams īstenot ikvienam, un otrs ir ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumi. Lielajiem komersantiem ir svarīgi izvērtēt savu situāciju un īstenot pasākumus. Kopā ar energoauditoriem strādājam ar vadlīnijām, gatavojam praktiskus piemērus, ko varēs īstenot. Bet pirmais uzdevums katram komersantam ir apzināt – kā tiek tērēti enerģijas resursi. Un piedāvājam divus virzienus, kā tos var īstenot: pašu spēkiem ieviest energopārvaldības sistēmu, bet, ja pašiem nav speciālistu, tad iesaistīt uzņēmumu energoauditorus, kas sniegs ekonomiski pamatotus priekšlikumus un izvērtēt to ieviešanu energoefektivitātes paaugstināšanai."

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa: "Šogad strādājam kopā ar SPRK, lai sniegtu padomus patērētājiem, kā izvēlēties tirgotāju un gudri slēgt līgumus, turklāt šī gada notikumi ir raisījuši cilvēkos lielāku interesi, pieaugot energoresursu cenām. Iepriekš cilvēki nebija līguma nosacījumiem pievērsuši tik lielu uzmanību, jo arī cena nebija tik liela. Tādēļ skaidrojam lietotājiem, kam pievērst uzmanību: cenām, līguma sodiem un tiem faktoriem, kas veido cenu. Vienmēr iesakām lietotājiem izvērtēt vairākus komersantu piedāvājumus. Izvēloties tirgotāju un līgumu, svarīgi, lai pats lietotājs pats ņemtu vērā savus paradumus. Iesakām arī izvēlēties dažādus virtuālos rīkus, kuri palīdz izvērtēt piedāvājumus."

Elektrum Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis: "Savā centrā apmeklētājiem stāstām par energoefektivitāti, skaidrojam, kā samazināt patēriņu, samazināt rēķinus, vienlaikus nezaudējot komfortu. Lielākais enerģijas daudzums mūsu mājās tiek patērēts, lai nodrošinātu mikroklimatu (apsilde, dzesēšana, ūdens sildīšana), nākamais ir atbilstoši mūsu paradumiem: ēdiena gatavošana (jo vairāk gatavosim, jo vairāk elektroenerģija tiks patērēta), lietas, kas kalpo izklaidei – TV, mūzikas centri – šīs iekārtas bieži netiek izslēgtas, atvienojot strāvu. Iegādājoties jaunas iekārtas, jāpievērš uzmanība energomarķējumam, tas palīdzēs ietaupīt patēriņu nākotnē. Mājsaimniecībā sava patēriņa monitoringu palīdz kontrolēt sadales tīklu viedie skaitītāji, tādēļ iesakām sekot līdzi un analizēt dienas patēriņu. Tāpat katrai ierīcei varam izmantot enerģijas mērītājus."

Latvijas Universitātes Biznesa vadības un Ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš: "Kā citas valstis šodien risina energokrīzi Eiropā? Visas valstis var iedalīt trīs lielās grupās. Pirmā grupa ir valstis, kurām gāzes pietiek un kurām pietiek līdzekļu, lai kompensētu iedzīvotājiem gāzes pieauguma cenu, piemēram, Nīderlande. Otrā kategorija ir valstis, kurām gāzes nepietiks visai ziemai un kurās ir ieviesti būtiski energotaupīšanas pasākumi visai ziemai. Tāda ir Vācija, kur nopietni domā, kā ierobežot energoresursu izlietojumu, lai visai sezonai pietiktu energoreursu. Trešās valstis ir tās, kurās energoresursu pietiek, bet nepietiek līdzekļu, lai pilnībā kompensētu visus pieaugošos rēķinus. Pie šīs kategorijas pieder arī Latvija, jo resursu mums pietiks, bet mums var nepietikt līdzekļu, lai kompensētu izdevumus iedzīvotājiem. Līdz ar to taupīšanas pasākumiem ir milzīga nozīme. Pētījumi rāda, ka taupīšanu var veikt, ievērojot vairākus pamatprincipus, un valstis to arī cenšas izmantot. Pirmā kategorija: ļoti skaidri iezīmēta informatīva kampaņa par to, kas ir jātaupa, ar sociālās salīdzināšanas pieeju. Eiropā 15 % ietaupījumu uzskata par pieņemamu, un šādu mērķu uzņemšana valstīm būtu būtiska. Otra būtiska pieeja ir mērķu uzstādīšana: katrai mājsaimniecībai individuāli – konkrēti nosakot samazināt noteiktu patēriņu. Trešais svarīgais informatīvajai kampaņai, ka sniedzam konkrētus padomus, kā to darīt, sniedzam niansētus padomus – cik ar savu rīcību lietotājs var reāli ietaupīt. Eiropā tiek pieņemts, ka mājoklī siltumu samazina par vienu grādu, un tas ļauj ietaupīt 3 % resursu. Šis veids, kā valstis var parādīt ceļu, kā iedzīvotājiem labāk ekonomēt."